Lauru pilskalns atrodas apmēram desmit kilometrus uz ziemeļiem no Alojas un apmēram četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz rietumiem no Veclauru mājām. Par pilskalnu norādītā vieta ir Iģes upes pastāvo krastu ielokots tīrums. Lai arī mūsdienās šai vietai nav raksturīgo pilskalna pazīmju, tomēr nostāsti un teikas, kas par Lauru pilskalnu pierakstītas jau kopš 19. gadsimta beigām, liecina par šīs vietas nozīmi senatnē. Tā, A. Lerha-Puškaiša krājumā 1894. gadā publicēts šāds nostāsts: «… vienā upītes (Iģes — J. U.) līkumā (labajā pusē) — V. Lauru tīrumā — atronams māju pamats trīsstūra veidā.
Ļaudis stāsta, ka tie esot senākās Babites pils pamati. Tepat arī atrastas zemē lielgabala lodes, lielgabala dibins. 2 verstis no saucamās Babites pils uz leju (pie Iģes upes — J. 17.) ir mazs paaugstinājums —to sauc par Kara lēģeri; un kādu 1/4 versti no pils drupiem uz leju 10 gadus atpakaļ vēl redzēja upītē stabu: Nāves stabu. Pie tā staba noziedznieki esot sodīti.» Ar šiem nostāstiem sasaucas 1976. gadā no Kristīnes Rudzītes Veclauros pierakstītie nostāsti, ka netālu no Lauru pilskalna pie Iģes ir vieta, ko sauc par Soģu līcīti, bet tālāk ir kāds cits līcītis, kuru sauc par Dzirnavu līci. Šajā vietā, upi padziļinot, izcelti veci koka pāļi. Starp Iģes
upi un purvu ziemeļu virzienā gājis kara ceļš. Tīrumā, kas ir Lauru pilskalnā, atrastas 17. gadsimta monētas.
1964. gadā arheologs E. Mugurēvičs te uzgāja uz viduslaikiem attiecināmu dzelzs pakavu. Arī mūsdienās Veclauru tīrumā var atrast ķieģeļu drumslas, oglītes, degušus un sašķēlušos akmeņus, kas liecina, ka Lauru pilskalns viduslaikos bijis apdzīvots.
Interesanti atzīmēt, ka līdz šim vēl nav noteikts, kur atradusies jau 14. gadsimta pirmās puses dokumentos minētā Livonijas ordeņa vasaļa Stakenbergas pils. Šāda nosaukuma muiža tiešām atrodas vienu kilometru uz ziemeļiem no Alojas. 19. gadsimta beigās pastāvējis pat īpašs Stakenberģes pagasts, kura teritorijā bijis arī Babites jeb Bābīša pilskalns, t. i., Lauru pilskalns. Muižas vietā nekādas senlaiku mūra pils paliekas nav konstatētas, tāpēc var pieņemt, ka senā Livonijas ordeņa vasaļa pils atradusies tagad par Lauru pilskalnu sauktajā vietā. lespējams, ka vēl agrākos laikos te bijusi arī kāda lībiešu nocietināta vieta, jo Lauru pilskalna novietne jau no dabas izdevīga pilskalna izveidei.
- J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.