Lapsu kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000: griezumu augstums = 1. m.; uzmērots 11. jūlijā 1924. g.

„Lapsu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Pie lielceļa, kas ved no Lašu muižas uz Ilūksti, dažus simts soļus ziemeļ-rietumos Lagovkas krogam redzams izcirstā meža gabalā apaļš, cilvēka roku darināts kalns. Kalnam pāri iet tuvējo Ozolu (Užoļu) māju robeža, kas kalnā iezīmēta ar grāvīti. Kalna dienvidus puse atrodas valsts mežā (Lašu pag.). Šo kalniņu dēvē apkārtējie iedzīvotāji par „Lapsu kalnu”, jo tur lapsām alas. Nekāda cita vārda iedzīvotāji neatceras. Kalnu ierauga kā pilskalnu tikai lietpratīga acs, jo visa apkārtne ir vienos kalnos, kuri lielumā un izskatā gandrīz līdzīgi „Lapsu kalnam”.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Šim kalnam apaļš, plakums ap 30 m. caurmērā. Plakuma vidus 3 m. augstāks kā malas un pārrakts ar pasaules kara tranšeju. Arī Lapsu alas un robežu kupača ir nelielo plakumu bojājušās. „Lapsu kalns” ir viens no mazākiem Augšzemes pilskalniem un gluži līdzīgs kā lielumā, tā zemju darbos „Āpšu kalnam” Sventas mežā un Dvietes pilskalnam. Kalnam stāvas sānmalas it sevišķi ziemeļos. Dienvidos mala no dabas slīpāka un tāpēc tur ierīkota terase. Rietumpusē kalnam itkā lēzens stūris, kas atrakts nost diviem nelieliem grāvjiem un uzbedumiem. Nekādas ieejas nav vērojamas.

Kalnā guļ tikko nocirstas resnas priedes un aug daži atstāti ozoli.

Zeme smilšaina un virspusē pārvērtusies mītņu kārtā, kurā atrod roku darinātu trauku lauskas. Mītņu kārta vidēji melna ap 50 cm. bieza. Plakuma vidū tā izjaukta, bet uzglabājusies gar malām.

Teic, ka kalnu sanesuši seno laikus karotāji.

Aiz kroga, pakalnē, kur ceļa granti rok, atrod cilvēku kaulus. Šis pilskalns atrasts, pārmeklējot kalnaino apkārtni. Nekādu norādījumu literatūrā uz šo vietu nav.

„Lapsu kalns” no dienvidiem.

Pārdomas rada šo mazo pilskalnu niecīgie grāvīši un nelielie uzbedumiņi. Šķiet, ka kalna cēlēji nav bijuši nekādi valdnieki, bet gan cilvēki, kuru skaits bijis mazs un rīki pirmatnīgi.