Lagzdīnes pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 20. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Lagzdīnes pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-austrumiem uz dienvidu-rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pie Lagzdīnes Tāšu mājām, Ventas labā pusē tur, kur mazs strautiņš, saukts par Pilsvalku, izgrauzdams krastu ietek Ventā, atrodas rokām samests kalns, par pilskalnu dēvēts.

Šis pilskalns ierīkots gandrīz līdzenā vietā, tikai dienvidus pusē kaut cik izmantojot Pilsvalka un Ventas lēzenos krastus. Kā tas šādos gadījumos parasts, pilskalna plakums ir veidots ar ieleju vidū, jo samērā līdzenā vieta pieļauj tikai šādu pilskalna veidu.

Lagzdines pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1:42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Iedobtais plakums izbeidzas ar diezgan stāvām kalnmalām, kuras uzpildītas caurmērā 4 m. augstu. Tikai plakuma austruma gala malu augstums sasniedz 6 m. Vērojams, ka gar šo augstāko vietu gājusi senā pils ieeja. Jaunākos laikos radies braucams ceļš plakuma ziemeļpusē, kur šim nolūkam pārrakts uzbedums un aizbērts lēzenais grāvis. Pilskalna plakumā ir iekopta druva un ceļš bijis vajadzīgs lauku darbiem. Plakuma zemākā vieta, kas atrodas gandrīz pilskalna vidū, stāv 7 m. zemāk par savu augstāko malu. Mītņu slānis pāri par pusmetru biezs un satur pelnus un ogles.

Lagzdines pilskalns no rietumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tāds pats mītņu slānis redzams apkārtējos laukos. Ziemeļos pilskalnam sākas nepārtraukts mežs. Vispār sakāms, ka apvidus, kurā novietots pilskalns, ir mežains un smilšainu zemi. No šejienes sākot Venta sāk tecēt pa neauglīgu, zemu un slapju apvidu, kas dažu desmit kilometru platā joslā apņem visu Kurzemes jūrmalu. Lagzdines pilskalns ir pēdējā apcietinātā vieta uz ērta ūdens ceļa, kāds ir Venta. Šai rajonā viņš ir par Ventu valdošs, jo no pilskalna atklājas plašas izredzes uz Ventas ūdeņiem augšup un lejup.Teika stāsta, ka Lagzdines pilskalnā senāk stāvējusi Piltene, kas tagad atrodas 8 kilometrus ziemeļrietumos. Kurzemes dalīšanas dokumentos Piltene nav minēta, bet Lagzdini varētu attiecināt uz Vindas apgabalā minēto Lesseden 1253. g. Vēlākos dokumentos no 1280. g. šī pate vieta uzrakstīta: Laxdienen.

Lagzdīnes pilskalna tuvumā, Zīkļu māju laukos ir senkapi, kas satur bronzas rotas lietas. Daži atrasto lietu eksemplāri nodoti Etnogrāfiskam muzejam Rīgā.