Kvēpenes pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 27. jūnijā 1927. g.

Kvēpēnu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Kvēpenes ir mežsargmājas Raiskuma pag. Cēsu apriņķī. Tās stāv dziļi mežā 5 klm. dienvidos Raiskuma ezeram un muižai, Gaujas labā krastā 6 klm. lejpus Cēsīm. Pie pašām Kvēpenēm, mājai austrumos atrodas varens senču pilskalns. Tas skaitās valsts mežā, Cēsu mežniecības Kvēpeņu apgaitā.

Pilskalna apcietinājumiem izmantota kāda 150 m. gara zemes mēle, kas radusies starp divām gravām agrākā Gaujas krastā. Tagad Gaujas ūdeņi gabaliņu atkāpušies no šā krasta, dodami vietu smiltīm un pļavām. Lauku pusē minētā zemes mēle pārrakta diviem grāvjiem. Plakumam tuvākais grāvis ir neparasti plats, bet tālākais — daudz šaurāks un seklāks. Grāvju zemes izlietotas uzbedumiem kuri ap 9 m. augsti. Lielākais uzbedums atrodas uz plakuma gala, bet mazākais starp abiem grāvjiem.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Galvenā uzbeduma iekšmalā, t. i. plakuma pusē, redzama četrstūraina akmeņu būve, kas izskatās visai senatnīga un, šķietams, piederējusi pilskalna ierīcēm. Akmeņi apaļi, neskaldīti un saistīti kaļķiem. Šis apstāklis varbūt raksturo pilskalna vecumu, jo mūrēšana ar kaļķiem plašāk ieviesusies tikai vācu laikiem sākoties. Šis laikam ir vienīgais gadījums, kur nevācu pilskalnā lietota kaļķu java akmeņu saistīšanai.

Plakuma vidū atrodas akmeņu čupa; tiem vienāds lielums, itkā tie būtu salasīti sviešanai. Plakuma austrumu galā ir bedre, kādas bieži redzamas labi veidotos pilskalnos.

Kvēpeņu “Pilskalns” no rietumiem

Plakums 85 m. garš un ap 25 m. plats, pret Gauju slīps. To sargā krauji sāni un spēcīgi uzbedumi. Mītņu kārta, pavirši apraugot, liekas ap 0,5 m. bieza. Tā stipri tumša un bagāta dzīves atliekām.

Kvēpeņu pilskalns diezgan agri saistījis vēsturnieku vērību. Savā laikā grafs Sīvers to mērojis un aprakstījis kā vēsturiskās Sotekles pilsvietu. Šām domām radās daudz piekriteju, bet par galīgi izšķirtu Sotekles jautājiens nav tomēr jāuzlūko, jo šaubas izteicis P. Abuls. Par Kvēpeņu pilskalnu stāstīja šādu teiku:

Kalnā nevarējuši lēti uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns atkal nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku. Beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši.