Vārtāja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidū un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums. Domājams ka tas kādreiz ticis arts un tādā kārtā gandrīz nolīdzināts. Starp šiem abiem uzbedumiem ir pilskalna plakums, kurš satur ogļainu, dziļu mitņu slāni.
Šā pilskalna uzbedums jau sen saistījis ļaužu uzmanību, jo vairāk tamdēļ, ka zem tā glabājoties daudz mucu zelta naudas, (uzbedumā redzami gan veci, gan jauni rakumi un bedres. Vispirms 50 g.atpakaļ to pārrakuši ar dziļu grāvi Kalētu muižas pārvaldnieka vadībā tās pašas muižas dārznieks un kalējs. Naudu neesot atraduši, bet gan daudz ogļu, kā to ziņo 1884. g. Kalētu muižas īpašnieks Nolde (Kuri. Sitc. Ber.). īsi pirms pasaules kara laikrakstos parādījās ziņa, ka šai pilskalnā esot uzrakta kāda ozola koka izbūve. Šo ziņu pārbaudot izrādījās, ka naudas racēji uzdūrušies uz lieliem ozola ogļu gabaliem, kurus noturējuši par pagraba paksi. Pašu pagrabu neviens ar savām acīm nav redzējis, bet ļoti dzīvi atstāsta no cita mutes un savam stāstam tic. Lai jautājumu izbeigtu, etnogrāfiskā muzeja arķeologs Krieviņš, valnī izdarīja dziļu rakumu, pie kam atrada lielus ogļu gabalus un jauktu zemi. Izrādījās, ka uzbedums uzmests uz neaiztiktas zemes un viņā nav bijušas nekādas iekšējas koka būves. Ogles viena metra dziļumā varēja rasties degošam pils žogam apbirstot ar tā sauktās strēlnieku pakāpes smiltīm.
Vienīgā vieta, kas pilskalna apkārtnē minēta senrakstos, ir 5 kliometri attālā Bārta. Pie pašas Bārtas muižas Bielensteina uzdotam pilskalnam, neraugoties uz to, ka to vietu tā patiesi sauc, nav gluži nekādu pilskalna pazīmju. Tam blakam esošie Bārtas kapi ietaisīti vecu uguns kapu vietā un miroņus bedot atrod ieročus un rotas lietas.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.