Krāslavas pilskalns

„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.

Apcietinātā vieta ar šo vārdu atrodas 1 klm. ziemeļos Krāslavai tikpat tālu dienvidos dzelzsceļa stigai un rietumos kādam ezeriņam, no kura tek upīte uz Krāslavas dzirnavām. No Krāslavas ejot, nonāk pie minētā kalna pa lielceļu, kas ved uz Kambulu muižu. Šā lielceļa kreisā pusē atrodas 0,5 klm. gara kaupre, kas dodas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Gar kaupres rietumsāniem tek neliela upīte, kas ietek dzirnu upē.

Pilskalns ierīkots kalna kaupres pašā augstākā vietā, kas 29 m. virs upītes līmeņa.

Plakums 15—30 m. plats un 80 m. garš. Viņa šaurais, garais un līdzenais izskats patiesi var atgādināt šokolādes gabalu. Plakumam katrā galā pa vienam lielākam, un otram mazākam uzbedumam. Ziemeļgalā lielākais uzbedums ap 1 m. augsts, bet mazākais zemāks. Tikpat augsti uzbedumi arī dienvidos. Plakuma austrummalā kalna sānam itkā punis atzarojis. Tas atšķirts no plakuma ar 2m. dziļu grāvīti. Gar rietumsāniem iet terase, kas savieno abus grāvjus plakuma galos. Visi šie rakumi stipri saplakuši un aizmilsuši, kaut gan nav redzams, ka tie kādreiz arti. Lielāko postījumu šais rakumos izdarījušas staigātāju kājas. Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticama kārta izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi.

Tas iespējams pateicoties kalna irdenai grants zemei, kas īpaši vasarās izkalst un viegli izspārdās kājām. Citādu postījumu pilskalna virsdaļai nav.

Turpretī kalna piekāji ik gadus izgrauž jau minētā upīte. Tā radušies plaši kalna sānu iebrukumi, kas apdraud arī pilskalna plakumu.

Kalna ieejas nav nosakāmas. Tās varējušas būt tagadējā kājceliņa vietā. Mītņu kārta gar malām ap 1 m. bieza, bet vidū niecīga, šķiet, kāju nonesta un aizpūsta. Pārbaudot mītņu kārtu tika atrastas trauku lauskas,
ogles, kauli un kāda akmens cirvja cauruma urbuma pulka.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.