Kokneses pilskalns bija ierīkots jau no dabas ļoti izdevīgā vietā starp Daugavas un Pērses upju ielejām. Arheoloģiskie izrakumi (1961 — 1966, A.Stubavs; 1991, 1992, M.Ruša) apliecināja rakstīto avotu ziņas par pirmsvācu pilskalnu Koknesē. Pilī līdz 5 m biezā kultūrslānī konstatēja 14 apbūves kārtas, no kurām 7 apakšējās attiecās uz priekšvācu laiku. Izrādījās, ka nocietināta apmetne Koknesē pastāvēja jau kopš I g.t.p.m.ē. beigām. To aizsargāja stabu siena. Vēlākos laikos tika izveidots valnis ar koka aizsargkonstrukcijām virs tā. Visintensīvāk pilskalnu apdzīvoja 9./10. — 13.gs. sākumā. kad viss plakums bija blīvi apbūvēts. Ap 1000. gadu izveidoja nocietinātu priekšpili. Dzīvojamās ēkas bija guļbūves krusta pakšos ar kaķētiem baļķiem un sūnu starpizolāciju. Pilī atklāta kāda 12.gs. vidū vai otrajā pusē būvēta mūra celtne un pie tās atrasts zvana fragments, kas varētu liecināt par šo celtni kā baznīcu. Unikāls atradums ir dokumentam piekarams svina zīmogs ar Sv.Jura un Sv.Sofijas attēliem un uzrakstu grieķu valodā. Atrastās senlietas liecina par intensīviem sakariem, jo Koknese bija no Polockas atkarīgas kņazistes centrs. A.Stubavs uzskatīja, ka Indriķa. hronikā 1205.g. minētais. Kokneses kņazs Vetseke ar krievu karadraudzi dzīvoja pilī, bet latgaļu un sēļu karavīri — priekšpilī. Kokneses pili krustneši nodevīgi ieņēma 1208.gadā un jau nākamajā gadā te tika celta mūra pils, kas pastāvēja līdz 1701.gadam.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Kokneses sena pilskalnā uzceltas vācu mūra pils plāns. Pēc Stokholmas kara archiva plānu zīmējis K. v. Lovis of Menar’s (Burgenlexikon, 1922.). E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kokneses pilskalns no augšas raugoties. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kokneses senais pilskalns atradies turpat, kur tagadējās vācu pilsdrupas. Tās atrodas Daugavas labā krastā, kur ietek Pērses upe. Starp Pērses un Daugavas krastiem radies augsts klinšains zemes stūris, kas reti labi noderējis apcietinājuma ierīkošanai. Cik īsti liels un kā ierīkots bijis senais priekšvācu pilskalns, tagad vairs nevar saskatīt, jo kalna virspuse daudzkārt pārveidota. Taču pats kalns vispārējos vilcienos liecina, ka Kokneses pils bijusi stipra, liela un droša.
Apkārtnes plāns M. 1. : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Koknese vāciem ienākot pieder Veseķim (Vetseke). Kronists Indriķis Koknesi un viņas kungu pirmo reizi piemin 1205. g. Divus gadus vēlāk 1207. g. Veseķis atdod Rīgas bīskāpam Albertam pusi no savas pils un zemes ar noteikumu, ka bīskāps to aizsargās pret leišiem. Bīskāpa kareivji 1208. g. ieņem ar viltu Kokneses pili un sagūsta arī pašu Veseķi. Bīskāps Alberts gan atdod tam dzīvību un brīvību, taču Veseķis atriebjas bīskāpam nokaudams viņa ļaudis. Pats Veseķis aizdedzina pēc tam Koknesi un aizbēg ar saviem ļaudīm uz Krievzemi, jo no turienes tas bija nācis. Nu Koknese galīgi palika bīskāpa Alberta rokās un viņš nodegušās pils vietā tūdaļ otrā gadā sāk celt stipru mūra pili. Pirms jaunās pils celšanas, kā kronists vēsta, veco pilskalnu pamatīgi nācies iztīrīt no gružiem un mūdžiem. Vienu jaunceltās pils trešdaļu bīskāps atdeva zobenbrāļu ordenim,bet pārējās divas daļas izdeva lēnī. Taču 1212. gadā Kokneses vietā Ordenim iedod Antīni (Valmieru) apmaiņas kārtā.
Kokneses ..Pilskalns” no dienvidrietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pēc tam Koknese visai bieži piedzīvojusi visādas kara briesmas. Ap pili cīnās gan leiši, krievi gan zviedri. Beidzot pils tiek uzspridzināta 1701. gadā un no tā laika pārvēršas drupās.
Pie Kokneses pilskalna senos laikos atradusies arī pilsēta. No 1530.-47. g. tur bijusi naudas kaltuve.
Tagadējā veidā Kokneses pilskalns ir viena no visapmeklētākām vietām Latvijā. Romantiskās drupas un krāšņās izredzes uz Daugavu valdzina ceļotājus.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
Pilskalna modelis, veidots apvienojot brīvpiekļuves LiDAR datus no lgia.gov.lv vietnes un AS Latvenergo sniegtos Daugavas gultnes datus
