Kokneses pilskalns

Daļēji appludināts HES celtniecības laikā.

Letonika.lv par pilskalnu

13.gs. sākums

Kokneses pilskalns (Kukanoys, Kukenoys, Kokkenoys, Kokenhusen)

Dzīvesvieta aizvēstures posmā un viduslaikos pie Pērses ietekas Daugavā. Daudzkārt minēta jau Indriķa hronikā un citos 13.gs. rakstītajos vēstures avotos. Kokneses valsts administratīvi politiskais un saimnieciskais centrs, kas bijis apdzīvots jau agro metālu laikmetā. Vēlajā dzelzs laikmetā viena no lielākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā. Tur dzīvojuši latgaļi un sēļi, konstatēta arī citu etnisko grupu (kriviči) klātbūtne. Pilskalns bijis labi nocietināts. Arheoloģiskajos izrakumos (1961-1966, vad. Ā.Stubavs) 1400 m² platībā pētīta pils (0,2 ha), priekšpils (0,4 ha) un senpilsēta (3,6 ha), iegūts ap 10 tūkst. senlietu, atsegtas nocietinājumu paliekas, dzīvojamās un saimniecības ēkas. Vēlajā dzelzs laikmetā iedzīvotāji nodarbojušies ar amatniecību, zemkopību un lopkopību (cūku kaulu skaits arheoloģiskajos atradumos divreiz pārsniedz liellopu kaulu skaitu), bijuši attīstīti tirdzniecības sakari.

12. un 13.gs. mijā pilī valdījis Vetseke. Krustnešu apdraudēts, 1208. gadā Vetseke pili nodedzināja. 1209. gadā tajā pašā vietā tika uzcelta krustnešu Kokneses mūra pils.

E.Brastiņš par pilskalnu

Kokneses sena pilskalnā uzceltas vācu mūra pils plāns. Pēc Stokholmas kara archiva plānu zīmējis K. v. Lovis of Menar’s (Burgenlexikon, 1922.). E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kokneses pilskalns no augšas raugoties. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kokneses senais pilskalns atradies turpat, kur tagadējās vācu pilsdrupas. Tās atrodas Daugavas labā krastā, kur ietek Pērses upe. Starp Pērses un Daugavas krastiem radies augsts klinšains zemes stūris, kas reti labi
noderējis apcietinājuma ierīkošanai. Cik īsti liels un kā ierīkots bijis senais priekšvācu pilskalns, tagad vairs nevar saskatīt, jo kalna virspuse daudzkārt pārveidota. Taču pats kalns vispārējos vilcienos liecina, ka Kokneses pils bijusi stipra, liela un droša.

Apkārtnes plāns M. 1. : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Koknese vāciem ienākot pieder Veseķim (Vetseke). Kronists Indriķis Koknesi un viņas kungu pirmo reizi piemin 1205. g. Divus gadus vēlāk 1207. g. Veseķis atdod Rīgas bīskāpam Albertam pusi no savas pils un zemes ar noteikumu, ka bīskāps to aizsargās pret leišiem. Bīskāpa kareivji 1208. g. ieņem ar viltu Kokneses pili un sagūsta arī pašu Veseķi. Bīskāps Alberts gan atdod tam dzīvību un brīvību, taču Veseķis atriebjas bīskāpam nokaudams viņa ļaudis. Pats Veseķis aizdedzina pēc tam Koknesi un aizbēg ar saviem ļaudīm uz Krievzemi, jo no turienes tas bija nācis. Nu Koknese galīgi palika bīskāpa Alberta rokās un viņš nodegušās pils vietā tūdaļ otrā gadā sāk celt stipru mūra pili. Pirms jaunās pils celšanas, kā kronists vēsta, veco pilskalnu pamatīgi nācies iztīrīt no gružiem un mūdžiem. Vienu jaunceltās pils trešdaļu bīskāps atdeva zobenbrāļu ordenim,bet pārējās divas daļas izdeva lēnī. Taču 1212. gadā Kokneses vietā Ordenim iedod Antīni (Valmieru) apmaiņas kārtā.

Kokneses ..Pilskalns” no dienvidrietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pēc tam Koknese visai bieži piedzīvojusi visādas kara briesmas. Ap pili cīnās gan leiši, krievi gan zviedri. Beidzot pils tiek uzspridzināta 1701. gadā un no tā laika pārvēršas drupās.

Pie Kokneses pilskalna senos laikos atradusies arī pilsēta. No 1530.-47. g. tur bijusi naudas kaltuve.

Tagadējā veidā Kokneses pilskalns ir viena no visapmeklētākām vietām Latvijā. Romantiskās drupas un krāšņās izredzes uz Daugavu valdzina ceļotājus.