Daļēji appludināts HES celtniecības laikā.
Kokneses senais pilskalns atradies turpat, kur tagadējās vācu pilsdrupas. Tās atrodas Daugavas labā krastā, kur ietek Pērses upe. Starp Pērses un Daugavas krastiem radies augsts klinšains zemes stūris, kas reti labi noderējis apcietinājuma ierīkošanai. Cik īsti liels un kā ierīkots bijis senais priekšvācu pilskalns, tagad vairs nevar saskatīt, jo kalna virspuse daudzkārt pārveidota. Taču pats kalns vispārējos vilcienos liecina, ka Kokneses pils bijusi stipra, liela un droša.
Koknese vāciem ienākot pieder Veseķim (Vetseke). Kronists Indriķis Koknesi un viņas kungu pirmo reizi piemin 1205. g. Divus gadus vēlāk 1207. g. Veseķis atdod Rīgas bīskāpam Albertam pusi no savas pils un zemes ar noteikumu, ka bīskāps to aizsargās pret leišiem. Bīskāpa kareivji 1208. g. ieņem ar viltu Kokneses pili un sagūsta arī pašu Veseķi. Bīskāps Alberts gan atdod tam dzīvību un brīvību, taču Veseķis atriebjas bīskāpam nokaudams viņa ļaudis. Pats Veseķis aizdedzina pēc tam Koknesi un aizbēg ar saviem ļaudīm uz Krievzemi, jo no turienes tas bija nācis. Nu Koknese galīgi palika bīskāpa Alberta rokās un viņš nodegušās pils vietā tūdaļ otrā gadā sāk celt stipru mūra pili. Pirms jaunās pils celšanas, kā kronists vēsta, veco pilskalnu pamatīgi nācies iztīrīt no gružiem un mūdžiem. Vienu jaunceltās pils trešdaļu bīskāps atdeva zobenbrāļu ordenim,bet pārējās divas daļas izdeva lēnī. Taču 1212. gadā Kokneses vietā Ordenim iedod Antīni (Valmieru) apmaiņas kārtā.
Pēc tam Koknese visai bieži piedzīvojusi visādas kara briesmas. Ap pili cīnās gan leiši, krievi gan zviedri. Beidzot pils tiek uzspridzināta 1701. gadā un no tā laika pārvēršas drupās.
Pie Kokneses pilskalna senos laikos atradusies arī pilsēta. No 1530.-47. g. tur bijusi naudas kaltuve.
Tagadējā veidā Kokneses pilskalns ir viena no visapmeklētākām vietām Latvijā. Romantiskās drupas un krāšņās izredzes uz Daugavu valdzina ceļotājus.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.