Kokneses Mūku kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 12. augusta 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Mūku kalns“ atrodas Kokneses pag. Daudziešanu māju zemē, kuru apsaimnieko šo māju īpašnieki. Tikai pats dienvidgals palicis pagasta zemes fondā.

Kalns novietojies pašā Daugavas labā krastā, kas šeit sastāv no kaļķakmeņa radzes. No šejienes līdz Kokneses pilsdrupām kādi 4 km. Netālu no kalna atrodas skola un senais Poļu krogs.

Apcietinājumam izraudzīta šaura kaļķakmeņa kaupre, kas sākumā platāka, bet dienv. – austr. virzienā pāriet šaurā astē. Plakums šaurs un garš, platākā vieta kādus 35 m. plats, bet 120 m. garš.

Apkārtnes plāns. M 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tas gandrīz līdzens un paceļas 12 m. virs apkārtē­jiem laukiem. Daugavas pusē kalna sāns 36 m. augsts. Ieeja pilskalnā varējusi būt šaurā dienvidgalā, kur nojaušami 3 nelieli grāvji un uzbedumi, kas bojāti akmeņus laužot. Visgarām krastmalai plakumā bijuši kara laiku ierakumi, kas tagad atkal aizbērti. Mītņu kārta ļoti spēcīga un ap 0,8 m. bieza. Zem tās sākas kaļķakmeņa slānis.

Šis pilskalns ierīkots jau no dabas izdevīgā vietā un tādēļ nekādi sevišķi zemju darbi viņa nocietināšanai nav vērojami. Visi vecākie Latvijas pilskalni, līdzīgi „Mūku kalnam“, atrodas no dabas nodrošinātās vietās. Mūku kalns neap­šaubāmi pieder akmens laikmetam, kurš izbeidzies mūsu zemē ap Kristus dzimšanas laiku.

Kokneses „Mūku kalns“ no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

1899. g. šai pilskalnā izdarījis archaioloģiskus rakumus Dr. A. Buchholtz’s un Dr. W. Neumann’s, pie kam atradis daudz kaula rīkus un akmens ieroču gabalus. Tāpat šie izrakumi devuši arī lielāku vairumu trauku atlieku un dzīvnieku kaulus. Izrakumi aprakstīti Rīgas vācu senatnes pētnieku sēžu ziņojumos 1899. g. Bez tam 1913. gadā Mūku kalnu par jaunu pārmeklē Dr. M. Eberts (Prāhist. Zeitschrift 5,1913). Apmeklējot šo kalnu 1924. g. ieguvu dažus akmens cirvjus, kas atrasti tranšejas rokot kara laikā.

Ļaužu mute izskaidro, ka nosaukums Mūku kalns cēlies no kāda sieviešu klostera, kas bijis uz šā kalna. Šo klosteri krievu karos esot zaldāti nodedzinājuši. Tomēr archaioloģiski šī teika nav attaisnojusies, jo nekādi viduslaiku priekšmeti nedz ēku pamati nav atrasti.