Ķoderu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1 : 1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. jūnija 1925. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Liela vīra gultas“ šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1 : 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Lielā vīra gulta“, tā saucas pilskalns 8 klm. ziem.-austrumos Turkalnes muižai, 10 klm. rietumos Suntažiem Rīgas-Lubānes lielceļa malā iepretim Dēliņu mājām M. Juglas labā krastā. Kalnam visapkārt Ķoderu māju zeme, bet pats kalns jau muižniecības laikos bijis izdalīts aizsargājamā zemes gabalā. Tagad šis pilskalns skaitās valsts zemes fondā.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns celts uz kalna kaupres, kas daudz kilometru garumā stiepjas cauri purviem un mežiem dienvid-austrumu virzienā — to dēvē par Kangarkalnu. Šā kalna virspuse ir tikai ap 20 m. plata un stāviem sāniem. Lai radītu no visām pusēm nocietinātu plakumu, tad Kangaru kalnu kaupre divās vietās pārrakta un grāvju zemes uzmestas uzbedumos. Rietumgala uzbeduma augstums virs plakuma — 4 m., bet austrumu uzbedumam — 3 m. Plakuma garums ap 65 m., platums — 25 m. Kalna sāni ļoti krauji un pret ziemeļiem 13 m. augsti. Dienvidos, upes pusē, viņu augstums 20 m.

Ķoderu „Lielā vira gulta“ no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kalna zeme sastāv no rupjiem, oļainiem zvirgzdiem. Virsējā kārta ap 1 m. biezumā pārvērtusies melnā mītņu slānī un satur kaulus, ogles, trauku lauskas u. c. sendzīves atliekas. Pilskalns uzglabājies bez redzamiem postījumiem. Senāk tas bijis apaudzis krāšņiem lapu kokiem, bet pasaules kapā tie nocirsti un pamesti kalnā trūdam. Kalna sāni aizauguši bieziem krūmiem, ko baro treknā mītņu kārta. Mītņu kārta klāj nevien pašu pilskalnu, bet sastopama arī vairāk simtu metru pa kaupri uz ziemeļiem.

Teika stāsta pa kādu Lielo vīru, kas pilskalnā gulējis un putru vārījis. Kamēr putra virusi, tas aizsteidzies uz Rīgu pēc sāls.

A. Bīlenšteins domā, ka Lielā vīra gulta esot senrakstos minētā Sundesel castrum pilsvieta. Te jāpiebilst, ka Suntažiem tuvāk atrodas jau pirmāk aprakstītais Kastrānes pilskalns. K. v. Lovis of Menars šai vietā liek Indriķa kronikā X., 14. minēto Remini. Šim vārdam atbilst latviskais vietu vārds Riemiņi, bet tāds ir citur. Katrā ziņā šā pilskalna nozīme mūsu vēsturiskā ģeogrāfijā vēl nav noskaidrota.