Griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1994. gada uzmērījuma
Tērvetes Klosterkalns ( agrāk – arī Ķīķerkalns) atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes centrā starp Dobeles – Bauskas šoseju un Tērvetes upi. Pirmais Klosterkalnu literatūrā kā eventuālu kapu kalnu ar mākslīgi veidotu terasi 1926.gadā minējis E.Brastiņš. 1975. un 1976.gadā Klosterkalnā 1000 m 2 platībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi (vadītājs M.Atgāzis), kuros noskaidroja, ka Klosterkalns neapšaubāmi uzlūkojams par pilskalnu.
Tērvetes Klosterkalns
Klosterkalns ir kokiem apaudzis, A – R virzienā orientēts, Z pusē 22 m augsts kalns, kura plānā ovālais, izlīdzinātais plakums ir 40 – 45 m garš un 15 – 17 m plats. DA pusē kalns jau no dabas ir pietiekoši stāvs, bet lēzenākajās Z un R pusēs 4 – 6 m zem plakuma līmeņa ir izveidotas terases. Klosterkalna D nogāzes pakāje šosejas izbūves darbos ir norakta.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Arheoloģiskajos izrakumos tika pētīts pilskalna plakums, Z un R terases, nogāzes un pakāje. Noskaidroja, ka 0,5 m biezais kultūrslānis pilskalnā ir pelēcīgs un bez noslāņojumiem. Plakuma Z malā un nogāzē konstatēja divas aizsardzības līnijas, kuras iezīmēja laukakmeņu rindas un stabu vietas. Attālums starp abām aizsardzības līnijām bija 3 – 5 m. Tām līdzās konstatēja vairākas pamatzemē iedziļinātu pavardu vietas; plakumā – ar akmeņiem nostiprinātu stabu bedres. Vairāk nekā 3 / 4 no atrastajām bezripas keramikas lauskām bija švīkātā keramika. No citiem atradumiem atzīmējami māla lejamveidņu fragmenti, kaula rotadatas fragments, dzelzs nazis, akmens cirvja puse, graudberži, tomēr kopumā atradumu nebija daudz. M.Atgāzis secināja, ka Klosterkalns kā nocietināta apmetne ir izmantots I g.t.p.m.ē. otrajā pusē. Kalnā konstatētas arī kādas vēlāku laiku būves (lapenes?) pamati.
Klosterkalns iekļaujas Tērvetes senvēstures pieminekļu kompleksā.
- J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Foto: G.Kalniņš. 13.09.2020.g.
