Kā arheoloģijas piemineklis Klabauču pilskalns kļūst pazīstams 1924.g., kad to apmeklē un apraksts E. Brastiņš. 1927.g. ziņas par pieminekli sniedz V. Manguls. 1941. un 1947.g. pilskalnu apmeklē, apraksta un izgatavo situācijas skices (M 1 : looo) A. Gusars. Materiāli glabājas Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas Arhīva Daugavpils apr. Asūnes pag. lietā. 1971.g. ziņas par pieminekli sniedz J. Graudonis. Materiāli atrodas Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arhologijas nodaļas Arhīvā. Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes Arhīvā glabājas A. Radiņa 1979.g. izveidotā pieminekļa lieta.
Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā atrodas pilskalna teritorijā iegūti savrupatradumi – bezripas keramikas māla trauku lauskas ( A 2493).
- A.Radiņš (1979.g.):
Pilskalns atrodas 2000 m.uz DA no Asūnes, 250 m uz ZZA no Franča Zeicza mājām, Asūnes upes kreisajā krastā. Tas ierīkots ap 10 – 12 m augstā kalnā, kas stiepjas gar upes krastu. Pilskalna plakuma izmēri ap 5o x 2o m. Tas sarakņāts ar kartupeļu bedrēm. Kultūras slānis izteikts, tumši melns. Pilskalns noaudzis ar kokiem.
Asūnes pag., Daugavpils apr., 3 km. dienv.-rietumos Asūnei, Asūnīcas upītes kreisajā krastā, Klabauču ciema robežās, ir neliels vecs pilskalns. Viņš sastāv no vieglas smilts un tāpēc jau sen izmantots ciema kartupeļu bedrēm. Kalna plakums un sāni tā izrakņāti, ka pilskalna īstais veids un mītņu kārta ir galīgi izpostīti. Vel atrodamas trauku lauskas akmeņi un ogles.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.