Kiuku pilskalns

Kiuku pilskalna uzmērījums

No arhīva:

“15.03.2006. Inspekcijā bija ieradies Ilmārs Silkāns un sniedza ziņas pa senvietām pie Kiuku ezera. Šīs vietas Ilmārs Silkāns, kam tur dzimtā puse un kas  interesējas par senatni, parādīja kartē. Upītes (pēc kartes Kovšova) labajā pusē – Ritiņos – tīrumā atrodoties uzkalniņš, kas esot sens kapu kalns. Kalniņš esot izteikts, apaudzis priedēm. Karte tur uzrāda trīs kalniņus paralēli upei, bet likās, ka īstais būs visvairāk uz D situētais kalniņš. Pie dzirnavu ezera upītes (pēc kartes Kovšova) Ritiņos, pēc I.Silkāna uzskata, esot pilskalns. Kiuku ezera D galā esot norobežota saliņa, kuru vietējie vecticībnieki saucot par GORODOK. Pēc I.Silkāna uzskata saliņa agrāk varējusi būt atsevišķs kalns, jo ezers, izbūvējot dzirnavas, par pāris metriem uzpludināts. Karte gan neuzrāda ezera D galā kādu norobežotu saliņu, tomēr ezera D gals ir purvains, un tur purvājā ir vairāki reljefa izcēlumi. Uz D no Kiuku ezera, purvu ieskauts, esot kalniņš, kuru vietējie vecticībnieki saistījuši ar nostāstiem, ka tur bijusi muiža, kurā valdījis kungs. Uz šo kalniņu var aiziet tikai pa vienu vietu. Kartē uz D no Kiuku ezera norādītajā vietā atzīmēti divi trīs norobežoti reljefa izcēlumi. I.Silkāns nevarēja kartē drošāk parādīt, tieši kurš būtu īstais kalns.”

Kiuku pilskalns. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”

Kiuku pilskalna kartoshēma. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”

2008. gada novembra svētku brīvdienās, Latvijas Kultūras akadēmijā īstenotā pētnieciskā projekta “Latvijas pilskalnu teikas” ietvaros tika veikta sākotnējās informācijas pārbaude, apsekojot apvidu, kā arī aptaujājot vietējos iedzīvotājus.

11. decembrī Kiuku pilskalnu inspekcijas uzdevumā uzmērīja mērnieki V.Barinskis un J.Kazāks.

Kovšupe tek pa plašu un dziļu ieleju, kas vietām izvēršas lielākos ezeros (Ritiņu, Kiuku ezers, atsevišķas purvainas ielejas). No dienvidu puses ietekot lielajā Kiuku ezerā. Kovšupe laužas cauri kalnu grēdai. Vienā pusē upei ir šaura, upes un un purvāja norobežota, aptuveni ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēta zemes mēle. Tā ir ap 300-400 m gara, ap 10 m augsta, un ir klāta ar lapu kokiem un brikšņiem. Mēles pašā ziemeļrietumu galā aiz dabiskas pāržmaugas ir atsevišķs lapu un skuju kokiem apaudzis kalns, kas vērsts ziemeļrietumu, rietumu-dienvidaustrumu, austrumu virzienā. Šajā kalnā, kas jau no dabas norobežots un pie kura var pieiet tikai pa minēto šauro zemes mēli, tad arī tika atklāts iepriekš plašākai sabiedrībai nezināms pilskalns.

No zemes mēles pilskalnu šķir grāvis, kas izveidots mēles šaurākajā vietā. Grāvis ir mazizteikts, ap pusmetru dziļš, un ar to ir pārgriezta šaurā kalna mēle. No dienvidu puses aiz grāvja pilskalns bijis pietiekami stāvs, 6 m augsts, tāpēc tur tam nav veidoti nekādi mākslīgi nocietinājumi. Melnais kultūrslānis sāk iezīmēties no pilskalna nogāzes vidusdaļas. Pilskalnam austrumos ir nolaidena zemes mēle, kas tālāk kā pussala ietiecas pārpurvotajā ezerā, tomēr paša pilskalna nogāze arī ir bijusi pietiekami stāva un 7 m augsta, lai to īpaši mākslīgi nevajadzētu stāvināt. Uz šīs mēles kultūrslānis netika konstatēts. Nolaidenāks ir pilskalna ziemeļrietumu-ziemeļu gals, kas reizē ir arī visas garās zemes mēles gals, kura izbeidzas pārpurvotajā ezerā. Šajā daļā pilskalna ierīkotāji izveidojuši stāvu, ap 2 m augstu pilskalna augšējās malas aprakumu, kas beidzas ar vairākus metrus platu, mākslīgi veidotu terasi; tā ir ap 30 m plata, un tās malā ir ap 0,5 m augsts valnītis. Zem pirmās terases, ap 1,5 m zemāk, ir vēl otra terase, kuras malā arī ir pēc lieluma līdzīgs valnītis. Šī terase ir vairāk nekā 50 m  gara. Zemāk, zem otrās terases vaļņa, pilskalna galā ir stāvs aprakums. Abas terases, tomēr vairāk otrā, vaļņiem pazeminoties un izbeidzoties, turpinās gar pilskalna ziemeļu malu un sasniedz uz austrumiem vērsto zemes mēli. Pilskalna gala nogāzē virs augšējās terases bija vēja izgāzts alksnis, zem kura saknēm tika konstatēts izteikts melns kultūrslānis. Lejpus terasēm, zemes mēles turpinājumā un nobeigumā, pret purvaino ezeru kultūrslānis vairs netika atrasts. Visstāvākā un visaugstākā ir pilskalna dienvidu nogāze pret Kovšupi, kas tek gar pašu pilskalna pakāji. Šo ļoti stāvo pilskalna nogāzi līdz pašai upei sedz melns kultūrslānis. Iespējams, ka agrākos laikos Kovšupe nogāzi ir nedaudz izskalojusi. Melns kultūrslānis ir visā pilskalna plakumā, kurš ir iegarens, orientēts ziemeļrietumu – rietumu, dienvidaustrumu – austrumu virzienā un ir par trim metriem nolaidens ziemeļrietumu – rietumu virzienā. Plakuma dienvidaustrumu – austrumu mala ir augstāka par pārējo pilskalna plakumu, tomēr tā nav veidota kā neapšaubāms valnis, kas šajā pilskalna vietā varētu loģiski atrasties. Plakuma garums ir 70 m, platums 20-25 m. Zemes atsegumos plakumā un pilskalna nogāzēs tika atrastas vairākas nelielas, iespējams, agrās ripas keramikas trauku lauskas, diezgan daudz māla apmetumu un vairāki jēlmetāla jeb kricas gabali. Mazliet dīvaini, ka intensīvajā kultūrslānī diezgan viegli varēja uziet degušus māla apmetuma fragmentus, bet keramikas lauskas bija atrodamas daudz grūtāk, un tās bija tikai sīkas drumslas.