Ķezberkalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 23. jūlijā 1927. g.

“Ķezberu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000

Senrakstos no 1318. un 1359. gadiem minēta „Castr. Levisel” un „Castr. Lemeselle”, kas pēc lietpratēju domām zīmējas uz vienu un to pašu vietu. Šai pilij vajadzēja atrasties Limbažu tuvumā, bet vēl līdz šim to neviens nebija uzgājis. Sīki pārmeklējot Limbažus un apkārtni, izrādījās, ka meklētais pilskalns atrodas Limbažos, pilsētas austrummalā aiz baznīcām un Pilskroga. Tam iepretim stāv nespējnieku patversme, bet ziemeļos dzirnezers. Kalnu ļaudis dēvē par „Ķezberu kalnu”, bet pilsētas plānos tas apzīmēts kā „Vecais pilskalniņš”.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pa gravu, kas kalnam dienvidos, sākdamās līdzenos laukos, virzās pret ziemeļiem uz Dūņezera pusi, sīks strautiņš. Pie Ķezberu kalna to aizsprosto dzirnu dambis radīdams nelielu zāļainu ezeriņu. Šā ezeriņa rietumu krasts ir stāvs un parocīgs apcietinajuma ierīkošanai, jo attālāk izvirzīto krasta stūri ir izdevīgi atdalīt no pārējās zemes ar īsu grāvi un uzbedumu. Ka šads uzbedums un grāvis Ķezberu kalnam patiesi bijis, vēl liecina tas apstāklis, ka grāvja pusē plakums 1,5 m. augstāks par apkārtējiem laukiem un pārējo plakuma daļu. Kalns tiek arts no neatminamiem laikiem un tāpēc kādreizējais grāvis un uzbedums aizmilsis un noplacis. Tomēr vēl tagad grāvja vietā ir vairāk metru dziļš kritums.

Limbažu “Ķezberu kalna” uzbedums no dienvidiem

Plakumam dažās vietās ap 1 m. dziļa mītņu kārta, kas stipri sajaukta. Pilskalna austrumu un rietumu sānos bijuši pasaules kara ierakumi, kuros tagad ierīkotas sakņu dobītes.

Kalnā un piekājē zeme satur trauku lauskas un ogļu gabaliņus.

Teiksmo, ka kopš 90 gadiem kalnā bijušas Ķezberu mājas. Tur neviens nevarējis gulēt — visādi biedējuši: deguši dīvaini uguņi, dejojuši savādi ērmi. Mājas beidzot noplēstas