Wikipedia par pilskalnu
Ķentes pilskalns jeb Ķentes kalns ir pilskalns Vidzemē, Ogres pilsētas nomalē, Pārogrē. Ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā.
Pilskalns izvietots Grantskalnu, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums, augstākajā vietā. Senatnē kalna rietumu pusē ir atradies ezers.
Pilskalna apkaime, apmēram 2 hektāri, ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. Pastāv uzskati, ka viens no Daugavas lībiešu politiskajiem centriem un Daugavas lejteces centrs, kur pulcējušies lībiešu vadoņi, apspriežot kopējās kara gaitas, bija tieši Ķentes pilskalns. Pilskalna apdzīvotība aizsākusies jau 1.gt.p.m.ē. un savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes ticis nodedzināts. Pēdējo reizi nocietinājumi nopostīti 9. gadsimtā, pēc kā apmetne kalnā netika atjaunota. Pilskalnā dzīvojuši balti un Baltijas somu cilšu pārstāvji. No 1954. līdz 1958. gadam pilskalnā notika plaši arheoloģiskie izrakumi Adolfa Stubava vadībā kā rezultātā pilskalns tika izpētīts gandrīz pilnībā.
Padomju gados kalna lielākā daļa tika noraka grantī.
Senvietai tautā saglabājušies vairāki nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Kamieļmugura.
E.Brastiņš par pilskalnu
„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Ķentes kalns kā šaura kaupre iespriedies purvā, kas senāk, domājams bijis ezers. Kalna ziemeļgals lēzeni izbeidzas Ogres upes malā, bet dienvidgals strauji apraujas pret Dūju mājām. Visas kaupres garums vairāk kā viens kilometrs.
Kaupres vidū, kur kalna sāni viskraujāki un kalnmugura visšaurākā, ierīkots apcietinājums izrokot grāvjus un uzmetot uzbedumus. Plakumam, kas ap 30 m. plats un 50 m. garš, katrā galā trīs uzbedumi un tikpat daudz grāvju. Ziemeļu galā, šķiet, atradusies ieeja gar galvenā uzbeduma austrumpusi. Pārējiem uzbedumiem ieeja gājusi pāri pa pašu vidu.
Virs apkārtējā purva Ķentes kalna plakums paceļas 30 m., bet virs jūras līmeņa 69 m., pie kam kalna sāni ir jumta stāvumā. Kalns ir nevien no dabas nepieejams, bet arī valdošā augstiene visā apkārtnē. No kalna tālu pārredzama visa apkārtne un Daugavas līči. Ļaudis apgalvo, ka senāk no Ķentes kalna pat Rīgas torņus varējuši saskatīt.
Galvenais uzbedums ziemeļgalā esot bijis 7,4 m. augsts, bet dienvidgalā 8,1 m. Tagad šie uzbedumi izpostīti, jo viņos ierīkotas pasaules kara laikā blindāžas. Arī plakumā izraktas divas lielas bedres un satiksmes ejas.
Zeme sastāv no rupjas grants, kas virspusē pārvērtusies ap 0,5 m. biezā mītņu kārtā. Pirms 45 gadiem kalnā racis A. Buchholcs u. c.,pie kam esot atrasti kaulu gabali un trauku lauskas.
Teikas stāsta, ka pilskalnā senāk lepna pils stāvējusi, gar kalnu tecējusi upe un pa to braukājuši kuģi. Pils un kuģi nogrimuši, tikai masti vēl ilgi rēgojušies laukā.
Pēc citiem nostāstiem šeit stāvējusi senā Rīga. Tikai daudz vēlāk tā esot uzcelta savā tagadējā vietā.
Ķentes kalns vairākkārt aprakstīts vācu archaioloģiskā literāturā. Kalna uzmērojumi iespiesti Sitzb. Riga 1907. un Arb. X Arch. Kongr. in Riga.
Ķentes kalns pieskaitāms spēcīgiem apcietinājumiem un uz viņu varētu zīmēties meklējamā custrum Remine.
Statuss
Informācija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģistrā nav atrodama