Ķentes pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Ķentes pilskalns bija izveidots 1,5 km garas kalna kaupres — Ķentes kalna — augstākajā vietā. Pilskalna pieci izteiktie vaļņi jau no seniem laikiem piesaistīja pētnieku uzmanību. Piemineklis smagi cieta I Pasaules kara laikā, kad tajā ieraka tranšejas un izbūvēja dzelzbetona nocietinājumus. 1950.gadu sākumā kalnu, kurā atradās pilskalns, tika nolemts norakt grantī, tāpēc pilskalnu un apmetni tā pakājē pilnībā arheoloģiski izpētīja (1954 — 1958, A.Stubavs) un pēc tam noraka. Noskaidrojās, ka ļaudis pilskalnā apmetās uz dzīvi jau I g.t.p.m.ē., bet 5. — 9.gs. — tā pastāvēšanas pēdējā etapā — tika izbūvēti tiem laikiem vareni nocietinājumi. Līdz 6 m augstos vaļņus nostiprināja, tajos iebūvējot koka režģus un kameras. Ļaudis dzīvoja arī ārpus vaļņiem. Dienvidu apmetnē pacēlās virszemes un iedziļinātas celtnes, bet abās pusēs kalna piekājē, aizaugušu ezeru malās — tikai virszemes. Celtņu izmēri — no 12 līdz 40 m2. Dienvidu apmetnē 8.gs. celtnes ar akmens krāvuma krāsnīm bija izvietotas gar kalna malām; apmetnes vidū konstatētas vieglākas ēkas ar pavardiem vai bez apkures. Tās no 6. līdz 9.gs. 3 — 4 reizes gāja bojā ugunsgrēkos. Pilskalna un apmetnes iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību un lopkopiIbu, zvēju un medībām, piekopa dazadas amatniecības nozares. Par militārām sadursmēm vai citām nelaimēm liecina divi atrastie depozīti — senmantu noguldījumi briesmu brīdī. Vairākas teikas Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. stāsta, ka kalnā kādreiz stāvējusi vecā Rīga, kas tikai daudz vēlāk uzcelta savā tagadējā vietā.

Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.

J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1.; uzmērots 5. jūnijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.

Ķentes kalns kā šaura kaupre iespriedies purvā, kas senāk, domājams bijis ezers. Kalna ziemeļgals lēzeni izbeidzas Ogres upes malā, bet dienvidgals strauji apraujas pret Dūju mājām. Visas kaupres garums vairāk kā viens kilometrs.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kaupres vidū, kur kalna sāni viskraujāki un kalnmugura visšaurākā, ierīkots apcietinājums izrokot grāvjus un uzmetot uzbedumus. Plakumam, kas ap 30 m. plats un 50 m. garš, katrā galā trīs uzbedumi un tikpat daudz grāvju. Ziemeļu galā, šķiet, atradusies ieeja gar galvenā uzbeduma austrumpusi. Pārējiem uzbedumiem ieeja gājusi pāri pa pašu vidu.

Ogres „Ķentes kalna“ uzbedums no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Virs apkārtējā purva Ķentes kalna plakums paceļas 30 m., bet virs jūras līmeņa 69 m., pie kam kalna sāni ir jumta stāvumā. Kalns ir nevien no dabas nepieejams, bet arī valdošā augstiene visā apkārtnē. No kalna tālu pārredzama visa apkārtne un Daugavas līči. Ļaudis apgalvo, ka senāk no Ķentes kalna pat Rīgas torņus varējuši saskatīt.

Galvenais uzbedums ziemeļgalā esot bijis 7,4 m. augsts, bet dienvidgalā 8,1 m. Tagad šie uzbedumi izpostīti, jo viņos ierīkotas pasaules kara laikā blindāžas. Arī plakumā izraktas divas lielas bedres un satiksmes ejas.

Zeme sastāv no rupjas grants, kas virspusē pārvērtusies ap 0,5 m. biezā mītņu kārtā. Pirms 45 gadiem kalnā racis A. Buchholcs u. c.,pie kam esot atrasti kaulu gabali un trauku lauskas.

Teikas stāsta, ka pilskalnā senāk lepna pils stāvējusi, gar kalnu tecējusi upe un pa to braukājuši kuģi. Pils un kuģi nogrimuši, tikai masti vēl ilgi rēgojušies laukā.

Pēc citiem nostāstiem šeit stāvējusi senā Rīga. Tikai daudz vēlāk tā esot uzcelta savā tagadējā vietā.

Ķentes kalns vairākkārt aprakstīts vācu archaioloģiskā literāturā. Kalna uzmērojumi iespiesti Sitzb. Riga 1907. un Arb. X Arch. Kongr. in Riga.

Ķentes kalns pieskaitāms spēcīgiem apcietinājumiem un uz viņu varētu zīmēties meklējamā custrum Remine.