Wikipedia par pilskalnu
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas Ābeļu salu pašā ziemeļu galā pie Kauprenieku mājām. Pilskalna novietojums upes salā, nocietinājumu veids un īpaši mūrējuma paliekas nav raksturīgas tradicionālajiem Latvijas pilskalniem.
Kaupres pilskalns apaudzis ar zāli un retām vecām mežābelēm un izmantots kā ganības. Mītņu kārta plakumā vāja un plāna, tā pa daļai noskalota, pa daļai apmesta ar smiltīm. Tajā atrastas plānas un gludas māla trauku lauskas, kuras Ernests Brastiņš datējis ar vēlā dzelzs laikmeta pēdējo pusi.
Pilskalns no pārējās salas atdalīts ar diviem vaļņiem un grāvi starp tiem. Lielākais valnis ir apmēram trīs metrus augsts. Ārējā valnī atrasts kaļķu javā likts radžu mūrējums, kas varētu liecināt par pilskalna vēlu datējumu. Ziņas par Kaupres mūra nocietinājumu ietvertas Latvijas viduslaiku piļu apkopojumā.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojama mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. aug. 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Kaupres” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šim apcietinājumam nav īpaša vārda, jo ļaudis nemaz nezin, ka tas ir pilskalns. Vienīgi uzbedums ir ļaužu acu pamanīts un nosaukts par Kaupri. Ār šo vārdu, kā zināms, apzīmē vispār kādu gari stieptu kalnu. Tomēr šai gadījumā ar minēto nosaukumu esam apzīmējuši patvarīgi visu pilskalnu.
Šis pilskalns nav literatūra pazīstams, kaut gan viņam tuvējais Asotes pilskalns vairākkārt plaši aprakstīts. Tas šķietas, noticis tamdēļ, ka pilskalns atrodas Daugavas vidū uz tā sauktās Ābeļu salas 4 km. augšup Krustpilij. Zemes reformu izvedot šis pilskalns iedalīts jaunsaimnieka Burkāna saimniecībā.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns aizņem Ābeļu salas pašu ziemeļgalu, kas atdalīts no pārējās ap 2 km. garās salas ar platu grāvi un diviem uzbedumiem. Plakumam tuvākais uzbedums 3 m. augsts pusloka izskatā šķērso salas galu. Tālākais uzbedums ir zemāks un satura sevī mūrētus kaļķakmeņa pamatus. Šis apstāklis liek padomāt, vai šeit nav meklējama kāda no vācu laiku pilsvietām. Tuvākās mājas ir Ancani, Oglenieki un Ābeļu muiža. Tomēr šie vietu vārdi nesniedz meklējumiem noderīgas asociācijas.
Ābeļu salas pilskalna plakums ir līdzens un stāv tikai 6 m. pāri Daugavas līmenim. Ūdeņi apgrauzuši sānus it īpaši austrumpusē. Pašā ziemeļgalā uzkrājušies smilšu sanesumi. Zeme — smilšaina, jaukta sīkiem oļiem aramkārtas biezumā. Zem tās atrodas dabīgi kaļķakmeņa slāņi.
Ābeļu salas “Kaupre” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Bez ūdens postījumiem redzama arī viena otra naudas racēja bedre it īpaši uzbedumos. Tomēr pilskalns jāpieskaita labi uzglabātiem pieminekļiem.
Mītņu kārta vāja, pa daļai apnesta smiltīm,pa daļai aizskalota. Atrodamās trauku lauskas ir gludas un plānas, kas norādītu uz jaunākā dzelzs laikmeta pēdējo pusi.
Pilskalns apaudzis strupu zāli un vecām retām mežābelēm. Tiek izmantots kā ganības. Nav zīmju, ka tas kādreiz būtu arts.
Ļaudis teic, ka Kauprē esot apraktas dārgas mantas. Pirms pasaules kara Kauprē rakuši un ļaudīm par rakšanu maksājuši.
Pēc ļaužu nostāstiem Oglenieku mājas senāk stāvējušas uz Ābeļu salas. Vēlāk kungs ierādījis tagadējo vietu Daugavas labajā krastā.
Added by
