Kaupres pilskalna nocietinājuma veids nav raksturīgs Latvijas pilskalniem. Tas ierīkots Daugavas Ābeļu salas ziemeļu galā,šķērsām pār salu uzberot divus vaļņus, no kuriem lielākais ir 3 m augsts, un starp tiem izrokot grāvi. Ārējā valnī jūtams kaļķu javā likts radžu mūris, kas varētu liecināt par pilskalna vēlu datējumu. To apliecina arī dažas atrastās ripas trauku lauskas. Tomēr netālais Asotes pilskalns, vairāki sēļu un latgaļu kapulauki kā pašā Ābeļu salā pie pilskalna, tā arī līdzās esošajos Ogliniekos, Daugavas labajā krastā un Ābeļu skolas teritorijā kreisajā krastā varētu liecināt arī par Kaupres pilskalna agrāku datējumu. Pēc nostāstiem kalnā apraktas lielas bagātības, tāpēc tas sarakts mantraču bedrēm. Ir ziņas, ka 1929.gadā Daugavas plūdos pretējā salas galā straume nolauza vecus upurozolus.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmērojama mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. aug. 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Kaupres” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šim apcietinājumam nav īpaša vārda, jo ļaudis nemaz nezin, ka tas ir pilskalns. Vienīgi uzbedums ir ļaužu acu pamanīts un nosaukts par Kaupri. Ār šo vārdu, kā zināms, apzīmē vispār kādu gari stieptu kalnu. Tomēr šai gadījumā ar minēto nosaukumu esam apzīmējuši patvarīgi visu pilskalnu.
Šis pilskalns nav literatūra pazīstams, kaut gan viņam tuvējais Asotes pilskalns vairākkārt plaši aprakstīts. Tas šķietas, noticis tamdēļ, ka pilskalns atrodas Daugavas vidū uz tā sauktās Ābeļu salas 4 km. augšup Krustpilij. Zemes reformu izvedot šis pilskalns iedalīts jaunsaimnieka Burkāna saimniecībā.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns aizņem Ābeļu salas pašu ziemeļgalu, kas atdalīts no pārējās ap 2 km. garās salas ar platu grāvi un diviem uzbedumiem. Plakumam tuvākais uzbedums 3 m. augsts pusloka izskatā šķērso salas galu. Tālākais uzbedums ir zemāks un satura sevī mūrētus kaļķakmeņa pamatus. Šis apstāklis liek padomāt, vai šeit nav meklējama kāda no vācu laiku pilsvietām. Tuvākās mājas ir Ancani, Oglenieki un Ābeļu muiža. Tomēr šie vietu vārdi nesniedz meklējumiem noderīgas asociācijas.
Ābeļu salas pilskalna plakums ir līdzens un stāv tikai 6 m. pāri Daugavas līmenim. Ūdeņi apgrauzuši sānus it īpaši austrumpusē. Pašā ziemeļgalā uzkrājušies smilšu sanesumi. Zeme — smilšaina, jaukta sīkiem oļiem aramkārtas biezumā. Zem tās atrodas dabīgi kaļķakmeņa slāņi.
Ābeļu salas “Kaupre” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Bez ūdens postījumiem redzama arī viena otra naudas racēja bedre it īpaši uzbedumos. Tomēr pilskalns jāpieskaita labi uzglabātiem pieminekļiem.
Mītņu kārta vāja, pa daļai apnesta smiltīm,pa daļai aizskalota. Atrodamās trauku lauskas ir gludas un plānas, kas norādītu uz jaunākā dzelzs laikmeta pēdējo pusi.
Pilskalns apaudzis strupu zāli un vecām retām mežābelēm. Tiek izmantots kā ganības. Nav zīmju, ka tas kādreiz būtu arts.
Ļaudis teic, ka Kauprē esot apraktas dārgas mantas. Pirms pasaules kara Kauprē rakuši un ļaudīm par rakšanu maksājuši.
Pēc ļaužu nostāstiem Oglenieku mājas senāk stāvējušas uz Ābeļu salas. Vēlāk kungs ierādījis tagadējo vietu Daugavas labajā krastā.
You might also like
