Wikipedia par pilskalnu
Kastrānes pilskalns atrodas Suntažu pagasta austrumu daļā uz paugura starp Mazo Juglu un vecupi, apmēram 1 km lejup pa Mazo Juglu no ciema Ķieģeļceplis pie “Grunduļiem”. Pilskalnu no divām pusēm norobežo Mazā Jugla, tā galos vaļņi. Te var apskatīt dižozolu ar stumbra apkārtmēru 5,4 m un dižvīksnu ar stumbra apkārtmēru 6,5 m.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1 : 1000; griezumu augstums = lm.; uzmērots 12. jūnija 1925. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kastrānes „Pilskalna“ šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1 : 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vieta, saukta „Pilskalns“, 4 klm. dienvidrietumos Kastrānes muižai, 3 klm. ziemeļaustrumos Suntažiem, Kastrānes pag. Šis pilskalns ir pašā Mazās Juglas kreisā krastā, 0,5 klm. rietumos Kazu krogam, pieminēto māju zemē.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam izraudzīta zemes mēle, kas radusies M. Juglai apmetot savā tecējumā pēkšņu cilpu. Starp upes gultnēm tā radusēs šaura, 7 m. augsta zemes strēmele, kuju tikai abos galos nācies atdalīt no pārējiem laukiem ar ierakumiem un uzbedumiem. Tagad M. Jugla grozījusi savu gultni un austrumpusē vairs netek pa veco vietu, kas gājusi gluži gar pilskalna austrumsāniem. Senās gultnes vietā tagad aizaugoša liekņa. Pilskalna rietumu sāns, gar kuru cieši tek M. Jugla, šķiet iebrucis upē, un šaurais plakums tapis vēl šaurāks. Pašā vidū plakuma platums tikai 7 m., bet viņa ziemeļgals vairākkārtīgi paplašinājās. Plakuma ziemeļgalā atrodas 4 m. augsts uzbedums ar pāršmaugu vidū. Tam priekšā mākslīgs grāvis, ko ūdeņi izgrauzuši dziļāku. Dienvidgalā divi uzbedumi: viens apaļš, arī 4 m. augsts uzbests uz plakuma, bet otrs ap 2 m. augsts pirmām priekšā. Pie abiem uzbedumiem divi grāvji. Pilskalna zeme zvirgzdaina un to klāj ap 0,5 m. bieza mītņu kārta. Tajā atrod galvenēm kārtām trauku lauskas.
Kastranes „Pilskalns“ no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Senā ieeja pilskalnā bijusi, šķietams, turpat kur tagad — gar abu uzbedumu kreisiem galiem.
Kalns apaudzis lieliem kokiem, starp kubiem kāda sevišķi resna priede un ozols. Pilskalns uzglabājies nepostīts, ja neskaita seno nobrukumu rietummalā.
Aiz grāvja, pilskalna ziemeļgalā ir lauks, kura arumos redzamas tumšas vietas — mītņu atliekas. Vai šām mītņu atliekām kāds sakars ar pilskalna kultūras slāni, tas noskaidrojams archaioloģiski.
Ļaužu mute teic, ka pilskalns esot celts kara laikā, zviedri te esot „aizbūvējušies“. Protams, šis ir parastais nostāsts, kuram nav nekāda sakara ar pilskalna īsto izcelšanos.
Added by
