Kaltes un Biržumuižas pilskalni

Bielensteins (Grencen, 230) uzdevis pie Mazgramzdas Biržumuižas (Birshof) kādu pilskalnu.

Biržumuižas pilskalna uzmērojums, Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tur pašā ceļmalā Birsteles labā krastā patiesi atrodas vieta, saukta “Pilskalns”. Tagad tas pa pusei norakts, jo šī vieta ierādīta grants grābšanai. Pilskalns ir 10 metru augsts, bez plakuma un tik mazs, ka grūti iedomāties, ka uz tā būtu kādreiz bijušas kādas koka celtnes Nav arī gluži nekādu mītņu slāņa.

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 7. jūlija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kaltes pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-rietumiem uz dienvidus-austrumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Biržumuižas pilskalnam vienu kilometru dienvidos ir kāda cita vieta, kurai vietējie vārda nezin, bet vēlāk, citā vietā kāds vecs cilvēks teica, ka tad, kad viņš bērns būdams ap šo vietu lopus ganījis, to dēvējuši par pilskalnu. Šim pilskalnam 1 kilom. rietumos atrodas Kaltes muiža un tāpēc tas dēvējams par Kaltes pilskalnu.

Kaltes pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1: 50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns ir ar vismazāko plakumu, bet 3 m. augstu uzbedumu dienvidus pusē. Uzbedumam austrumos, parastā vietā, redzama senā ieejas vieta. Pilskalns apaudzis lapu kokiem un krū­miem, Tas ierīkots uz zemes raga, kas radies Ruņas krastā kādam strautiņam izgraužot dziļu gravu. Gravas malas ir 10 metru augstas, stā­vas un izlietotas apcietinājumu ierīkošanai bez kādiem aprakumiem. Pilskalna plakumā un uzbērumā dziļš mītņu slānis.

Kaltes pilskalna uzbedums no rietumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vieta „Calten“ minēta Bandavas novadā 1253. g. senrakstā. Viņas tuvuma līdz šim neviens cits pilskalns nav apzināts.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.