E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 4. julijā 1924. g.
Dvietes „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šī vieta, saukta „Pilskalns”, tika atrasta tikai 1924. g. vasarā pārmeklējot Dvietes pagastu. Pilskalna niecīguma dēļ tas pazīstams zem šā vārda tikai tuvākā apkārtnē. Kalns nesen piederējis Spaku mājām, bet īpašnieks Jānis Spāģis to pārdevis pagasta sabiedrībai smilšu rakšanai ceļu vajadzībām. Pagasta ceļu labotāji tāpēc izgrābuši pilskalna ziemeļsānos lielu bedri. Tomēr tālākā pilskalna norakšana apturēta iejaucoties valdībai.
Šis pilskalns interesants ar to, ka viņš pieder mazākajiem Augšzemes pilskalniem, kāds bija šai apvidū vēl „Āpšu kalns” Sventas mežā un „Lapsu kalns” pie Lagovkas kroga. Dvietes pilskalna ierīkojums gluži līdzīgs
pārējiem minētiem mazajiem pilskalniem: garenā kalna tievais gals atgriests no platākajā galā ierīkotā plakuma diviem grāvjiem un tik pat daudz uzbedumiem. Uzbedumu augstums, skaitot no grāvju dibena ap pusotra metra.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Bez zemju izgrābumiem ceļu labošanai, redzama vēl plakuma vidū un rietumu malāpa bedrei, kas cēlušās kara laikā. Mītņu kārta neizarta, ap 30 cm. bieza, tā apaugusi īsu zāli un veciem bērzu celmiem. Daudz dziļāka mītņu kārta ir grāvjos. Atrod trauku gabaliņus, oglītes un kaulus. Trauki bijuši gatavoti bez virpām no zvirgzdaina māla.
Apkārtne nelīdzena, bet uz Daugavas pusi tā pāriet līdzenumā, kurā atrodas vienu km. tālais Skuķu ezers.
Nekādas archaioloģiskas vietas apkārtnē nav saklaušinātas.
Dvietes „Pilskalns” no ziemeļiem.
Visapkārt pilskalnam druvas un lauki, ziemeļrietumu malās pakājē atrodas „acs” — liela ūdens bedre, kas, domājams, noderējusi pilskalna iemītniekiem.
Apkārtnē runā, ka šai pilskalnā esot nauda aprakta.
Reiz vīri ar iesmiem kalnu badījuši un rakuši, bet neko neesot atraduši.
Kalnā esot pils bijusi, kas nogrimusi ar visiem ļaudīm.
Rakstītu ziņu par šo pilskalnu trūkst.
Added by
