Kalnaziedu pilskalns

Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m.; uzmērots 24. aprīlī 1930. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis „pilskalns“ īsi atzīmēts L. o. Menar’a „Burgenlexikonā“ pie Aizkraukles Kalnziediem. Daudzās topogrāfiskās kārtīs ieviesusies kjūda un par Kalnaziedu mājām apzīmētas kādas citas, Kokneses pagastā esošās mājas. Patiesībā Kalnaziedi atrodas pie Aizkraukles Maurēnu ciemata nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta un 3 km. no Aizkrau kles dzelzceļa piestātnes.

Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Pilskalns“ skaitās Kalnaziedu māju zemē, ziemeļos no dzīvojamām ēkām. Viņš atrodas gleznainā apkārtnē un no tā atveras uz Daugavu un tās plašo ieleju krāš­ņas izredzes. Pats pilskalns celts uz kāda 17 m. augsta  paugura, kas stāv ar galu pret dienvidiem un no trim pusēm apkampts dziļām gravām. Pa austrumpusē esošo gravu tek uz Daugavu neliels strautiņš.

Kalnaziedu „Pilskalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam līdzens plakums ieapaļa četrstūra veidā 110 m. garš un 80 m. plats. Izņemot ziemeļ­pusi, visapkārt plakumam kraujas kalna nogāzes, kas plakuma tuvumā dažus metrus no augšas, šķietas, mākslīgi nostāvinātas un apdarinātas. Vājāk aizsargātā ziemeļpusē, domājams, kādreiz bijuši kādi zemju darbi terašu, grāvju vai uzbedumu veidā. Tie vairs nav redzami, jo kalna plakums un nogāze ziemeļ­pusē tiek arta kopš neatminamiem laikiem. Arkls paspējis jau nogludināt varbūtējos zemju rakumus.

Pilskalniem parastā ieejas vieta varējusi atrasties tikai kalna plakuma ziemeļrietumos, jo šai vietā vēl tagad uzbrauc un nobrauc apsaimniekojot pilskalna laukus.

Visu pilskalna plakumu, it sevišķi viņa rietummalu uzejas pusē, apklāj melnzemes kārta, 10—30 cm. biezumā, kamēr citos apkārtējos laukos ir tikai māls un smilts. Pavirši aplūkojot mītņu kārtu, redzamas oglītes nelielā daudzumā. Arāji neko sevišķu nekad neesot kalnā atraduši. Visumā jānāk pie slēdziena, ka Kalnaziedu „Pilskalns“ pieskaitāms visvēlākam mūsu pilskalnu laikmetam un tas steigā celts nedrošos laikos.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.