Braucot pa Mēru—Smiltenes lielceļu, piecus kilometrus no Mēriem ir apdzīvota vieta Zeltiņi, kur jānogriežas pa labi pa lauku ceļu, kas ved uz Egļu māju vietu, kas atrodas apmēram trīs kilometrus no Zeltiņiem. Kalnaegļu pilskalns, kas kādreiz bijis šo māju zemē, ir apmēram 800 m uz dienvidiem—dienvidrietumiem no Egļiem un 300 m uz ziemeļiem no Straurnēnu mājām, 300 m pa labi no ceļa, purvainā, novadgrāvju ietvertā mežā. Pilskalnu apkārtnē izceļ uz tā augošās priedes. Tas ir kukuļveida pacēlums bez mākslīga apdarinājuma pēdām, kura caurmērs ap 80 metri. Virs purvainās apkārtnes pilskalns paceļas tikai par dažiem metriem.
Dažādie nostāsti, kas par šo pieminekli pierakstīti, liecina, ka Kalnaegļu pilskalns ir bijis sena, purvu ieskauta patvēruma vieta. Kalnā atradusies «Augustina pils» vai, pēc cita nostāsta, «Jura pils», kurā sabēguši tuvāko ciemu iedzīvotāji. Sausās vasarās ap pilskalnu purvos varēts saskatīt ar baļķiem izliktus līkloču ceļus, kas veduši uz pilskalnu. Kad ceļus klājis purva ūdens, tad tikai zinātāji pāri purvam varējuši atrast ceļu uz paslēptuvi. Stāstīts arī, ka tīrumā blakus pilskalnam atrasts kāds dzelzs priekšmets un citas senlietas.
Tuvējās Egļu mājās vēl tagad atrodas senais upurozols. Kalnaegļu pilskalna apkārtne bagāta dažādiem pieminekļiem, par kuriem mūsu gadsimtā daudzus nostāstus pierakstījis novadpētnieks H. Skujiņa. No apkārtnes arheoloģijas pieminekļiem un teiku vietām vēl atzīmējami Sūcu senkapi, Reiņa birzs, Pandaru senkapi un Upurkalns ar upurakmeni un citi. Netālu atrodas arī Piltiņu pilskalns.
