E.Brastiņš par pilskalnu
2 km. dienvid-austrumos Kaldabruņai, dažus desmitus soļu ziemeļos kapsētai, Vāveriešu māju zemē ir kāds maz daudzināts pilskalns. Viņu akpārtējie iedzīvotāji sauc šai vārdā, kaut gan tālākie nezin neko par viņa pastāvēšanu.
Šis pilskalns nav valdošais augstums savā apkārtnē, jo viņam ziemeļos esošais kalns ir daudz augstāks par pilskalnu, bet lēzenākām malām.
Pilskalna ierīkošanai izraudzīts savrups kalns, kam apkārt gravās slapjas pļavas. Kalna plakums augstāks par pļavām 8—13 m. No dabas kalnmalas bijušas samērā lēzenas, bet vēlāk tās padarītas stāvākas ar terases palīdzību. Terase apjosta visapkārt pilskalnam izņemot tikai dažus metrus dienvidus rietummalā, kur dabas dots vajadzīgais stāvums.
Pilskalna plakums piecstūrains ar stipri noapaļotiem stūriem. Viņa caurmērs ap 50 m. Ieeja itkā vērojama ziemeļu austrumu stūrī, jo šai vietā starp terasi atstāts kaut-kas vārtu vietai līdzīgs.
Pilskalna plakums un terases labi uzglabājušās, neraugoties uz viegli rokamo irdeno smilts zemi. Plakuma redzami tikai nedaudz ziņkārīgo rakumi. Mītņu kārta, spriežot pēc šiem rakumiem, ap 60 cm. bieza, ogļaina pelēka. Tikpat dziļa, bet gluži melna mītņu kārta ir kalna pakājē rietumu pusē un pret kapsētu.
Tur savāktas zvirgzdainu trauku lauskas redzamas ogles un apdeguši akmeņi. Pilskalns apaudzis skujkoku mežu un tiek lietots ganībām. No kalna skats uz Slates mežiem un Daugavas līdzenumiem, jo kalns novietojies paugurainā apvida pašā malā.
Apkārtnē archaioloģisku atradumu vietas vēl nav apzinātas. Tikai 17 km. no šejienes, Slates mežā aiz Strautnieku mājām ir „kara kalniņi”, kur atrastas bronzas rotas lietas. Tagad tur grābjot smiltis ceļu labošanai. Teiksmo, ka pilskalnu kara laikos kareivji sametuši un zem tā ieročus paglabājuši.
Pilskalnā esot kādreiz pils nogrimusi.
Par Kaldabruņas pilskalnu nav atrodam nekādi apraksti vai ziņas kā vien īsais norādījums konverzacijas vārdnīcā zem „Kaldabruņa”.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.