Kaķīšu pilskalns

Uzmērojuma mērogs-1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 15. julijā 1924. g.

„Zamok” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

3 km. ziemeļ-austrumos Sventas ezeram, 1 km. dienvid-austrumos baznīcai, Ilūkstes lielceļa malā ir Kaķīšu ciems, saukts arī par Kaķiškiem. Minētam ciemam puskilometru austrumos, lauku malā atrodas apcietināta vieta dēvēta „Zamok”.

Šī vieta apkārtnē maz populāra, jo daudz neatšķiras no pārējiem apkārtnes uzkalniem un kalniem. Tomēr vērīgi aplūkojot, redzams, ka kalns apdarināts cilvēka roku un tātad pilskalns.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Kalnam visapkārt ielejas, kas to šķir no pļavām un druvām. Tikai dienvid-rietumos tas šauru rozu savienots ar plašāku augstieni. Plakums liels un lēzeni ciļņots. Vidū tas dažus metrus augstāks, nekā malās.

Kalnmalas nevienāda stāvuma un tāpēc lēzenākās vietās nostiprinātas terasēm un uzbedumiem. Ziemeļpusē uzbedums, grāvis un terase vēl it labi uzglabājusies, bet pārējās malās zemju darbi cietuši no arkla. Austrumos vairs tikko saredzamas divas terašu vietas bet dienvidos, bijušais uzbedums gluži no placināts un grāvis aizmilsis.

„Zamok” no rietumiem.

Apcietinājums nopostīts ar arklu. Mītņu kārta vēl atrodama plakuma rietumu un ziemeļu pusēs. Viņa satura parastos māla trauku gabaliņus un oglītes. Senāk esot atrasti arī akmens cirvji un lodes ar caurumu vidū.

Ceļmalā, pie Kaķīšu mājām ir senkapi, kuros tiek uzartas bronzas rotas lietas.

Apkārtne rietumos kalnaina, bet austrumos pāriet Daugavas līdzenumā. No kalna skaists skats uz Daugpili un Daugavu.

Ļaudis stāsta, ka Zamkas kalnam esot sāls apakšā. Kalnā esot arī pagrabs ar dzelzs durvīm. Pēc durvīm daudzkārt esot meklēts un rakņāts, bet neesot vēl atrastas.

Zamkas kalns nav literatūrā pieminēts un to atrada pilskalnu uzmērošanas ekspedīcija.