Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērījuma
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni. Šie pieminekļi minēti jau 1925. gadā, tomēr tikai 1941. gadā tos plašāk aprakstīja P. Stepiņš. Pieminekļu aprakstos ieviesusies tradīcija par I pilskalnu uzskatīt stiprāko nocietinājumu kaupres A galā, bet par II – pilskalnu kaupres R galā.
Kaupres A gals ir augstāks un platāks nekā R gals. R. Ritums savā publikācijā par Jukumu I Grumuškas kalnu rakstīja: “Z nogāze ir ļoti stāva. ap 30 m augsta. bet D nogāze – lēzenāka. Pilskalna abi gali nocietināti ar grāvju un vaļņu sistēmu. A galā izveidoti trīs grāvji un trīs vaļņi.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Tie stāvajā Z nogāzē pēkšņi apraujas, bet D nogāzē izzūd pakāpeniski. Pirmais grāvis (skatoties no pilskalna ārpuses), kas ir gandrīz 2 m dziļš, pāriet terasē. Tā sākumā ir ap 7 metrus plata, tad sašaurinās un tikko jaušama sniedzas līdz R gala nocietinājumam. Pilskalna R galu arī norobežo divi grāvji un trīs vaļņi, taču tie ir mazāki. Aiz pēdējā vaļņa redzama neliela 10 m gara un 7 m plata priekšpils. Arī to no pārējās kaupres atdala divi sekli lokveida grāvīši, aiz kuriem kaupre lēzeni nolaižas uz leju [..].
Jukumu I Grumuškas kalns
Pilskalna plakums ir līdzens, ar nelielu kritumu A virzienā, ap 60 m garš un 20 m plats. Tas vietām postīts senām mantraču bedrēm.” J. Graudonis 1972. gadā deva atšķirīgus pilskalna plakuma (70 x 40 m) un priekšpils (12 x 40 m) izmērus, kas nav precīzi. Ieeja pilskalnā vedusi pāri pār A puses vaļņiem un grāvjiem, kur tie daļēji aizmilzuši. Kultūrslānis pilskalnā pelēcīgs un mazintensīvs. Nekādas piemineklī atrastās senlietas muzejos nav nonākušas, un tā datējums pagaidām nav zināms.
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva. 24.09.2018.g.
