Jersikas pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Jersikas pilskalns laikam gan visvairāk no visiem Daugavas pilskalniem piesaistījis senatnes pētnieku prātus. Tas atrodas pašā Daugavas krastā starp divu strautu gravām. Mazāk stāvajā pusē gar pilskalna ziemeļu malu. ierīkots līdz 2m augsts.-valnis. Uz ziemeļrietumiem, ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no pilskalna 750×150 — 250 m platā joslā atradusies senpilsēta, Daugavas krastā uz leju no pilskalna — kapulauks. Arī Dignājas pilskalnam pretējā Daugavas krastā bija sava nozīme Jersikas dzīvē. Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz 1375.gadam daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersika bija Karaļvalstis Centrs, 13.gs. sakuma taja valdīja Visvaldis. Pētnieki ir atšķirīgās domās par Jersikas atkarības pakāpi no Polockas. Kad vācu krustneši Jersiku 1209.gadā nodevīgi ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu. Balstoties uz rakstīto avotu dotumiem, īpaši Indriķa hroniku, pētnieki jau kopš 18.gs. centās lokalizēt Jersikas pils vietu. Uzskats par Jersikas pili Daugavas krastā iepretim Dignājas pilskalnam nostabilizējās tikai 19.gs. beigās.

Izrakumi Jersikā (1939, F.Balodis; 1990, 1991, 1992 E.Musurēvičs. A.Vilcāne) lāva konstatēt. ka laudis tajā dzīvojuši jau kopš 1 g.t.p.m.ē. Īpaši intensīva dzīve te ritējusi 10.gs. — 13.gs. sākumā. Pilskalna plakumu visā tā garumā pārgrieza ar izrakumu tranšeju. Konstatēja 10 apbūves kārtas, regulāri izvietotas celtnes, neapbūvētu laukumu — tirgus vietu un, kā domāja F.Balodis, Visvalža un iepriekšējo Jersikas karaļu mājas vietu. Pilskalns savas varenās izbūves — valni ar koka kamerām — ieguva 11.gs. sākumā, kas, domājams, sakrīt ar Jersikas karaļvalsts nostiprināšanos. Jersikas pilskalns uzskatāms par lielu agro viduslaiku amatniecības, tirdzniecības un politisko centru. Spriežot pēc pilskalnā un senkapos atrastajām senlietām, Jersikas iedzīvotāji lielāko tiesu bija latgaļi.

Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.

J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. augustā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Aprakstāmais “Pilskalns” atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavpils apr. Līvānu pag. Pilskalnu māju zemē, kura pieder Kārlim Plūme. Pilskalnam 2,5 km dienvidos atrodas Jerzikas ezers, kura garums ap 2 km. Turpat pie ezera viņa vārdā nosaukta arī dzelzsceļa piestātne, kas senāk saukusies par “Cargrade”.

Apkārtnes plāns M 1: 75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ezera nosaukums pavedina uz domām, ka viņa tuvumā esošais pilskalns varētu būt jau Indriķa kronikā piesauktās „Gercike” pilsvieta. Pirmais šo jautājumu plašāk pārrunājis J. Dērings (Sitz.-Ber. Kuri. Ges. 1874. un 1878.). No tā laika sākot uzkrājusies vesela literatūra, kas iztirzājusi ap Gersiku saistītos notikumus. To uzrāda K. v. Lovis of Menar’s savā “Burgenlexikon” 1922.

Apcietinājums celts 18 m. augstā Daugavas krastā. Šai vietā krastā iegrauzušās divas nelielas upītes. Viņu gravu malas izmantotas kā pilskalna malas, jo pilskalns aizņem zemi starp abiem strautiem. Tādā kārtā trijās pilskalna puses jau no dabas pietiekoši aizsargātas, tikai ceturto — ziemeļpusi nācās mākslīgi nocietināt ar rakšanas palīdzību. Tā radies ziemeļpusē ap 2 m. augsts uzbedums skaitot no plakuma.

Pilskalna plakums iegareni apaļš ap 75 m. plats un 100 m. garš. Pret vidu tas iedobts kā bļoda, izņemot austrumpusi, kur atstāta noteka. Valnī, ziemeļpusē manāms pārrakums, kas varējis celties no senās ieejas vietas.

Kalna sani vienlīdz stāvi un veseli, izņemot Daugavas pusi, kur redzams plašs zemju izbrukums. Tas esot cēlies pavasara palos Daugavai pārplūstot un izskalojot krastu. Šeit redzama ap 0,40 m. bieza mītņu kārta, kas satura ogles, akmeņus, kaulus un trauku gabalus. Tāpat nobrukumā redzami seno koka sētu stabu gali.

Zeme — māls un smilts, kas sajaukta arot. Kalns tiekot arts no seniem laikiem. Ziemeļu un austrumu sānos redzamas atliekas no pasaules kara ierakumiem.

Kalna izbrukumā zemes īpašnieks atradis divus vecus dzirnakmeņus, kas tiek glabāti mājā.

Preti šim pilskalnam, Daugavas pretēja krastā atrodas Dignājas pilskalns.