Jautājumi un atbildes

Nē. Iespējams, ka sociālo tīklu kontu sekotāju vidū atradīsiet kādu politiķi, bet nekādas tiešas saites nav ne ar vienu no politiskajām partijām.

Laikam īstais apzīmējums būtu – pašfinansēšanās. Ir atsevišķi ziedojumi, bet tās ir nelielas summas, kas nosedz tikai hostinga pakalpojumus. Projektu nefinansē arī KKF fonds.

Uzskatām, ka šāda tipa informācija ir mūsu kopējais kultūras mantojums un par to obligāti jāinformē Nacionālā kultūras mantojuma Pārvalde pa e-pastu pasts@mantojums.lv, vēstulē ievietojot visu pieejamo info: objekta koordinātas, fotogrāfijas, nostāstus utt.

Šeit fragments no J.Urtāna grāmatas “Atrast pilskalnu”, kur īsumā ieskicēts, pēc kādiem parametriem notiek pilskalna verifikācija.

Šeit neliels infografiks.

Tāpat iesakām ielūkoties speciālistu rekomendācijās, kas tapušas projekta “Kulta identitāte” ietvaros.

Atbildi sniedz Jānis Asaris, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs: “kā pašreizējais LAB valdes priekšsēdētājs, gan kā NKMP pārstāvis varu informēt, ka legāliem arheoloģiskajiem izrakumiem ir nepieciešama NKMP rakstveida atļauja. Tādas, tikai no Brāļu kapu komitejas puses izsniedz arī tiem, kas legāli meklē abu Pasaules karu kritušos karavīrus. Pirms atļauju izsniegšanas tiek saņemta zemes īpašnieku piekrišana, tātad par izrakumiem jābūt informētam gan zemes īpašniekam; parasti par izrakumiem informējam arī pašvaldības.”

Īsu kopsavilkumu izveidojis Atis Artmanis no www.mantojums.lv

• Arheoloģisko pieminekli ir aizliegts iznīcināt, ir jānodrošina pieminekļa saglabāšana. Arheoloģisko pieminekli drīkst izmantot kultūras, atpūtas, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts piemineklis un kultūrvēsturiskā vide. Saimnieciskā darbība veicama, saglabājot pieminekli, tā kultūrslāni, un piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot arheoloģiskā pieminekļa vizuālo uztveri.
• Īpašnieks laikus informē Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido arheoloģisko pieminekli vai tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās.
• Arheoloģiskā pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciskā darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.
• Arheoloģiskā pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai kvalificēts arheologs ar Pārvaldes rakstveida atļauju.
• Fiziskās vai juridiskās personas, kuras jebkuras saimnieciskas darbības gaitā atklājušas objektus ar kultūrvēsturisku vērtību (arheoloģiskās senlietas – rotas, darba rīkus, ieročus, monētas, keramikas izstrādājumus, to lauskas u.c.), par to nekavējoties ziņo attiecīgajai Pārvaldes reģionālajai nodaļai un darbus pārtrauc līdz attiecīgam Pārvaldes paziņojumam.
• Arheoloģiskā pieminekļa izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Pārvalde.
• Konstatējot aizdomīgas personas, kuras arheoloģiskā pieminekļa teritorijā darbojas ar rakšanas darba rīkiem vai metāla detektoriem, nekavējoties jāziņo Pārvaldes reģionālajai nodaļai un Valsts policijai.
• Arheoloģiskā pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas nepārveido pieminekli, tā aizsardzības zonu un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, nav nepieciešama īpaša Pārvaldes atļauja. Arheoloģiskā pieminekļa īpašnieks (valdītājs) 10 dienas pirms minēto darbu sākšanas par tiem rakstiski informē attiecīgo Pārvaldes reģionālo nodaļu.
• Lai nodrošinātu arheoloģisko pieminekļu aizsardzību, nekustamiem pieminekļiem tiek noteiktas pieminekļu aizsardzības zonas. Ja nav noteikta individuālā aizsardzības zona, tad arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zona lauku teritorijā ir 500m rādiusā ap to.

Rezumējums: bez skaņošanas ar pārvaldi pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā drīkst pļaut zāli, ganīt lopus, izzāģēt krūmus un kritušos kokus. Arī lauksaimnieciskā apstrāde (parasti attiecas uz senkapiem un apmetnēm), ja tāda tur ir veikta jau gadu desmitiem ilgi, tiek pieļauta.

Visas pārējās darbības; rakšanas un citi zemes virskārtas pārveidojumi, būvniecības, mežistrādes u.c. tamlīdzīgi darbi ir jāsaskaņo ar NKMP.

Ikviens var piedalīties lapas foto arhīva vai informatīvās daļas papildināšanā. Šeit nav kaut kādas organizatoriskas pakļautības 🙂 Esam entuziastu kopiena.

Ja apmeklējat kādu no Latvijas pilskalniem (priecāsimies, ja tie būs mazāk pazīstamie), fotografējiet pilskalnu no sāniem, lai redzama kontūra, plakumu (pilskalna virsotnē esošais laukums), fiksējiet informatīvo zīmju esamību/neesamību, precizējiet koordinātas (izmantojot kādu no mobilajām aplikācijām). Jebkura informācija par pilskalnu noderēs. Jau iepriekš paldies!

Kā bildes mums nogādāt? Ja to nav daudz, sūtiet uz mūsu epastu ( info et latvijas-pilskalni punkts lv ). Ja daudz, varat augšuplādēt kādā no mākoņpakalpojumiem (Google Drive, failiem.lv utt.) un atsūtīt mums saiti. Ir arī cits variants – izmantot mūsu failu apmaiņas vietni faili.latvijas-pilskalni.lv , tikai pirms tam uz mūsu e-pastu atsūtiet pieprasījumu izveidot piekļuvi 🙂

Par pieeju iesūtītās informācijas publicēšanā var lasīt šeit.