Piltiņkalns

Jaunlapaiņu Piltiņkalns atrodas trīs kilometrus uz dienvidiem no Augstrozes Lielezera. Braucot pa Limbažu—Valmieras šoseju, ap pusotru kilometru aiz Augstrozes viduslaiku pils drupu kalna, kas šosejas kreisajā pusē, jānogriežas pa labi pa nesen izbūvētu taisnu un labu meža ceļu, kas ved uz Jaunlapaiņu mājām. Apmēram trīs kilometrus no šosejas meža ceļa labajā puse atrodas Mežciemu mājas, ap puskilometru tālāk — Jaunlapaiņu mājas. Piltiņkalns, kas kādreiz skaitījās Jaunlapaiņu un Pakundzenu māju zemē, paceļas Jaunlapaiņu ceļa kreisajā pusē tieši pretī Mežciemu mājām.

Vieta, kur atrodas Jaunlapaiņu Piltiņkalns, ir triju rajonu — Limbažu, Valmieras un Cēsu — sadurā. Pec pēdējam administratīvajām izmaiņām Mežciemu mājas un Piltiņkalns ietilpst Umurgas pagasta teritorijā, lai gan pati Umurga no šim vietām atrodas diezgan patālu.

Piltiņkalns ir apmēram 40, m augsts, savrups, kokiem apaudzis kalns, kam ļoti stāvas nogāzes. Tās pat bez īpašas pārveidošanas pilskalnu padarīja visai nepieejamu. Pats kalna gals vēl papildus nocietināts ar terasi, kas ietver visu kumpo un caurmērā 50—60 m lielo pilskalna plakumu. īpaši rūpīgi terase izbūvēta kalna austrumpusē, kur tas no dabas ir nedaudz lēzenāks. Pilskalna plakumā konstatēts kultūrslānis, bet pakājē, kā stāstīts, lapas grābjot, esot atrastas saktiņas. Neviens atradums no Piltiņkalna muzejos nav nonācis, un tāpēc nav iespējams spriest par pilskalna datējumu.

E. Brastiņš 1927. gadā, pilskalnu uzmērot, pierakstījis šādu teiku: «Agrākos laikos šai kalnā gribējuši pili celt. Saaicināti ļaudis no malu malām. Bet, ko pa dienu uzcēluši, to naktī kraukļi nojaukuši. Tā izpūlējušies ilgu laiku, bet pili uzcelt nevarējuši. No pils celšanas laikiem esot palicis pāri tikai zemes valnis (terase).»

Ap to pašu laiku pierakstīta vēl kāda līdzīga teika par pils celšanu pilskalnā, tikai šoreiz kā ļaužu aizstāvis un pils nojaucējs uzstājies pats velns, kas nevarējis vairs panest ļaužu žēlabas. Arī mūsdienās apkārtnes ļaudis zina stāstīt, ka šajā kalnā bijusi lībiešu pils, no kuras esot palicis pagrabs ar zelta naudu.

Jaunlapaiņu senā nocietinājuma nosaukums «Piltiņkalns» ir raksturīgs pilskalniem. Nosaukumu «Piltiņkalns» skaidro kā atvasinājumu no vārda «pilst» — uzbērt, uzpildīt, izveidot —, kas labi parāda pilskalna izbūves zemes darbu raksturu.

Četrus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Jaunlapaiņu Piltiņkalna atrodas vēl viens kalns, kas arī tiek saukts par Piltiņkalnu. Tas paceļas Limbažu—Valmieras šosejas labajā pusē ap pusotru kilometru aiz Dauguļiem. Šis kalns sastāv no divām atsevišķām virsotnēm, kas atdalītas ar dziļu gravu. Spriežot pēc nostāstiem par seniem upurakmeņiem, svētdīķiem, senkapiem un atradumiem Piltiņkalna apkaimē, tas uzlūkojams par senu kulta vietu, kas varbūt bijusi saistīta ar Jaunlapaiņu pilskalna apdzīvotājiem. lespējams, ka tāpēc arī abiem kalniem dots viens un tas pats nosaukums.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.