Izvaltas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 12. jūlijā 1925. g.

Berezaukas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

“Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām. Kāda augsta lauka stūris no Berezaukas ciema puses izbīdījies pret strautiņa ieleju tālāk kā citi. Šo stūri dēvē par “Pilskalnu”. No lauka puses tas norobežots ar 5 m. dziļu ieleju. Varbūt ka šī ieleja ir dabīgi cēlusies un nemaz nav roku darbs. Šeit patiesību grūti atrast, jo pilskalns līdz ar tuvējiem laukiem ilgus laikus jau arts un varbūtējās bedumu pazīmes jau sen kamēr noartas.

Kalna plakums iegareni ieapaļš 30 x 50 m. caurmērā. Pret vidu tas 3—4 m. kumps un viņa vidus ir 24 m. augstāks par apakšā esošo pļavu.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Kalna sāni ziemeļpusē tik krauji kā jumts. Pirms dažiem gadiem šai sānā zeme ar visiem krūmiem noslīdējusi zemē, kur tā redzama vēl tagad ar tālāk augošiem krūmiem. Rietumos kalna sāns lēzenāks. Tikai pirmie 10 metri no plakuma malas uz zemi šeit pietiekoši krauji. Zemāk sakas druvas aiz tam — pļava.

Pēc dažām zemes šņorēm, kas plakumā bija uzartas, redzams, ka viducī melnzemes maz. Tā vairāk uzkrājusies gar plakuma malām un kalna sāniem. Dažas vietas ar mītņu kārtu redzamas arī pilskalnam dienvidos un austrumos esošos aramos laukos.

Mītņu kārta atrod rupjas trauku lauskas. Esot uzarti arī dauzīti kauli un akmens ieroči. Viens pilskalnā atrasts akmens cirvis nopirkts un nodots pieminekļu valdei. Turpat nogādāti arī citi no ciema ļaudīm iegūtie akmens laikmeta cirvji.

Berezaukas “Pilskalns” no austrumiem

Par “Pilskalnu” dažādi nostāsti.

Kalnā senos laikos baznīca stāvējusi. Reiz tā nogrimusi ar visiem ļaudīm.

Kalnā esot apslēpta nauda. Nevienam neesot izdevies to izrakt.

Kalna pa dienas vidiem kāda meita sēžot un vaiņagu pinot. Citā laikā tā neesot manīta.

Kalna redzēti stāvam dzelžu rati bez zirgiem.

Pēc vispārēja iespaida šis pilskalns pieskaitāms vecākajam posmam. Viņš uziets apkārtni pārmeklējot bez kādām iepriekšējām ziņām.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.