Indricas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 19. augusta 1927. g.

Indrīcas “Zamoka” šķērsgriezums pa A-B; M. 1:1000.

“Zamok” vai arī “Zamok Platera”, vietējie iedzīvotāji nosauc kādu pilskalnu Skaistas pagastā, Indrīcas muižas robežās. Pilskalns stāv kādus 200 m. dienvidos muižai, kas jau krievu laikos sadalīta saimniecībās. Bijušās muižas vieta atrodas Krāslavas lielceļa malā puskilometru no Daugavas labā krasta.

Pilskalna austrumu malu ierobežo strauta grava, bet pārējās trīs puses apņem 3 m. dziļš un 6 m plats grāvis. Pilskalns jau ilgus gadus tiek arts un tamdēļ kalna sāni uzglabājušies savā pirmatnējā stāvumā tikai dienv.-austr. stūrī. Pārējās pusēs kalna sāni lielā mērā noarti.

Apkārtnes plāns M. 1:75000.

Mītņu kārta niecīga un arklu sajaukta. Šur tur redzamas ķieģeļu un kaļķu javas atliekas no kādas akmens celtnes. Ļaudis teiksmo, ka šeit stāvējusi agrākos laikos lielkunga Platera mūra pils. Tomēr ķieģeļu lielums norada, ka celtne nav bijusi no senējām.

Vel stāsta, ka gadus 50 atpakaļ, arot iebrukusi pilskalna plakuma kada vieta un tur atvēries dziļš caurums. Tas esot bijis pagrabs, bet ļaudis esot baidījušies viņā nolaisties. Šai pagrabā glabājoties daudz zelta un dārgu mantu, bet nevienam tā nedodoties rokās.

Aprakstāmais pilskalns nebūtu jāpieskaita pārāk vecajiem, jo neparasti garais grāvis norāda uz jaunākiem laikiem. Var notikt, ka šeit patiesi darīšana ar kādu akmens pilsvietu. Kamēr nav izdarīti archaioloģiskie izrakumi šai pilskalnā, neatliek nekas cits, kā ierindot šo apcietinājumu priekšvācu laikmeta pilskalnu pudurī. Par labu kādai senākai pilsvietai liecina neģeometriskais plakuma veids, kas radies, izmantojot dabīgo zemes cilni.

Plakuma izskats apaļīgi trījstūrains ar kumpumu vidū.

Aršanu pārtraucot, šo pilskalnu pasargātu no galīgas iznīcības.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.