Incēnu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Turpat kur Mežakalns, tikai Avīksnes otrā krastā Lielauces Incēnu māju zemē, atrodas jau notālīm redzams senlaiku apcietinājums dēvēts „Pilskalns”. Šis pilskalns ir gandrīz četrstūrains ar labi apdarinātām un neparasti stāvām malu nogāzēm. Dienvidus pusē stāvā nogāze mākslīgi radīta uzbedot ap 70 m. garu, 7 m. augstu uzbedumu.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Mītņu kārta bieza un spēcīga. Tā satur daudz trūdu, ogļu, kaulu un trauku lausku. Kara muzejā glabājas tur atrastās saktas no 6 g. s. un šautras gals. Citi atradumi kā šķēpi un durkļi nodoti pieminēkļu Valdei. Šis
pilskalns daudz vecāks par Mežakalnu, kas tam iepretim.

Incēnu pilskalnu vairākkārt savos rakstos piemin A. Bīlensteins. Tomēr tas neierāda šim pilskalnam kādu lomu zemgaliešu cīņās pret ordeni. Viņu no tam attura pārliecība, ka otrpus upei esošais apcietinājums ir senās ,Dobenes” pilsvieta, kuras padurvē nevarētu atrasties kāda zemgaļu pils. Šī pārliecība rada grūtības galvenās zemgaļu pils Sudrabenes cietas atrašanai. Pēc visiem aprēķiniem Sudrabenei vajadzējis atrasties Auces apvidū un Bīlensteins to noliek Liel-Auces muižas vietā. (Mag. XIV.) Tomēr daudzo pretrunu dēļ Bīlensteins savu uzskatu vēlāk groza un noliek Sudrabeni Lietavā—Janišķos. To darot viņš pamatojas uz kādu 1426. g. senrakstu, kurā robežu spraužot minēts „geberge Svdobber”.

Incēnu „Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tomēr arī šoreiz Bīlensteinam nav laimējies, jo Sudrabene aiz daudziem iemesliem nevarēja Janišķos atrasties. Pirmkārt — Janišķos nav attiecīga pilskalna, otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk).

Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze”, „Sudrabiņu mājas”, „sudrabkalni” v. c.

Otrpus upei esošais „Mežakalns” ir tā Sudrabenes pils sēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju kronikā. Nekur citur Zemgalē un viņas tuvumā nav divas apcietinātas vietas blakām, kā tam vajadzētu būt pēc kronista ziņām.

Teikas uzrakstītas Mag. XIV. 11. 22 lpp.