Ideņu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 25. jūnijā 1926. g.

Īdeņu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A —B; mērogs 1:1000.

“Pilskalns” Rēzeknes apriņķī Gaigalovas (Bikavas) pag. Īdeņu (Ūdeņu) ciema zemē Jura Skangala 1 ha lielajā īpašumā. Šim ciemam, kurš tagad izgājis viensētās, pavisam kādi 50 saimnieki ar 500 ha zemes. Šī zeme aizņem līdzenu uzkalnu 1 km. austrumos Lubānes ezeram. Uzkalnam 4 km. garums un 0,5 platums. Visapkārt tam pārplūstošas pļavas, purvi un krūmāji.

Ezera pusē Īdeņu salai stāva krante, kuru, šķietams, kādreiz apskalojuši ezera ūdeņi. Šai stāvajā krantē puskm. dienvid-riet. kapsētai, atrodas aprakstāmais pilskalns.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Aplūkojot izrādījās, ka tas apsēts rudziem un tiekot arts kopš tēvu tēviem. Tēvi stāstījuši, ka tai pilskalna pusē, kas pret laukiem, (austr.) bijis grāvis apleik (apkārt) un dienvidus pusē pakāpe (terase). No tā visa, protams, nav vairs atlicies ne vēsts.

Arot esot atrastas dažādas misiņa drātiņas, skārdiņi un gredzentiņi. Labu laiku tikusi glabāta pilskalnā atrastā sudraba karote apaļu kātu un puķītēm rotāta, beidzot tā nozuduse.

Tagad kalnam ap 0,25 m. bieza sajaukta un pelēka mītņu kārta. Pa druvas virsu var atrast lauskas, oglītes, degušus akmeņus v. 1.1. Trauku lauskas samērā jaunas, virpotas un ar viļņotu rakstu.

Īdeņu “Pilskalns” no ziemeļiem

Plakuma lielums nav īsti nosakāms. Pēc mītņu kārtas spriežot, tas sniedzas līdz 4. horicontalei uzmērojumā. Vērojams ka plakums bijis kumps un apaļš.

Vaļņi, uzejas, terases v. c. zemju darbi, kā jau minēts, noarti, jo zeme sastāv no parupjas, viegli irstošas smilts.

No pilskalna paveras tāļš skats uz visu Lubānes ezeru un apkārtējiem klāniem (pļavām), Var saskatīt Biržu, Bikavas un Borkovas baznīcas.

Nekādas teikas par šo pilskalnu neizdevās saklaušināt.

Kalnam dažus desmit soļus austrumos atrodas „Kara kapi.” Tie ir izplūdis, gredzenveidīgs smilšu uzbedums, kuru ciema ļaudis līdz šim laikam neesot aruši. Vējš reiz nopūtis smiltis un parādījušies cilvēka kauli. Mantas pie tiem neesot manītas.

Kalna krantes turpinājumu sauc par „Kara kalnu” un „Ārgales” kalnu.

Šo pilskalnu apraksta arī Rikovs, sniegdams dažas svarīgas ziņas par uzbedumiem.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.