Gūtiņu pilskalns

Datējums: 1. g. t. p. m. ē. beigas līdz m. ē. 1. g. t. vidum.

A.Radiņš:

Pilskalns atrodas Pikalnes (Pakalnes) ezera A krastā, pie Gūtiņu ciema. Tas ļoti postīts, jo līdz Otram pasaules karam ir apstrādāts. Pilskalna D un R pusē kraujais sāns pret ezeru ir palikusi vienīgā nenoartā vieta. Par cik Z un A malas nav pārāk stāvas, domājams, tās bijušas mākslīgi nocietinātas t.i. pastāvinātas, taču tagad nekādas nocietinājuma pēdas nav redzamas, acīmredzot noartas. Pilskalna platumam ir ieapaļa trijstūra forma. Tas ap 5o m garš, ap 35 m plats. Plakumā visvairāk cietusi ZR mala, kur vairs kultūras slāņa pazīmes nevar saskatīt. Iespējams, ka šeit tas bijis visplānākais. A virzienā kultūras slāņa biezums pieaug (platumam dažu metru kritums uz austrumiem), sasniedzot vairāk kā 0,6 m lielu biezumu, Gūtiņu māju iedzīvotājs Broņislavs Valdonis, kura tēvs apstrādājis pilskalnu, stāstīja, ka plakuma ZR daļā esot liels akmens, ap kuru atrasts daudz dzelzs sārņu. Tagad akmens vairs nav redzams, bet neesot novests, bet tikai iearies zemē. Pirms kara esot atrasti kādi priekšmeti, bet nevis pašā pilskalnā, bet gan tā piekājē mājas rajonā ( uz DA no pilskalna). Senlietas itkā esot nodotas Rīgā, muzejā. Pēckara gados nekas neesot atrasts. Vietu apmeklēju 26. 06 . 77.

1980.g.

Kā arheoloģijas piemineklis Gūtiņu pilskalns kļūsi pazīstams samērā vēlu. Tas pirmoreiz apsekots un pusinstrumentāli uzmērīts 1924. g., kad pilskalnu apmeklē E. Brastiņš. Viņš veic ari zondēšanas darbus. 1926. g. pilskalnu pārbauda Pieminekļu valdes darbinieks B. Brežgo. 1928. g. vietējo iedzīvotāju ziņas par pieminekli pieraksta arheologs Šņore. Materiāli glabājas Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā. 1961. g. M. Vilkauša Latvijas PSR Kultūras ministrijas vajadzībām sastāda pieminekļa “pasi”. Tā atrodas Latvijas PSR Kultūras ministrijas arhīvā. 1977. g. pilskalnu apseko un apraksta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes Arheoloģijas nodaļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks A. Radiņš. Tajā pašā gadā viņa vadībā pilskalnā uzsākti arheoloģiskie izrakumi, kas turpinās ari 1979. g. Apsekošanas materiāli un izrakumu pārskati glabājas Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes arhīvā. Iegūtās senlietas un keramika atrodas Latvijas PSR Vēstures muzejā (A 12362:1-12, 12463:1-21). Turpat glabājas pilskalnā iegūtie savrupatradumi (A 1743).

Pilskalns līdz Lielajam Tēvijas karam apstrādāts un aršanas rezultātā daļēji zaudējis savu sākotnējo formu.

Gūtiņu pilskalns ierīkots savrupā, ieapaļā kalnā Pakalnes (Pikalnes) ezera austrumu krastā. Tā augstums virs ezera līmeņa 2o m. Līdz Lielam Tēvijas karam pilskalns apstrādāts un aršanas rezultātā daļēji zaudējis
savu sākotnējo formu. Tā dienvidu un rietumu nogāžu stāvākā daļa – 8m augstais sāns pret ezeru, ir vienīgā arkla neskartā vieta. Ziemeļu un austrumu nogāzes, domājams, ari bijušas mākslīgi pastāvinātas, jo dabīgi tās nevarēja būt pārāk kraujas. Pilskalna plakums ir trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem. Tas 5o m garš, 35 m plats. Plakums samērā līdzens, tam neliels slīpums uz austrumiem. Kultūras slānis saglabājies
nevienmērīgi. Visvairāk no arkla cietusi plakuma ziemeļrietumu daļa, kur mītņu zeme vai nu ļoti niecīga, vai pavisam trūkst. 1977. un 1979. g. izrakumos izpētīta 200 m 2 liela teritorija plakuma rietumu daļā, kas ir apmēram 1/8 daļa no pilskalna platības. Kultūras slāņa biezums 0,20 – 0,60 m. Tas viendabīgs, bez noslāņojumiem. Pilskalna apdzīvotība hronoloģiski aptver laika posmu no 1. g. t. p. m. ē. vidus līdz 1. g. t. vidum. Piemineklis pieder pie pilskalnu tipa ar apļveida aizsardzības sistēmu. Dzīvojamās un plakuma malās, atstājot-pagalmu neapbūvētu. Gūtiņos izdalāmas divu veidu celtnes: zemē iedziļinātas un virszemes. Tās ir nelielas vientelpu (vienā gadījumā divtelpu) celtnes stabu konstrukcijā. Zemē iedziļinātās ēkas hronoloģiski agrākas par virszemes celtnēm. Pilskalns papildina švīkātās keramikas atradumu vietu skaitu. Gūtiņu iedzīvotāji bijuši balti.

M.Vilkauša. Ziņojums par zinātniskās ekspedīcijas rezultātiem Preiļu rajonā. 1961.g. septembrī:

Gutiņu pilskalns atrodas Aglonas ciema pad. “Aglonas” pad. saimn. Gutiņu ciemā. Pakalnes ezera krastā. Tā ir augstiene ar vaļņu un terašu atliekām. Dienvidu un rietumu pusē atrodas Pakalnes ezers, te krasti stāvi, bet redzamas terašu atliekas. Ziemeļu nogāze nav tik stāva, pilskalna virsma plakana. Izmēri ziemeļu-dienvidu virzienā – 4o m, rietumu-austrumu – 3o m. Līdz pēdējam laikam visa pilskalna teritorija ir bijusi apstrādāta, arot apkārt pilskalnam, tāpēc terases pamatīgi nolīdzinātas. Gadus 2o atpakaļ atrasts daļēji apstrādāts akmens cirvis, bronzas sakta un bronzas riņķis, kas nodoti Latvijas Vēstures muzejam. Pilskalna teritorija aizņem 1 ha,bet buržuāziskās Latvijas laikā, pārmērījot zemi 3o-s gados, valdība atļāvusi aizsargāt kā arheoloģisko pieminekli tikai pašu pilskalna virsu 40 x 30 m.