Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 31. jūlija 1924. g.
Gutiņu „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
“Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzsceļam.
Savā vispārējā izskatā šis pilskalns ir savrūps kalns, kuram sāni nostāvināti parastā kārtā. Virs tuvējā ezera līmeņa tas paceļas 22 m. augsti, tomēr pret ezeru vērstais pilskalna kraujums ir tikai 8m. Tālāk pret ezeru lēzenā kritumā sākas druva.
Šis pilskalna kraujais sāns ir vienīgā vieta, kas palikusi nenoarta. Plakums un pārējie kalna sāni jau ilgu laiku kamēr cietuši no arkla. Tagad pilskalns atmatā.
Apkārtnes plāns M 1: 75000.
Pirmatnējais pilskalna izskats, protams, sabojāts, tomēr pēc zemes ciļņa spriežot plakums bijis ieapaļa trijstūra veidā 50 m. garumā, 35 m. platumā ar dažu metru slīpumu uz austrumpusi. Gar plakuma ziemeļiem un austrumiem, kur dabīgais kalna sāns nav pietiekoši kraujš, vajadzējis būt mākslīgam nostāvinājumam, kura sekas vienmēr ir terase. Protams, tagad no šas terases nav vairs ne vests. Tāpat nevar runa būt par ieejas vietas noteikšanu.
Zeme smilšaina, viegla. Pa noru plakumā mētājas trauku lauskas, dauzīti akmeņi, kauli, oglītes. Mēģinājumu rakumi rādīja, ka sajauktā mītņu kārta vēl ap pusmetra bieza un ļoti melna. Šo melno zemi derētu izsijāt, lai pievāktu to kas vel archaioloģiski no svara un pašu pilskalnu pamest savam liktenim, kā iznīcinātu. Trauku lausku paraugi apskatāmi vēsturiskā muzejā un viņi līdzinās parastām šā apvida vecāku pilskalnu lauskām.
Gutiņu „Pilskalns” no dienvidiem
No Gutiņu pilskalna jauks skats Pikalnes ezera virzienā. Apkārtne nelīdzena, izrobota kalniem un ielejām, kā tas parasts šai Latgales skaistā augstienē.
Šai augstienē varētu atrasties vēl citas Gutiņu pilskalnam līdzīgas pilsvietas, kuras nolīdzinājis arkls un pazaudējusi ļaužu atmiņa. Par viņu esamību liecinātu tikai mītņu kārta ar savu melnzemi un trauku lauskām, kas visai ilgi spēj spītēt postošiem apstākļiem.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva. 13.05.2018.g.
