Grundānu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 23. jūlija 1924. g.

Grundānu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

“Pilskalns” Skaistas (bij. Izabelinas) pag., Grundānu salas zemē, 0,5 km. dienvidos šai salai (ciemam) un 1 klm. dienvidos, Dreicu (Drizas) ezeram. Uz dažām kārtīm Grundānu ciems nav atzīmēts, bet tikai viņam blakus stāvošie Cenču un Varunu ciemi.

Puskilometru dienvidos pilskalnam stāv Skaistas ezers, bet 1,5 klm. austrumos Azerku pusmuižā.

Pēc vispārējā izskata šis pilskalns ir savrups kalns zemā vietā. Viņa augstums virs druvām pakājē ap 20 m.

Apkārtnes plāns M. 1: 75000.

Plakums līdzens, krīt pret dienv.-riet. ap 10 m. Viņš tiek arts jau ilgus gadus. Nenoarts palicis kalna ziemeļaustr. sāni, jo tie ir ārkārtīgi krauji un aršanai nederīgi. Kalna citos slīpākos sānos bijušas terases, kuru vietās tagad lēzeni dobumi. Protams, viņu agrākais veids, tāpat kā vārtu vietas, vairs tikai uzminamas.

Zeme sastāv no grantaina mala. Arumos redzams, ka kalns pārklāts ar mītņu kārtu. Sevišķi melna un dziļa šī mītņu kārta ir kalna dienvidpusē. Tur atrod dažādas trauku lauskas un citus parastas pilskalnu dzīves atliekas. Esot atrasti arī gredzeni, cirvji, kakla rotas un naudas. Nauda esot aiznesta Azerku skolotajam, bet citas pirms pasaules kara atrastās mantas nosūtītas uz Pēterpili. Nav izslēgta varbūtība, ka šis kalns kādreiz izlietots kā kapsēta jaunākā dzelzs laikmetā.

Kaut gan kalna plakums un dienvidus sāni noarti, tomēr mītņu kārta vēl noderētu archaioloģiskiem pētījumiem.

Grundanu “Pilskalns” no austrumiem

No pilskalna skats uz Dreicu un Sīversa ezeriem. Apkārtne auglīga, mālainu zemi. Ziem.-austr. kalnam ciema laukā kādu vietu sauc par „Sudrabkalnu”, tur atrodot misiņa un sudraba rotas lietas. Aiz ezera redzams augsts kalns „Saules kalns”.

Runā, ka Grundānu pilskalnā senāk pils stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā.

Kalnā nevarot rakt. Kādreiz zēni rakuši un redzējuši, ka kāds no kalna izbāzis laukā dzīvus melnus pirkstus.

Tomēr dažas vietas redzamas bedres. Ciema puiši tur rakuši, “lai paskatītos, kas dziļāk”.

Seši kilometri ziemeļos šim pilskalnam, kur Sīversa ezers saplūst ar Ardavas ezeru, pie Braslavas ciema, kādu vietu dēvē par pilskalnu. Tas ir lēzens noarts kalns, bez kādām mītņu kārtas paliekām un ieskaitīts “pilenēs”.