Gribažu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 19. jūlijā 1926.g.

Gribažu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Pilskalns” senākā Bučauskas, tagad pārdēvētā Vīrānes pag. 5 klm. dienvidos Vec- un Jaun-Adulienes muižām, 2 klm. austrumos mazākam Vīrānes ezeram, Kalna-Jāņgribažu zemē. Gribažas ir vairākas šai pagastā, bet mūsu pilskalns ir cieši Jāņgribažām ziemeļu pusē.

Pilskalns stāv savrūpi, augstā vietā un sniedz tāļas izredzes uz Tirzu un Cesvaini. Virs apkārtējiem laukiem tas paceļas 16 m. augstumā. Viņš iegareni apaļš ar stāvām sānmalām austrumos, bet rietumos samērā lēzenām. Pilskalnam izmantots tikai augtākais un stāvākais kalna gals. Tādēļ kalns pārrakts pa vidu ar grāvi un 2 m. augstu uzbedumu. No šā grāvja sākdamās gar kalna ziemeļmalu, 6 m. zemāk par plakumu, virzās
terase. Tomēr tā neiet visapkārt kalnam, bet austrumpusē izbeidzas, kur kalna sāni pietiekoši krauji.

Plakums gandrīz apaļš 30—40 m. caurmērā un pret vidu kumps.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pārējais kalna gals, kas rietumpusē gluži neapdarināts un, šķietams, nav ietilpis pilskalnā, jo tas ir gluži bez kādas mītņu kārtas. Turpretim apcietinātā vietā ir mītņu kārta 0,25—1 m. bieza. Tā ir stipri smilšaina, bet
ar oglēm un trauku lauskām. Uzbedumā rakdams, Jāņgribažu saimnieks zēna gados atradis četrstūrainu misiņa skārda gabaliņu ar caurumiņiem, bet spodrinot tas esot sabirzis.

Kā pilskalna postījumi minama smilšu bedre dienvidu austr. malā un raktie celiņi gar austrummalu.

Kalns senāk esot lietots kā izpriecu un izrīkojumu vieta. Tagad plakumā strupa zāle un reti bērzi. Rietumgals, aiz uzbeduma, senāk esot arts, bet tagad aizaudzis jaunām eglītēm.

Teiksmo, ka pilskalnā esot pils nogrimusi.

Gribažu “Pilskalns” no dienvidiem

Aprakstītais pilskalns pieskaitāms maziem un nestipriem apcietinājumiem, bet tā kā šai apvidū varētu atrasties senā Castrum Alene, tad viņš šai ziņā ņemams vērā. Tomēr Adulienes pagastā cits pilskalns, kas nav jāaizmirst Aleni meklējot.