Grebu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 6. jūlijā 1927. g.

Grebu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000

Vidzemes ziem.-rietumu stūris ir nabags pilskalniem. Tālu šķirti stāv viens no otra Ērģemes, Skaņkalnes un Dikļu apcietinātās vietas. Pat Burtniekos, kur visi ticēja pilskalna esamībai, tāds vēl nav atrasts, izņemot pileni dienvidgalā. Tas izskaidrojams ar šā apgabala mežaino raksturu agrākos gadu simteņos.

Dikļu pag. pilskalns stāv miestiņam un muižai 6 klm. ziem.-rietumos, Grebu māju tiesā. Tas ir mājai dažus simts metrus ziemeļos, mežā, labā pusē Dikļu Ezermuižas lielceļam. Savā izskatā pilskalns ir savrūps apaļš kalns ap 10 m. augsts un stāvām kalnmalām. Ziem. austrumos kalnam pašā pakājē iesākas plašs, kroplām priedītēm aizaudzis purvs, kas plešas līdz pat 3 klm. tālai Ozolmuižai. Dienvidos pilskalnam tuvojas Grebu māju lauki, pļavas. Šai pusē dabīgais kalna sāns lēzenāks kā citās pusēs un tālabad nocietināts ar grāvi un uzbedumu. Tiem šķērsām pāri uz plakumu ved braucams ceļš, šķietams, senējs. Aiz uzbeduma esošā uzkalniņā rok ceļam granti.

Pilskalna plakums pret ziemeļiem slīps un nelīdzens, apaļā izskatā, ap 75 m. caurmērā. Visapkārt tam ap 1 m. augsts uzbedums, kas brīžam paaugstinājās un pazeminājās. Plakumā aug vecas ābeles, jo šeit kādreiz ierīkots Grebu augļu dārzs, kas tagad netiek vairs kopts.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Rokot plakumā esot atrasta ķieģeļiem izkrautā bedre. Ķieģeļi mētājas turpat un tie ir veclaicīgi un lieli. Kādā citā vietā redzamas nelielu akmeņu čupas, bet pašā ziemeļu austrumu galā — bedre. Plakumu apklāj pajauna mītņu kārta, kas satura ogles un paretam arī lauskas.

Pakājē pilskalnam, ziemrietumu pusē, atrodas „acs” ar ūdeni, kas, šķietas, kādreiz izrakta pilskalna dēļ. Aiz šās ielejas paceļas, otra apcietināta vieta, saukta par „Bļodas kalnu”, kuras apraksts seko. Pilskalnam 1,5 klm. dienvidos kadu vietu sauc par „Mežmuižu”. Ta atgādina senrakstos minēto, līdz šim vēl nenoteikto „castrum Mezepol”.