Goveiku pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 10. augustā 1925. g.

Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales apvidus, kas stāv pāri par 250 m. jūras līmenim. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šās augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc jo tuvāk Rāznai jo vecākus pilskalnus sastopam.

Pie šādiem vecākiem pilskalniem nākas pieskaitīt arī „Augsto kalnu.” Viņš atrodas 12 km. ziem.-austrumos Rāznas ezeram kalnainā apkārtnē, Kaunātu pag. Goveiku ciema zemē. Pēc sava izskata tas ir savrūps kalns, kas ap 30 m. paceļas pāri apkārtējiem laukiem. Goveiku ciems stāv minētam kalnam puskilometru dienvidrietumos, bet tikpat tālu ziem.-rietum. atrodas Rutku ciems.

No dabas šim pilskalnam bijuši krauji tikai dienvidu un rietumu sāni, varbūt arī kāda daļa austrumos. Citos sānos bijuši vajadzīgi mākslīgi zemju darbi terašu veidā. No šiem beduīniem maz kas atlicis, jo kalna virsa un lēzenākie sāni kādreiz noarti. Tikai ziemeļu galā redzama senās terases vieta.

Kalna plakums ap 50 m. garš un kādus 40 m. plats stūraini apaļš. Viņš pret ziemeļpusi krītas 4 — 5 m.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Pilskalna zeme — akmeņaina smilts. Plakumā tā pārvērtusies bagātā mītņu kārtā. Šās mītņu kārtas biezums dažās vietās sniedzas līdz 1 m., bet citur tā noarta plānāka un sajaukta ar dzīvu zemi. Plašāki šā pilskalna mītņu kārtu pētījis prof. Fr. Balodis 1926. g. vasaras darbos. Starp atradumiem pārsvarā trauku lauskas, kuras piederot dažādiem laikmetiem. Vecākās lauskas pēc prof. Fr. Baloža domām piederot bronzas laikmetam, bet jaunākās norādot uz dzelzs laikmetu.

Kā redzams, šis pilskalns bijis ilgākus laikus kā visai izdevīga dzīves un varbūt pat pārvaldības vieta.

Goveiku “Augstais kalns” no dienvidiem

Pašlaik pilskalns apaudzis 30 g. vecu mežu. Plakuma augstākā vietā stāv topogrāfisks signāls. Kalna ganās ciema lopi, bet Jāņos tiekot uguns kurināta pa senai parašai.

4 km. dienv.-rietumos no Goveiku pilskalna stāv jau aprakstītais Solomenku „Gorodoks” bet tikpat tālu ziem.-austrumos atrodas kāds cits pilskalns, kura tuvāks apraksts seko.