Puskilometru dienvidos Gaviezes muižai, tīrumu vidū redzams neliels, kokiem apaudzis uzkalns, saukts par Elkakalnu. Šo kalnu tuvāk aplūkojot redzams, ka tas ir cilvēka rokām samests. Zemes cilnis šaī vietā ir ļoti lēzena nokalne ar kritumu pret Gaviezes muižu. Tomēr apvidus augstuma ziņā ir valdošs savā apkārtnē. Augstākai vietai ir ar rakšanas palīdzību izveidoti 4 – 6 m. augsti sāni, kas ierobežo plakumu 40 – 50 m. caurmērā. Plakumam noapaļota trijstūra izskats un tas ir nelīdzens, jo taī vietā, kur zemes dabīgais cilnis bijis augstāks, augstāk taisīts arī plakums. Tādā kārtā panākts samērā vienāds kalna sānu augstums. Vispār novērots, ka apcietināto vietu sānu augstums, ja tas tiek mākslīgi uzmests, nesniedzas daudz pāri par 4 – 6 m. Šāds uzbedums ir bijis pietiekošs, lai nostādītu uzbrucēju neizdevīgā cīņas stāvoklī.
Gaviezes “Elkakalns”, neraugoties uz savu nosaukumu, ir pieskaitāms Kuršu zemes apcietinātām vietām jeb pilskalniem. Gadījumi, kad par Elkakalniem tiek dēvēti tipiski pilskalni, Kurzemē nav retums. Tā piem. tuvumā esošais varenais Vārtaju pilskalns nes “Elkas” vārdu. Bez tam nav gluži noskaidrots, kāda nozīme senāk bijusi vārdam elks, kuram kristīga ticība piešķīrusi tagadējo jēdzienu.
Mītņu slānis šaī apcietinātā vietā ir ļoti nevienāds. Tas caurmērā sniedzas līdz pusmetram un satur ogļu druskas, kalēja sārņiem līdzīgus sakusumus un apdegušu mālu. Zeme gluži sajaukta, jo tagad šo vietu lieto kā maitu kapus.
Pirms 50 vai vairāk gadiem šaī Elkakalnā meita aprokot nožņaugtu bērnu atradusi stienīti zelta. Kungs meitai atlaidis sodu, iedevis rubuli, un saaicinājis visu pagastu uz zelta rakšanu Elkakalnā. Rakuši, bet neko neatraduši. Vēlāk rakšana esot noliegta. Šo teiku atstāsta daudz variantos.
Tagad kalns apstādīts Vāczemes eglēm, kurām ap 50 gadu. Kalnā aug arī liepas, ozoli un ābeles.
Apvidus Gaveyssen Kurzemes dalīšanas dokumentos 1253. g. minēts ka Bihavelancas (lauka pie ostas) apgabala piederums. Aprakstīto Elkakalnu Bielensteins uzlūko kā Gaviezes pilskalnu (Die Grenzen. 220 lapp.).
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.