Gavēņu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums =1m.; uzmērots 15. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Gavēnu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Niecīgs pilskalns Gavēņu māju zemē, Krimuldas pag. 1,5 klm. ziem.-rietumos Ragankrogam, pie ceļa, kas ved uz Sējas muižu (Cāgenhof) ne tālu no Lobes kreisā krasta. Gavēņu māju ēkas uzceltas pašā pilskalna
ziemeļmalā.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis pilskalns nevien ir neparasti mazs, bet arī vienīgais Vidzemē pēc savas uzbūves. Viņš darināts no savrupa uzkalniņa, noplacinot tam virsu un nostāvinot malas 4 metri augstumā. Gar piekāji šim veidojumam apmests visapkārt 2—3 m. augsts gredzenveidīgs uzbedums. Pret Gavēņu mājas ēkām šis uzbedums nojaukts un izrakņāts pagrabiem un kartupeļu bedrēm. Citās vietās uzbedums un grāvis cietis no pasaules kapa ierakumiem.

Gavēnu “Pilskalns” no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Gredzenveidīgajam uzbedumam dienvidpusē redzams vecs pārtraukums, kas noderējis ūdens notekai un varbūt ari ieejai pilskalnā.

Plakums gluži apaļš 20 m. caurmērā, līdzens. To izmanto Jāņuguņu kuršanai un citām izpriecām. Kalns apaudzis ozoliem un apkopts ierīkojot kāp tavas, soliņus un lapenes.

Daudzajās bedrēs un rakumos redzama mālaina smilts bez kādas mītņu kārtas. Nav dzirdēts, ka pilskalnā būtu atrastas kādas archaioloģiskas mantas. Tautas mute nemin arī nekādus nostāstus par šā apcietinājuma izcelšanos.

A. Bīlenšteins šo pilskalnu piemin sava grāmatā „Die Grenzen des Lettischen Volksstammes” 52 lp. Tur viņš izteic domas, ka Gavēņu māju pilskalniņš ir lībiešu vecākā Anno pils, kas Indriķa kronikā minēta kā villa Annonis (XI, 5). Līdzīgi skanoši vietu vārdi gan atrodas 6 kilometri ziemeļrietumos no šejienes pie Seģes arī Sējas muižas, kas senāk esot saukusies par Enneberg. Enneskalna mājas uz kārtīm redzamas 1 klm. rietumos Seģes muižai, bet Ennes 2 klm. ziemeļos. Šo vietu vārdu tuvumā līdz šim nav uziets neviens pilskalns un tāpēc Bīlenšteins turas pie Gavēņu pilskalna, kā villa Annonis vietu. Še jāpiebilst ka villa nozīmē ciemu, māju, nevis pili. Tomēr nav neiespējami, ka baiļu laikos šai mazā pilskalniņā gribējuši nocietināties vienas sētas ļaudis, jo citiem tur nav rūmes.