Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu
V.Fedoriks (1952.g.):
Pilskalna daudzajās bedrēs un rakumos redzama mālaina smilts bez kādas mītņu kārtas. Nav dzirdēts, ka pilskalnā būtu atrastas kādas arheoloģiskas mantas.
J.Urtāns (1983.g.):
Pilskalns atrodas neizmainītā stāvokli. Kalnā tiek dedzinātas Jāņugunis, bet no dienvidiem piemineklim tuvojas Raganas jaunapbūve – Līvānu un cita tipa mājiņas. Pašā pilskalna pakājē salikti dzelzsbetona bloki, iespējams, kāda būvniecība būs ari pie paša pilskalna. Vispār pieminekļa apkārtne stipri urbanizējusies. Gavēņu pilskalns daudz ko iegūtu, ja novāktu no tā krūmus un mazvērtīgākos kokus.
Vietu apskatīju 10.05.83.
A.Radovics (1986.g.):
Gavēņu pilskalnu 1892. gadā pieminēja A.Bīlenšteins, izvirzot hipotēzi, ka šī varētu būt lībiešu vecākā Anno pils, kas Indriķa hronikā minēta kā “villa Annonis”.
1927. gada 15. jūnijā pilskalnu apsekoja, uzmērīja un nofotografēja E.Brastiņš. Kalns bija apaudzis ozoliem un uzkopts ierīkojot soliņus un lapenes. Pret Gavēņu mājām uzbedums bija nojaukts un izrakņāts ar pagrabiem un kartupeļu bedrēm, bet citās vietās arī no kara ierakumiem, kuri atsedza mālainu smilti bez mītņu kārtas.
1942. gada 14. jūlijā pilskalnu apmeklēja P.Stepiņš un nofotografēja no D puses. 1952. gada 19. oktobrī pilskalnu pārbaudīja, izdarot fotografēšanu Siguldas novadpētniecības muzeja direktors V.Fedoriks. 1963. gada 23. janvārī pieminekli apsekoja J.Graudonis un konstatēja, ka pilskalna D pakājē ierīkota kopsaimniecības kalēju darbnīca, pielūžņojot apkārtni. Arī valnis bija postīts D daļā. Pilskalns tika nofotografēts no DR puses.
1983. gada 10. maijā pieminekli pārbaudīja LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes (turpmāk MKPZPP) Arheoloģijas nodaļas vadītājs J.Urtāns.
Gavēņu pilskalns atrodas 1,5 km uz ZR no Raganas centra, uz D no Lobes upes kreisā krasta, blakus Gavēņu mājām, 500 m uz DA no jaunuzceltās skolas. Pilskalns ierīkots savrūpi stāvošā morēnu uzkalniņā, noplacinot tam virsmu un nostāvinot malas 4 m augstumā. Kalnu apjož grāvis un 2-3 m augsts valnis ar pārtraukumu D pusē. Pilskalns apaudzis priežu un bērzu kokiem un krūmiem, plakums apaļš 20 m caurmērā ar 6 m lielu neaizaugušu laukumu.
Gavēņu pilskalns nozīmīgs Vidzemes apbūves tradīciju pētniecībā.
J.Urtāns (2008.g.)
Pēc Krimuldas pagasta novadpētnieka R. Sīmansona lūguma, kurš iecerējis kopt un daļēji restaurēt Gavēņu pilskalnu, piemineklis, piedaloties Krimuldas pagasta padomes priekšsēdētājam Jurim Salmiņam, tika apsekots.
Pilskalns atrodas uz ZR no Raganas centra, šosejas malā, ir viegli piebraucams, tomēr pie pilskalna nav nekādu norādošo zīmju. Pilskalna Z pusē, postot valni un grāvi, jau agrākos laikos uzbūvētas Gavēņu mājas. Tās nesen esot mainījušas īpašnieku. No māju puses pilskalna izskatu bojā sasvēries malkas šķūnītis. Pilskalns apaudzis lieliem kokiem un pamežu. Paša pilskalna īpašnieces dzīvojot ASV; viņu plašo īpašumu Krimuldas pagastā, tātad arī Gavēņu pilskalna, pārraugs ir V. K.. Pret šoseju jau agrākos laikos pilskalna respektīvi vaļņa nogāze ir daļēji norakta. Pret šo lielo norakumu vaļņa iekšpusē ir kāds grunts izgrābums. Pilskalna pakājē ir bijušas vēl kādas nenozīmīgākas rakumu bedres. Nesen – pirms dažiem mēnešiem – pilskalns kopts, ar buldozeru aizlīdzinot rakumu bedres pilskalna pakājē. Daļēji līdzināts arī lielais norakums pret šoseju, tomēr tur neveiksmīgi ir norauta velēnas kārta un tagad šī nogāze ir pakļauta erozijai. Senā norakuma malā pilskalna pakājē aug nelielas priedītes, kas ar laiku varētu aizsegt pilskalnu. Ja pilskalna nogāze tiktu atjaunota, tad arī priedītes te varētu tikt likvidētas.
Konsultējot par pilskalna sakopšanu, sagatavojot Inspekcijai saskaņojamu projektu, ieteicu lielo zemes norakumu piebērt ar atvestu grunti un pārklāt ar velēnu vai melnzemi. Pilskalna A pakājē pagastam ir iecere veidot nelielu estrādi, sēdvietas izvietojot vaļņa ārējā nogāzē. Lai šo ieceri varētu apspriest, nepieciešams sagatavot projektu. R. Sīmansons izteica vēlmi atjaunot nopostīto valni pret Gavēņu mājām un padziļināt respektīvi atrakt no vēlākiem sabirumiem pilskalna grāvi. Šos priekšlikumus argumentēti noraidīju.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums =1m.; uzmērots 15. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Gavēnu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Niecīgs pilskalns Gavēņu māju zemē, Krimuldas pag. 1,5 klm. ziem.-rietumos Ragankrogam, pie ceļa, kas ved uz Sējas muižu (Cāgenhof) ne tālu no Lobes kreisā krasta. Gavēņu māju ēkas uzceltas pašā pilskalna
ziemeļmalā.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis pilskalns nevien ir neparasti mazs, bet arī vienīgais Vidzemē pēc savas uzbūves. Viņš darināts no savrupa uzkalniņa, noplacinot tam virsu un nostāvinot malas 4 metri augstumā. Gar piekāji šim veidojumam apmests visapkārt 2—3 m. augsts gredzenveidīgs uzbedums. Pret Gavēņu mājas ēkām šis uzbedums nojaukts un izrakņāts pagrabiem un kartupeļu bedrēm. Citās vietās uzbedums un grāvis cietis no pasaules kapa ierakumiem.
Gavēnu “Pilskalns” no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Gredzenveidīgajam uzbedumam dienvidpusē redzams vecs pārtraukums, kas noderējis ūdens notekai un varbūt ari ieejai pilskalnā.
Plakums gluži apaļš 20 m. caurmērā, līdzens. To izmanto Jāņuguņu kuršanai un citām izpriecām. Kalns apaudzis ozoliem un apkopts ierīkojot kāp tavas, soliņus un lapenes.
Daudzajās bedrēs un rakumos redzama mālaina smilts bez kādas mītņu kārtas. Nav dzirdēts, ka pilskalnā būtu atrastas kādas archaioloģiskas mantas. Tautas mute nemin arī nekādus nostāstus par šā apcietinājuma
izcelšanos.
A. Bīlenšteins šo pilskalnu piemin sava grāmatā „Die Grenzen des Lettischen Volksstammes” 52 lp. Tur viņš izteic domas, ka Gavēņu māju pilskalniņš ir lībiešu vecākā Anno pils, kas Indriķa kronikā minēta kā villa Annonis (XI, 5). Līdzīgi skanoši vietu vārdi gan atrodas 6 kilometri ziemeļrietumos no šejienes pie Seģes arī Sējas muižas, kas senāk esot saukusies par Enneberg. Enneskalna mājas uz kārtīm redzamas 1 klm. rietumos Seģes muižai, bet Ennes 2 klm. ziemeļos. Šo vietu vārdu tuvumā līdz šim nav uziets neviens pilskalns un tāpēc Bīlenšteins turas pie Gavēņu pilskalna, kā villa Annonis vietu. Še jāpiebilst ka villa nozīmē ciemu, māju, nevis pili. Tomēr nav neiespējami, ka baiļu laikos šai mazā pilskalniņā gribējuši nocietināties vienas sētas ļaudis, jo citiem tur nav rūmes.
Added by
