Foto: Juris Egle. 24.04.2020.g.
Foto: G.Kalniņš. 01.05.2022.g.
Foto: G.Kalniņš. 09.07.2023.g.
Foto: E.Rudoviča. 2017. gads.
Foto: G.Kalniņš. 12.12.2020.g.
Foto: G.Kalniņš. 22.11.2020.g.
Vakar (31.03.2019.g.) biju īstajā laikā un īstajā vietā – Embūtē.Tas tāpēc, ka vasarā, kad tur būtu ļoti jauki, pilskalns būtu apslēpts zaļo koku lapās un nebūtu novērtējams. Galvenais, ka daudzas reizes esmu braucis cauri Embūtei, pār Kurzemes augtākajai vietai – Krievu kalnam, bet ne reizes nav sanācis apskatīt šo Ebūtes seno kuršu pilskalnu. Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.Tas ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12×12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m garš zemes valnis, saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam. Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.
Ivara Helmšteina hipotēze par Tosmares pilskalna atrašanās vietu.
Paviesojos Tukuma pilskalnā, lai paskatītos uz attīrīšanas darbu rezultātiem. Uzstādīts atjaunots informācijas stends, soliņš. Pilskalna nogāzes attīrītas no krūmiem. Cerams, ka no krūmiem attīrīs arī plakumu, citādi vasarā tur atkal būs zaļš biezoknis. Foto: Gatis Kalniņš
2019.gada 7.aprīļa pēcpusdiena. Foto: Aigars Krigerts
Svētdiena, 2019.gada 7.aprīlis. Skaista un pie jaukiem cilvēkiem pavadīta diena. Foto: Aigars Krigerts
15.04.2019.g. Venteru pilskalns ir ar mežu apaudzis pilskalns Zantes pagastā Amulas krastā, netālu no Venteru mājām. 17m augsto pilskalnu ietver Amulas upe un pārpurvojies strauts, kas pavasaros pārplūstot, padara pilskalnu nepieejamu.Bez zābakiem tur nav ko darīt un arī tos tur iespējams piesmelt. Teikas vēsta, ka šajā pilskalnā esot nogrimusi pils un visi kas kalnā rakuši, kļuvuši akli. Pilskalna senais nosaukums nav zināms un mūsdienā to dēvē pēc tuvējo māju nosaukuma. Ir ziņas, ka pilskalnā neesot konstatēts kultūras slānis, kas liecinot, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots īslaicīgi, vai briesmu gadījumos. Arheoloģiski pilskalns nav pētīts, tāpēc versija par tā īslaicīgu izmantošanu vēl nav pierādīta. Tāpat kā nav pierādīta kāda Latvijas maztauta šo pilskalnu apdzīvojusi? Pilskalna atrašanās vieta atbilst seno zemgaļu apdzīvotības ziemeļrietumu robežai. Pilskalns ir pakāpienveidīgs. Lai nonāktu līdz tā augšējam plakumam, jāiet no ziemeļiem uz augšu pāri vairākiem zemākiem plakumiem… Foto: Vigo Leitholds
15.04.2019.g. Kaņiera pilskalns Kaņiera ezerā.Tagad redzama tikai tā augša, jo agrāk ūdens esot bijis zemāk.Tur vieta ir labiekārtota un uzbīvēts tornis, gan apkārtnes apskatei, gan arī putnu skaitīšanai.Kaņiera ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metri augsts, 25 metri garš uzbedums, kurš apliekdamies gar pussalas dienvid un ziemeļ sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļa malā uzbedums top divkārtīgs un stiepjas uz vakaru pusi 100 metru. Dienvidus pusē tas ir zemāks un itkā teka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā, jo Babītes pilskalns atrodas Jūrmalā. Pilskalna mitņu slānis 1/2 metru dziļš un viņa dibenā rokot atrod dauzītus kaulus un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur, tur sakrauti čupās. Foto: Vigo Leitholds
Pēdējais pilskalns, ko man vakar sanāca apmeklēt, ir Pavāru-Āža kalna pilskalns pašos Kaķeniekus, kas ir jaunatklātākais pilskalns Zemgalē.Līdzīgi kā Tukuma pilskalns, tas nav kopts un līdz ar to ne ar ko neizceļas. Pavāru pilskalns (Āža kalns).Izbraucot caur Kaķenieku ciemata centru govju kompleksa “Imantas” virzienā, ceļa labajā pusē apskatāms Āža kalns. Zemes valnis, kas radies, Bērzes upei mainot gultni, apmēram 0,6 km garš, 3 – 10 m plats, līdz 15 m augsts. Pret Bērzi vērstajā dienvidu kraujā aug ozoli 6,4 m un 4,3 m apkārtmērā, kā arī savdabīgi, neparasti tuvu augošu 7 ozolu grupa. DA galā noslīdējis akmens (2,5 – 2,0 – 1,2m), kuram pēc vēstures pētnieka I. Vīka domām piemītot dziedinošas spējas. Pavāru pilskalns ir jaunatklāts objekts. Arheoloģiskie izrakumi veikti 2010. gadā profesora Jura Urtāna vadībā. Foto: Vigo Leitholds
Silenes Augstais kalns
Esmu šo pilskalnu meža biezoknī apmeklējis vēl zemgaļu dienās 80.gadu beigās. Toreiz ar kājām nogājām no Žagares uz Sileni un tad uz Tērveti. Pilskalns bija biezi apaudzis ar mežu un āpšu izrakņāts.Tagad tas ir iztīrīts, bet kalna pakājē ir ierīkota arī atpūtas vieta, lai gan āpši kalnu nav pametuši.Sila Augstais kalns atrodas tūlīt aiz Sila kapiem pie pašas Lietuvas robežas. Tuvāk ir Augstkalne, tomēr tas ir Vilces pagastā.Tur aiz kapiem ir maziņa norādes zīme kalna virzienā. 20 m augstais pilskalns bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Pie stipri nocietinātā pilskalna pastāvējušas divas priekšpilis. Kultūrvēsturnieks A. Bīlenšteins 1892. g. izteicis hipotēzi, ka šeit atradusies seno zemgaļu Silenes pils. Vēsturnieki uzskata, ka tur atradies Zemgales dalīšanas līgumā minētās Silenes zemes centrs. Arheologi konstatējuši, ka pie pilskalna atradusies arī senpilsēta. Saskaņā ar citu hipotēzi, Silenes Augstajā kalnā meklējama Atskaņu hronikā minētā Sidabrene. Silene (latīņu: Sillene) bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz zemgaļu Upītes un Saules zemes robežām. Mūsdienās Silenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas Žeimele, Pasvale, Linkuva, Jonišķi, Pakrojis un Latvijas Vilce un Augstkalne. Silenes sastāvā tajā laikā ieskaitīta arī Sidrabenes zeme. Pēc Augusta Bīlenšteina uzskata Silenes zemes galvenais pilskalns ir bijis Silenes Augstais kalns tagadējā Vilces pagastā. Laikam pēc šī tad iepauzēšu ar pilskalniem līdz rudenim, kad lapas nobirs. Foto: Vigo Leitholds 16.04.2018
Apmeklēts 19.04.2019.g. pa ceļam uz “100 Latgales pilskalnu” braucienu.
Apmeklēts 20.04.2019.g. Foto: G.Kalniņš.
22.04.2019. apmeklējuši Amatas entuziasti. Aparnieka kalns atrodas Amatas pagastā netālu no Ģikšiem. Varētu būt pilskalns, jo ir teika par krustnešu iebrukumu un apmetnes iedzīvotāju cīņu pret tiem. Kalns orientēts ZA virzienā ar divām virsotnēm – 214.5m un 208.5m. Aparnieka kalnu aprakstīja novadpētniece, rakstniece Melānija Vanaga savā 1. “Dvēseļu pulcēšanas” grāmatā.(11.,12.lpp.). Arī novadpētnieks Sigurds Rusmanis pieminējis Aparnieka kalnu “No Ieriķiem Alauksta virzienā” (LFK 2049,2703) – publicēts “Druvā” 28.06.2013. Vēl ir nepublicēta M.Vanagas rokrakstu grāmatu sērija “Mūži un mirkļi”, kur viņa piemin kalnu kā jaunu pilskalnu. Netālu no Aparnieku mājām ir Lejasaparnieku varbūtēja viduslaiku kapsēta, Vecaparnieku nostāstu vietas (Aparnieku kalns, Bultaskalns ar Pilslejas pļavu) – tas minēts Amatas pagasta arheoloģisko pieminekļu uzskaites grupā. Autors: https://www.facebook.com/Amatas-novada-bibliot%C4%93kas-1507282169348580/
Sestdiena, 2019.gada 27.aprīlis. Maza interesentu grupiņa novadpētnieka Bruno Podiņa pavadībā sestdienas rītā dodamies pārgājienā uz Arnicēnu pilskalnu, kurš atrodas purvainā apvidū netālu no Nesaules kalna. Foto: Aigars Krigerts, Laila Lūse.
Sestdien, 2019.gada 27.aprīlī, atgriežoties Cesvainē pēc Arnicēnu pilskalna apmeklējuma, nolemjam apciemot Cesvaines pilskalnu. Foto: Aigars Krigerts, Laila Lūse.
Foto: Una Blaumane. 2019.g.
29.06.2019.g. Vakar savu braucienu pa Latgali sāku ar Asotes pilsklana apskati.Tā kā visu vērtēju no lietotāja viedokļa, tad lūdzu neņemt ļaunā paviršības, kuras esmu pieļāvis no sava sūbjektīvā redzējuma. Asotes pilsklans atrodas ļoti pieejamā vietā, Krustpils-Līvanu lielceļa malā, gandrīz pie pašas Krustpils.Vieta tūristiem ir pietiekami labi iekārtota un tiek izmantota. Varbūt vienīgi varētu būt uz to uztaisīts ceļš un autostāvvieta , lai nav jāiet pār pļavu, automašīnu atstājot pie lielceļa autobusu stāvvietā.Tāpat būtu labi, ja pilskalns tiktu atbrīvots no krūmājiem kas aizsedz skatu no pilskalna uz apkārtni un Daugavu.Bet citādi ļoti labi… Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota ) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem. Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē. 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni.Toreiz Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.
30.06.2019. Ceļā uz Daugavpili aiz Līvāniem ir ļoti ievērojama vieta – senais Jersikas pilskalns.Lai gan tas ir ļoti Tuvu lielceļam pie Daugavas skaistā vietā, tomēr izskatās, ka tam nav izrādīts pietiekams Gods, nedz no Latvijas valdības, nedz no vietējās pašvaldības un arī no Latgales patriotu puses. Uz to var aiziet caur privātu ganību teritoriju un kā arī pats pilskalns ir privāts. Valstij būtu jābūt programmai, kas stimulētu īpašniekus pilskalnu sakārtošanai, uzturēšanai un pieejamībai. Pilskalns nav nolaists, bet nav arī tāds, lai piesaistītu ļaudis… Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils (latīņu: Gerzika, Gercike, Gerceke, latgaliešu: Gersika vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā. Senā pils, ko ķēniņš Visvaldis dēvēja par savu tēvu mantojumu, atradās Daugavas labajā krastā iepretī Dignājas pilij. Jersikas pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā starp divām nelielām upītēm ar dziļām gravām. Daugavas krasta pusē tas ir 18 m augsts, bet ziemeļu pusē mākslīgi nocietināts ar 2 m augstu uzbērumu, skaitot no 100 m garā un 75 m platā plakuma. Arheoloģiskie izrakumi liecina par desmit apdzīvotības slāņiem, no kuriem senākais datējams ar 1. gadu tūktoti p.m.ē., bet jaunākais ar 14. gadsimtu. Visintensīvākā seno letgaļu kultūrai raksturīgā dzīve te norisinājusies no 10. gs. līdz 13. gs. sākumam. Pilskalna tuvumā atklāts kapulauks, kas daļēji pētīts; atsegti 32 seno letgaļu apbedījumi (10.-14.gs.); pēc arheoloģiskā materiāla vērojami sakari gan ar senkrieviem (kakla rotas, piekariņi), gan lietuvjiem (kaps ar zirga apbedījumu). Jersikas pils vārda izcelšanās nav skaidra, iespējams, ka pamatā ir seno vikingu vārds gerz-kr, kas tika attiecināts uz tirgotājiem, kas brauca pāri jūrai uz Garderīki. Livonijas konfederācijas laikos Jersikas pilskalnu vēl arvien dēvēja par “ķēniņa citadeli” (latīņu: arx regia), ko 16. gadsimtā slāviskoja par “cara pili” (poļu: Carogrod, krievu: Царъград, vācu: Zargrad). Jersikas pils (castrum) un pilsēta (urbs, civitas) pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikas 1203. gada notikumu aprakstā. Jersika bija Letijas pārvaldes un garīgās dzīves centrs, kas kontrolēja Daugavas tirdzniecības ceļu. Hronikā tā aprakstīta kā bagāta apcietināta pilsēta ar vārtiem, pareizticīgo baznīcām, kurās bija zvani un svētbildes, savukārt pilī bija sudraba rotas un purpurs. 1209. gadā to ieņēma bīskaps Alberts, bet 1212. gadā Jersikas pilī bīskaps Alberts un Polockas kņazs Valdemārs noslēdza draudzības un tirdzniecības līgumu, ar ko Polockas valsts atteicās par labu Līvzemes bīskapijai no savām tiesībām uz Letiju un Līvzemi un “atslēdza” vācu preciniekiem Daugavas tirdzniecības ceļu. Šī lūguma teksts nav saglabājies, bet atstāstīts Indriķa hronikā (XVL. 2). 1214. gadā krustneši izlaupīja un nodedzināja Jersikas pili. Pēc ķēniņa Visvalža nāves 1239. gada 19. aprīlī Rīgas bīskaps Nikolajs ar domkapitula un vasaļu piekrišanu atdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pils (locum castri) līdz ar visiem lauku piederumiem, tiesībām un desmito tiesu. Jersikas pils vēlāk kļuva par nocietinājumu uz Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa valsts robežas. Pēdējo reizi Jersikas pils vieta minēta 1375. gadā, kad tās tuvumā lietuviešu karaspēks šķērsoja Daugavu. 19. gadsimtā pieauga interese par viduslaiku hronikā minētās Jersikas pils vietu Daugavas krastā. Par pilskalna atrašanās vietu bija dažādas hipotēzes, no kurām populārākās bija Lokstenes pils vieta pie Stukmaņu muižas un pilskalns blakus Pilskalnu mājām (vācu: Schlossberg) uz dienvidiem no Līvāniem. 1939. gada arheoloģisko izrakumu atradumi Franča Baloža vadībā liecināja par labu Līvānu hipotēzei. Izrakumi pilskalnā notika arī 1990.-1997. gadā (vad. Ēvalds Mugurēvičs).
Brauciens uz Bulduru pilskalnu Ķīšezera krastā 19.11.2019.g.
13.07.2019., dodoties ciemā uz Gulbenes pusi, pa ceļam apmeklējām pāris pilskalnus. Aigars Krīgerts, Laila Lūse.
Saskaņā ar teikām – iespējams pilskalns vai svētkalns. Foto: 30.07.2019.g.
Saulainā sestdienas dienā, 13.07.2019, tika apmeklēti Liedes kalni, kas atrodas pusceļā starp Madonu un Gulbeni lielceļa labajā pusē pie Liedes upītes. Liedes kalnus veido kukulīšu formas kalniņu virknējums ZA virzienā.
Ar pilskalnu Salacgrīvā droši vien ir tāpat kā Bauskā – tagad tur ir redzamas paliekas no vēlākiem nocietinājumiem, taču loģika saka, ka tāda vieta tukša nebija Vajag tik rakt – t.i., arheologus tur vajag uzlaist pa riktīgo Foto: G.Kalniņš. 01.07.2019.g.
03.08.2019. g. Cērtenes pilskalns ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas pastaigām, velobraukšanai vai slēpošanai ziemā, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī, izveidota labiekārtota piknika vieta.Cērtenes pilskalns ir vissenākais Smiltenes pagātnes liecinieks. Cērtenes pilskalns ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25m augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos… Foto: Vigo Leitholds
04.08.2019.g. pagrozījos tepat pie Salaspils. Agrāk nebiju apmeklējis veinalu(Daugavas līvu) varoņa un vadoņa AKO piemiņas vietu un Spolīškalnu – pilskalnu pie Daugavas. Tad nu nolēmu to šodien izdarīt… Spolīškalns savu pazīstamāko nosaukumu ieguvis pēc Spolīšu mājām. Kalnu mēdz saukt arī par Mūku kalnu. To no vienas puses ietver Rīgas HES ūdenskrātuve, no otras – purvaina ieplaka. Kalns no visām pusēm apaudzis ar kokiem, tā nogāzes stāvas, apmeŗam 10 m augstas, bet kalna plakums no kokiem brīvs 17x25m taisnstūrveida. Pēc II Pasaules kara uzbērta mākslīga uzeja kalnā un tur ierīkota izpriecu vieta. Šī puse arī brīvāka no kokiem. Ir ziņas, ka piemineklī atrastas dažāda veida senlietas: rotas lietas, dzelzs šķēps, arī cilvēku kauli. Pēc tā spriežams, ka te bijusi arī kapsēta. 1974. gadā arheoloģe J.Daiga gan uzsāka pieminekļa izpēti, norokot izrakuma laukumā velēnas kārtu, tomēr turpināt pētījumus dažādu iemeslu dēļ nevarēja. Nedaudzas atrastās trauku lauskas varētu liecināt, ka pilskalnā ļaudis dzīvojuši I. g.t.p.m.ē. un m.ē. I g.t. sākumā. Tiešā pilskalna tuvumā Daugavas krastā pie Lipšiem atradās liels lībiešu kapulauks un apmetnes, ko tagad sedz ūdenskrātuves ūdeņi. Tautas nostāstos minēts, ka kalnu Napoleona laikā ar ķiverēm sanesuši zaldāti un ka tajā bijusi sena soda vieta. Foto: Vigo Leitholds
27.07.2019. g. Aizkrauklē onkulim prasu, kur ir Kalnaziedu pilskalns. Sis saka, ka tadu nezinot, bet tūlīt aiz Kalnaziedu muzeja esot Aizkraukes pilskalns. Redz cik ātri viss mainās… Foto: Vigo Leitholds
05.08.2019.g. apmeklēju Stārastu pilskalnu netālu no Skultes. Norāžu uz pilskalnu nav. Ceļu palīdz atrast bērni, kas turpat netālu braukājas ar divriteņiem. Izdalu uzlīmes ar projekta logo. Vienam laimīgajam tiek arī Skyforger uzšuve un āķis lūpā saprast, kas tas skaifordžers tāds ir Pilskalns būs jāapmeklē rudenī. Reljefs skaists.
Foto: 29.08.2019. Alūksnes ezers atrodas Alūksnes novadā. Vidējais dziļums ir 7.1 metri, bet maksimālais dziļums 15.2 metri. Ezeram ir četras salas. Viena no tām ir Cepures sala, kas izrādās senatnē esot bijis pilskalns…
31.08.2019.g. Šodien biju aizbraucis Līdz pat Ērģemei. Ērģeme ir ciems ļoti skaistā vietā Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas. Valkas novada Ērģemes pagasta centrs. Attālums līdz Valkai 13 km, līdz Rīgai – 163 km, līdz Igaunijas robežai – tikai nedaudz vairāk kā 6 km. Ērģemē atrodas pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka un feldšerpunkts, kā arī Ērģemes iespaidīgas viduslaiku pils drupas, baznīcas drupas un ap 15 m augstais Ērģemes Garais kalns — sens ugauņu pilskalns (igauņu: Härgmäe). Pilskalns atrodas pašā ceļa malā un kāds pēdejā laikā par to ir parūpējies, jo plakums notīrīts no krūmiem(jūtams pa celmiem ejot) un labiekārtots. Par pilskalnu norāda iekārti uzraksti, bet uz tā augšu ved margas. Pilskalna plakums ir tipisks pilskalniem, bet ļoti garš. Tas stiepjas paralēli Rikandas upei un ceļam vismaz 90 m bet platumā vismaz 20 m. Būtu patīkami, ja no krūmiem atbrīvotu arī pilskalna nogāzes, tad varētu redzēt no pilskalna apkārtni un arī pats pilskalns izceltos, padarot Ērģēmi vēl skaistāku. Šis ir trešais igauņu pilskalns Latvijā, kuru es tagad zinu. Šis ir ugandiešu, bet Rūjienas pusē (Kābeles un Juratas) divi sakaliešu…
Foto: Juris Egle. 14.08.2017.g.
Foto: G.Kalniņš. 09.08.2017.g. un 02.04.2023.g.
Autors: G.Kalniņš. Fotografēts 26.02.2022.g.
Pilskalns apmeklēts 02.08.2023.g., filmējot LTV raidījuma “Pa straumei” epizodi.
Foto: E.Rudoviča. 17.10.2015.g.
01.05.2020.g. Aderkašu pilskalns ir viegli atrodams, jo pie tā var piebraukt un tieši blakus Aderkašu kapiem ir zīme, kas norāda uz pilskalnu. Pilskalns atrodas aiz kapličas, kur šeit ir uzbūvēta ļoti šika. uz pašu pilskalnu no kapiem ir izveidotas takas un pat uzstādīti vairāki soliņi. Uzkāpšana pilskalnā nebūs viegla, bet arī daudz tur nav ko redzēt, kā vien lazdu biezokni. Kapos tante teica, ka kādreiz esot laidusies ar slēpēm no šī kalna.Nu tagad varbūt tur varētu uztaisīt interesantas pastaigu takas…? Pilskalns virs tuvākās apkārtnes izceļas par 15-17 metriem (absolūtais augstums virs pieguļošās zemienes – ap 30 metriem), kalna garums ir ap 50 metriem, platums – 35 metri. Pilskalnu veidojot, ierīkotas trīs terases, kas vietām pāriet vaļņos, pastāvinātas paugura nogāzes, izrakts grāvis. Kultūrslānis intensīvāks ir austrumu pusē, tur saskatāms ļoti tumšu mītņu slānis, kas gan nav īpaši biezs. 1980.gadā izdevās atrast bezripas keramikas drūpošas lauskas. Tās nodotas Ogres Vēstures un mākslas muzejam. Jādomā, ka pilskalns attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu Latvijas vēsturē (9.-12.gadsimts). Par to liecina arī Ozolēnu un Lejasspeltu senkapu atradumi. Pilskalna nelielie izmēri vedina domāt, ka tajā nav uzturējies liels skaits ļaužu. Lai gan tālu no šī pilskalna nav Baltiņu velna klēpis, kas patiesībā ir seno Vidzemes zemgaļu senkapi.Tā kā šī pilskalna stāsts varētu būt vēl senāks…
2020. gada oktobris
Apsekots 03.01.2021.g.
24.07.2021.g. Autors: G.Kalniņš
Foto: G.Kalniņš. 16.04.2022.g.
19.04.2014.g.
Foto : G.Kalniņš. 06.03.2022.g.
Klaņģu kalna apsekošana 03.01.2021.g.
Foto: Juris Egle, 14.08.2017.g.
04.05.2018.g.
17.03.2018.g.
20.05.2018.g.
Foto: 2019.g.
Foto: 2017. gads
Lojas pilskalns. 29.02.2020.g. Laikam šis ir vienīgais pilskalns ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, kas atrodas uz klins.Daudzi, kas no Murjānu puses priecājas par skaistajām Kaupiņu klintīm, kuras otrpus Lojas upei, nemaz nezin, ka uz tām stāv kārtīgs pilskalns. Diemžēl, tas atrodas Krimuldas novadā, bet no tās puses pilskalnam pieeja ir diezgan sarežģīta.Savukārt no Murjāņu puses Lejasstrautu atpūtas namiņa nav neviena tiltiņa pār Lojas upi. Ja klintis izskatās skaisti, tad apkārtne ap tām un pilskalns ir diezgan mežonīgi.Skatoties Gata Kalniņa veidoto 3D bildi, man šis pilskalns stipri atgādina Daugmales un Mežotnes pilskalnus.Interesanti, ka netālu no šī pilskalni ir vairāki seno Vidzemes zemgaļu senkapi. Varbūt ka ir kāda saistība…?
03.01.2020.g.
15.02.2020.g. Siguldā aiz pilsdrupām atrodas vēl viens salīdzinoši nesen atklāts senlatviešu pilskalns, kuru sauc par Krusta kalnu. Tas atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet minēts kā kulta vieta. Vietas nosaukums cēlies no sena koka krusta, kas tur kādreiz atradies. Siguldas Krusta kalns atrodas ap 70 metrus uz ziemeļiem no Siguldas viduslaiku pilsdrupām, kalna augstums ir 87 metri virs jūras līmeņa. Kalnam ir tipiskas pilskalna pazīmes – nolīdzināta virsma, mākslīgi nostāvinātas nogāzes. Līdz šim kalns nav ticis arheoloģiski pētīts, vēsturiskajos avotos par to saglabājies bija maz informācijas. Līdz Turaidas muzejrezervāts no 2007. līdz 2009.gadam trīs sezonas pēc kārtas organizētaja arheoloģiskos izrakumus Siguldas Krusta kalnā un tur tika atrastas liecības par seno baltu – Vidzemes zemgaļu klātbūtni kalnā jau no otrā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas. Arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs bija Egils Jemeljanovs un izrakumos piedalījā kā Turaidas muzejrezervāta darbinieki, tā arī pieci Siguldas novada jaunieši: Meldra Rudzīte, Nora Ščedrova, Mārcis Kalniņš, Kalvis Kalniņš, Oskars Upenieks. Arheoloģisko izrakumu gaitā tika izpētīts 80 kvadrātmetru liels laukums Krusta kalna centrālajā daļā. Izpētes laikā atrastās bezripas trauku lauskas liecina par seno baltu – Vidzemes zemgaļu klātbūtni kalnā. Vidzemes zemgaļi kalnā uzturējušies no aptuveni otrā gadu tūkstoša pirms Kristus līdz mūsu ēras astotajam gadsimtam. Atrasti arī 11.-13.gadsimta lībiešu rotu fragmenti un uz podnieka ripas gatavoto trauku lauskas. Atradumu vidū plaši pārstāvēti vācu krustnešu darināti priekšmeti – arbaletu bultu gali, akmeņkaļa kalts, vairākas būvnaglas, pakavs, klostertipa jumta kārniņu fragmenti, kas attiecināmi uz 13.-14.gadsimtu. Pēc tam Krusta kalns tika pamests. Visticamāk, tas saistāms ar Siguldas viduslaiku mūra pils straujo attīstību.
Foto: Valters Grīviņš. Historia.lv, 2017. gads
Svētdien, 10.03.2019, neraugoties uz lietaino laiku, devāmies izbraucienā uz Gaiziņa pusi. Foto un teksts: Aigars Krigerts
Foto: Gints Ērglis
Foto: 31.07.2019.g. un 12.12.2020.g.
Foto: Photo Agency F64.
2020-03-03 Daugmales pilskalns, Ķekava.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta). Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. g.t.pr.Kr. beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.
Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m2 liels pilskalns un ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.
19.01.2020. Talsu pilskalns
09.08.2018 Ainaviski izteiksmīgs vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, kas atrodas Madona – Pļaviņas šosejas malā. Senāk kalns saukts arī par Gultas kalnu. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā. Virsmas garums – 75 m, platums – 45. Arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti. Aizgājušo paaudžu cilvēki bija pārliecināti, ka kalnu sanesuši karavīri ar savām cepurēm.
18.08.2018. Mežītes pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā.
23.04.2019. Stupeļu pilskalns (Stupļu kalns). Sēlija, Viesītes novads, Rites pagasts. Stupeļu Lielais akmens (Stupļa kalna akmens). Garums – 6,7 m, platums – 5,6 m, augstums nogāzes pusē 2,8 m, kalna pusē – 0,2 m, apkārtmērs 20,5 m, tilpums – 35 kub.m.
2018-08-27 Kābeles pilskalns- senais nocietinājums bija ierīkots Rūjas upei paralēlā kauprē, kura apmēram par 10 m pacēlās virs upes līmeņa. Kaupres platums- 50 m. No rietumu puses pilskalna plakums bija atdalīts ar trijiem uzbedumiem un tiem atbilstošiem grāvjiem. Varenākais bija plakumam tuvākais valnis- 4 m augsts un 55 m garš. Austrumu pusē pilskalns bija nocietināts ar vienu 4 m augstu uzbedumu un diviem grāvjiem. Pilskalna nogāzes pret Rūjas upi un pretējo pusi jau no dabas bija pietiekoši stāvas un īpaši nocietinātas nebija. Pilskalns norakts padomju laikā-1951. Un 1963.gados, aizbildinoties ar nezināšanu. Saglabājusies pilskalna mala gar Rūjas upi un neliela daļa no kalna rietumu puses. No trijiem rietumu vaļņiem un grāvjiem daļēji saglabājies mazākais ārējais valnis un lielā vaļņa ziemeļu gals Rūjas upes krastā. Austrumu puses valnis un abi tā grāvji ir saglabājušies.
2018-08-10 Celīškalns (Celītkalns) ir vēsturisks objekts, kas atrodas Vijas upes krastā. Senlatviešu pilskalns.
2018-07-16 Lībiešu pilskalns, Upurala un estrāde Skaņkalnē.
Dodoties sagaidīt Jauno gadu, sanāca piestāt Vecpiebalgā pie pilskalna un pilsdrupām 31.12.2018. #101Vidzemespilskalns
Normunda Kolberga un Gata Kalniņa foto.
09.02.2019.g. Pilskalns atrodas ap 8,5 km uz dienvidaustrumiem no Brocēniem, 4 km uz austrumiem no Cieceres ezera, Mazupes labajā krastā. Pilskalna plakums ir apmēram l00 m garš un 50 m plats. Pilskalnam bijis izraudzīts ziemeļdienvidu virzienā orientēts kalns. Šobrīd par pils nocietinājumiem liecina kalna austrumu nogāze pret Cieceres upi un daļēji arī dienvidu nogāze. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem pilskalns no rietumu puses bijis nocietināts ar valni un grāvi. Tagad rietumu nogāze noarta lēzena. Kalna ziemļaustrumu malā bijusi kapsētiņa, kas norobežota ar krautu akmens žogu. Tagad tā mantraču ir izrakņāta, bet pats pilskalns noaudzis kokiem un krūmiem, tikai centrālā daļa nedaudz klajāka.
07.04.2019.g.
11.08.2019.g. Drona filmētais video.
23.12.2019.g.
25.06.2019.g. Pilskalna 3D modelis.
28.08.2019.g.
Foto: G.Kalniņš. 27.07.2017.g. un 16.04.2020.g.
23.09.2018.g.
Foto: G.Kalniņš. 25.10.2018.g.
28.03.2020.g. Vējiņu pilskalns netālu no Straupes ir ļoti dīvains pilskalns, kas izskatās bedrains ar kaut kādiem pauguriem. patiesībā bedres ir kritenes, kurās tālāk aiz pilskalna ir izveidojušas alas, bet tajās pazemes ezeri. Es gan neriskēju alās līst.. Pats pilskalna plakums izskatās apaļš un atgādina lībiešu pilskalnu, bet spriežot pēc atradumiem, tie uz lībiešiem neattiecas. Varētu būt, ka šeit mituši arī Vidzemes zemgaļi, jo pavisam netālu no tā atrodas Batariņi…
07.08.2015.g.
Autors: Ikars Kubliņš, Fotovietas.com
Foto: E.Rudoviča. 13.05.2017.g.
Foto: G.Kalniņš. 2017.g. un 2023.g.
28.03.2020.g. Pēc ļoti daudzu ārstu publiska ieteikuma, šodien nolēmu doties pie dabas un, nevienu netraucējot kā arī ievērojot distanci, nedaudz veikt fiziskas aktivitātes.Šoreiz Straupes pusē apstaigāju divus pilskalnus pie Braslas upes. Pirmais bija Panūtes pilskalns, kas no ceļa nemaz nav redzams, bet saimnieki to rūpīgi kopj, pat aizsargājot pilskalna kokus no bebriem. Visi Straupes pilskalni ir arī kā pieturas vietas laivotājiem, par ko liecina zīmes no upes puses…:) Pats interesanti, ka tieši šis pilskalns, lai gan no upes daļēji noskalots, ļoti atgādina pilskalnus zemgalē. Un man paveicās netālu atrast arī seno zemgaļu liecību-batariņu…
Foto: G.Kalniņš. 11.08.2019.g.
Foto: J.Urtāns, 04.08.17.
04.04.2020.g. Rubenē pie Vaidavas ezera stāvā krāstā atrodas Vaidavas pilskalns.Patiesībā nekādā kalnā nav jākāpj, ja tam piebrauc blakus.No šīs puses pilskalna plakums ir atdalīts ar vairākiem vaļņiem un man stipri atgādināja Lojas pilskalnu Murjāņos.Ezera puse gan ir ļoti stāva un diezgan augsta. Turpat blakus pilskalnam atrodas svētavots un arī bļodakmens, kuru gan es neieraudzīju…
04.04.2020.g. Šodien paklaiņoju pa Vidzemi un apskatīju četrus pilskalnus, kas tuvāk Valmieras šosejai.Viens no tiem bija Riebiņu pilskalns pie Riebiņu ezera, kas vispār ir iespiests starp diviem ezeriem Ērgļu kalnos.Pilskalns atrodas nepilnus četrus kilometrus no Plāča, jeb Straupes pienotavas, pārbraucot pār Braslas tiltu un uz priekšu netālu pie Riebiņu ezera atpūtas vietas. Pilskalns sastāv no divām daļām un ir ļoti aizaudzis, bet vējš uz tā stipri sagāzis kokus. Būtu skaista vieta, ja to notīrītu no pameža un kritušajiem kokiem.
04.04.2020.g. Kocēnos pie Cimpēniem izstaigāju visapkārt un tā arī īsti nesapratu, kurš pakalns tur ir Cimpēnu pilskalns? Dazādās kartēs arī dažādi norādīts. Vienā kartē vienā pusē upei, bet citā otrā pusē. Sekojot norādījuma zīmei, uzdūros garai un šaurai kauprei, kas manuprāt nu nekādi nevarētu būt pilskalns.Tad jau pretī tai tūlīt otrā pusē stāvais kalns vairāk pēc pilskalna izskatās…
10.04.2020.g. Liels paldies R.Viskintam par iespēju fotografēt no Zelustes muižas teritorijas. Pievienots viens foto arī no wikimedia.org, kur Sudrabkalns redzams no otras puses.
10.04.2020.g.
2020.g.
2020. gada pavasaris
Seno zemgaļu apmetnes vieta un kapulauks (varbūt pat pilskalns). Norakts 20. gs. sākumā tuvējā dzelzceļa ierīkošanas vajadzībām (SĒLIJAS SAKRĀLĀ AINAVA. 2003.03.01 Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. Kursīte, Janīna)
24.04.2020.g.
25.04.2020.g. Engures pilskalns, jeb tas pats Marijas Kalns Engurē, tiek uzskatīts par pilskalnu, lai gan kultūrslānis un nocietinājumu pazīmes tam nav fiksētas. Nav meklētas.Tas atrodas Rīgas jūras līča krastā Engurē pie Vecupes. Ārēji kalns neatstāj pilskalna iespaidu, drīzāk atgādina paaugstinātu kāpu no divām daļām, bet starp tām ir ar žogu norobežota ūdens ņemšanas vieta…
26.04.2020.g. Šodien nolēmu apskatīties pilskalnus Rietumvidzemē, kas tuvāk manai mājvietai. Mandegas Stārastu(Skultes) pilskalnu vienreiz jau meklēju, bet tas bija vasarā, kad visapkārt bija zāļš un neko īsti nevarēja saprast. Šodien gan laipni saminieka pavadīts nogāju līdz pašam pilskalnam un sapratu, ka šeit tomēr neesmu bijis,jo pilskalns atrodas Aģes upes krastā uz kraujas. Zīmīgi! Patiesībā upe to ir nograuzusi tā, ka nekas dižs pāri nav palicis. Jāpiebilst, ka tālāk ir vēl viens pilskalnam līdzīgs veidojums un ar valni, ko izrakņājuši āpši. Un interesanti, ka blakus tam atradās vairāki akmens krāvumi, kas man atgādināja Vidzemes zemgaļu batariņus. Varbūt ka esmu pārāk sadomājies un tā ir kādreiz no lauka savākta un atvesta akmeņu kaudze, jo tālāk ir senas melorācijas notekas? Idejiski šeit esot dzīvojuši līvi un Aģes upe no jūras līdz šejienei esot bijusi kuģojama.Šis varētu būt pat vecākais līvu pilskalns Vidzemē… Pastāv bažas, ka šis pilskalns var aiziet nebūtībā RailBaltic būvniecības dēļ…!
26.04.2020.g. Vidrižu pilskalns- Kaniņu kalns, stipri atgādina Lielā vīra gultu -Ķoderu pilskalnu un arī Kastrānes pilskalnu, kuriem tieši tāpat garu morēnu pauguru pārrokot, galos uzmesti vaļņi. Šim gan nav tik lieli tie vaļņi, kā Ķoderu pilskalnam, bet pats pilskalns ir diezgan garš un augsts, ka no tā labi pārredzama visa apkārtne. Diemžēl tas ir stipri aizaudzis un nekopts. Vaļņus posta āpši. Lai tam tiktu klāt, arī ir jābrauc caur privātām teritorijām, bet īpašniekiem tas ne visai patīk…
Fotografēts 03.11.2018.g.
01.05.2020.g. Šodien izdomāju apskatīt dažus pilskalnus Vidzemes Dienvidrietumos. Izvēlējos tādus, kas nav dikti jāmeklē un kuriem var piebraukt ātri klāt. Pirmais bija Vecužānu pilskalns, kas varētu bijis Remines pils vieta. Patlaban tas ir ne tikai daļēji norakts, bet arī pamatīgi aizaudzis. Plakums izskatījās morodieru riktīgi uzrakts, bet paskatoties pilskalna nogāzēs, skaidrs kļuva, ka tie ir āpši, jo konstatēju vairākas āpžu alas. Par brīnumu, pie pilskalna ceļa malā bija interesanta, neliela zīme, kādu agrāk nebiju redzējis.Vienīgi gribētos blakus tādai zimēi redzēt sakoptu pilskalnu… Vecužānu pilskalns jeb Užēnu pilskalns atrodas ap 200 m attālumā no Ogres upes labā krasta pie ceļa, kas ved no Dzērves dzirnavām. Tas ir pazems, izteikts pilskalns ar plakanu, klaju virsu. Mazliet klajāka ziemeļu nogāzē, pārējās stipri aizaugušas. E. Brasiņš rakstīja: „Vecužānu pilskalns ir gandrīz pilnīgi iznīcināts apcietinājums, kura aizsardzībai vairs nav nozīmes.” Arī Juris Urtāns izteicis pieņēmumu, ka tas ir Atskaņu hronikā minētais Remines pilskalns. Remines pils (latīņu: castrum Remin) bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem. Tā pieminēta Indriķa hronikā un vairākos citos 13. gadsimta dokumentos un Atskaņu hronikā. Visticamāk, ka Remines pils atradusies vai nu Plāteres, vai Vecužānu pilskalnā. Remines pils pirmoreiz pieminēta Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem, kad katoļu priesteris Daniēls kristīja Daugavas līvus vispirms Lielvārdes, tad Sidgundas, Remines un Aizkraukles pilsnovados, pēc tam devās uz Turaidu un tālāk pie vendiem Cēsīs. Pēc Daugavas līvu zemju kristīšanas Remines pilsnovads nokļuva Rīgas bīskapijas teritorijā. Pēc Letijas dalīšanas līguma notikušajās zemes īpašumu pārdalēs 1211. un 1213. gadā starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni minēts, ka Alenes pilsnovadu bīskaps atdevis ordenim par diviem ciemiem Remines pilsnovada robežās (in terminis castri Remin). Atskaņu hronikā aprakstīts, ka Remines (Remyn) pilī 1218. gadā pēc sirojuma uz Sāmsalu un Sakalu atpūtās ap 500 vīru liels lietuviešu karaspēks. Tur viņus esot sakāvis ap 400 vīru liels letu un līvu karaspēks 12 zobenbrāļu vadībā.
Plāteres pilskalns ir ļoti skaits un labiekārtots pilskalns, kas atrodas tādā vietā, no kuras visa apkārtne ir redzama.Tājā pat var uzbraukt augšā ar auto un tiešām pvadīt dienu atpūšoties. Blakus pilskalnam ir ezers. Plāteres pilskalns atrodas Madlienas-Meņģeles ceļa malā 3 km no Madlienas centra pie “Krēsliņu” mājām. Pilskalns izveidots 20 m augstā kalnā, nolīdzinot tā plakumu un izveidojot stāvākas sānu nogāzes. Pilskalna ziemeļu, austrumu un dienvidu pakājē plats grāvis, rietumu malā – terase. Ieeja vedusi no dienvidiem pa rietumu puses nogāzi. Plakums ovāls, tā garums 100 m, platums vidū 50 m. Plakuma dienvidaustrumu pusē 3 m augsts zemes valnis. Spriežot pēc savrupatradumiem, tas bijis apdzīvots no 5. līdz 13. gadsimtam. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis…
Foto: Gatis Kalniņš. 01.05.2021.g.
10.05.2020.g.
10.05.2020.g. Ureles pilskalnam pie Unguru ezera pa gabalu apkārt apbraucu jau agrā pavasarī , bet šodien, par spīti tam, ka to visapkārt ieksauj privātzemes, nolēmu apskatī to klātienē. No vienas puses pilskalna pakājē ir ierīkotas ganības, bet lielāko daļu to iekauj krūmiem aizaudzis mežš.Arī pats pilsaklans ir apaudzis ar mežu un pamests aizmirstībā, lai gan atrodas skaistā vietā, blakus šosejai un Unguru ezeram. Uzkāpjot uz augšējo plakumu, caur kokiem redzms skats uz ezeru.Ja pilskalns būtu sakopts un pieejams, tad bagātinātu šo pusi ar skaistu vietu.Diemžēl, vietējie to nenovērtē…! Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī. Izvietojies Ungura ezera ziemeļrietumu krastā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā Unguru ciema rietumu malā, Gaujas nacionālā parka Ungurmuižas kulturvēsturiskajā zonā. Pauguru veido dislocēti ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi. Apaudzis ar mežu. Indriķa hronikas tekstā minēts sakarā ar igauņu un krievu sirojumu 1223. gada pavasarī, kad sakalieši un ugauņi kopā ar krieviem pēc līvu zemju izlaupīšanas sapulcējās Lēdurgā un devās atpakaļ uz austrumiem. Viņus kaujā pie Ureles pilskalna sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru. Uzskata, ka tas bijis latgaļu pilskalns.
10.05.2020.g. Vakar starptautiskajā vikingu dienā Dzintares pilskalns bija otrs pilskalns, kuru izstaigājām un apskatījām Kurzemē. Pilskalns izskatās agrāk ir bijis ļoti iecienīts un kopts, bet tagad iespiests starp privātīpašumiem, tā plakums strauji aizaug.Interesi par to izskatās izrāda vien senlietu morodieri, kas vietām ir pilskalnu sarakuši. Ļoti žēl, ka mēs šo seno, bet skumji svēto vietu aizmirstam un ieaudzējam krūmos! Dzintares pilskalns (vācu: Dsintern, Sintelîn) ir pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas — Apriķu — Aizputes lielceļa. 0,2 ha lielais nocietinājums ierīkots šaurā, 6 m augstā zemes strēlē, kas pārrakta ar platu aizsarggrāvi, lai savienotu abas upes — Tebru un Ilmedu. Netālu mājas “Dzintarnieki”. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1365. “Dzintares pilskalns. Dzintares pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā kā Sintre vai Zyntere, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. Atskaņu hronikā vēstīts par 1261. gada krustnešu karagājienu uz Kursu un Dzintares kauju. Vispirms krustneši aplenca žemaišu algotņu sargāto Dzintares pili un aizdedzināja aizsarggrāvī sakrauto malku. Liesmās gāja bojā visi pils aizstāvji, kas nevēlējās padoties pārspēkam. Uzbrucēji nogalināja visus tās aizstāvjus, ieskaitot zēnus, kas bija vecāki par vienpadsmit gadiem un sievietes, kas nevēlējās lūgt dzīvību. Šo zemju sagrābšana un iedzīvotāju slepkavība notika pēc bīskapa Alberta pavēles ar Zobenbrāļu Ordeņa rokām. Bīskapam Albertam tika atklāts piemineklis Rīgas dibināšanas astoņsimtgades svinībās.
19.04.2020.g. Eglaines Lašu pilskalns ir vēl viens seno sēļu pilskalns uz kura tikusi uzbūvēta muiža, bet tagad tur atrodas drupas. Lašu pilskalns atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā zem bijušās Veclašu muižas pils drupām pie autoceļa P70. Kultūrslānī atrasta apmestā, gludā un ripas keramika. Pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 10.-12. gs. Kokiem apaugušā savrupā kalna augstums ir 15-20 m, plakuma izmēri 80 x 100 m. Pirmais pilskalnu 1882. gadā reģistrēja Augusts Bīlenšteins. Vilis Biļķins Lašu pagastā identificēja Kalves pili. Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots ar pils izbūvi. Vēl A. Bīlenšteina apmeklējuma laikā kalnā bija muižas koka pils, kura vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēta mūra pils. Pēdējā tika sagrauta Pirmā Pasaules kara laikā. Ceļot mūra pili, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš. Kalves zeme (latīņu: terra, que Calue dicitur) bija sēļu zeme līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā. Pirmo reizi vēsturiskajos rakstos Kalve pieminēta sakarā ar to, ka Jersikas ķēniņa Visvalža meita otrreiz apprecējusies ar Johanu no Bardevišas (Johannes de Bardewisch), kas adoptēja viņas pirmā vīra Konrāda dēlu un laikā starp 1224. un 1257. gadu kļuva par Ikšķiles un Kalves piļu īpašnieku un Rīgas arhibīskapa Alberta II vasali. Tas netieši norāda uz Kalves zemes agrāko pakļautību Jersikas ķēniņam. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai, tomēr Livonijas ordenis panāca, ka 1254. gada 23. maijā Romas pāvests Inocents IV sevišķi apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Alektenes, Kalves, Sēlenes, Medenes un Nīcgales pilīm un ciemiem. Sēlijas dalīšanas laikā pretenzijas uz Kalves pilsnovadu pieteica arī Rīgas domkapituls, kas tikai 1256. gada vasarā atteicās no savām prasībām. Pēdējo reizi Kalves zeme pieminēta 1493. gadā kādā Livonijas ordeņa mestra Freitāga no Loringhofes izdotā dokumentā par ordeņa vasaļu tiesībām uz zemi rietumos no Kalves (Calven) – starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm…
10.05.2020.g. Alsunga ir mazpilsēta, kura var lepoties ar senu un interesantu vēsturi tāpat savu seno kuršu pilskalnu. Alsungas(Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu. Tas ierīkots savrupā, 8-10 metru augstā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam, ap 4 metri zemāk, to ietver ap 8 metrus plata terase. Pilskalna plakums ir 22 metrus plats un 54 metrus garš. Tajā konstatēts līdz 2 metrus biezs kultūrslānis. Plakums postīts no 1940. gados ierīkotā novērošanas torņa pamatiem, bet ziemeļrietumu stūris vēl agrāk – granti grābjot. Tuvumā, otrpus ceļam, atrodas arheoloģiski pētītie vēlā dzelzs laikmeta Alsungas Kalniņu kuršu ugunskapi. Pilskalnu pirmais 1866.gadā apzinājis un 1869. gadā aprakstījis baltvācu senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins.20. gadsimta 20. gados to uzmērījis Ernests Brastiņš. Alsunga – Aliswanges – pirmo reizi minēta 1230. gada kuršu līgumā ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.
10.05.2020.g. Vakar straptautiskajā vikingu dienā, nolēmām pabraukāties par Kurzemi līdz Pavilostai un ceļā apskatīties vairākus seno kuršu pilskalnus. Pirmais bija interesantais Vītoliņu pilskalns Kazdangā. Kazdanga pati par sevi ir ļoti skaista vieta ar daudziem izciliem apskates objektiem. Lai gan vienkārši, bet tur ir iekārtotas daudz un garas pastaigu takas, kurās var pa kalniem un lejām izstaigāties pēc sirds patikas. Vītoliņu pilskalns atrodas Valātas parka malā tūlīta aiz Imanta Ziedoņa rakstu akmens un netālu no Manteifeļa veidotās grotas, kurā šis mēdzis no rītiem dzert kapiju un lieliskās akustikas dēļ, noklausīties visu, ko par viņu šā Kazdangas pilī runājot? Vītoliņu pilskalns nav liels, bet interesents, ka ir pakāpienveidīgs vairākos līmeņos. Šeit iekārtota vieta , kur apsēsties, atpūsties un pafantazēt par senatni…
25.10.2019.g.
Ķezberkalns Limbažos. Apmeklēts 03.10.2021.g. un 12.02.2023.g.
Foto: Mihails Ignats (www.aerolatvija.lv). 04.03.2012.g.
Foto: G.Kalniņš. 01.05.2021.g.
06.07.2020.g. Ciriša ezera Upursalā atrodas 17 m augstais Upurkalns. Leģenda vēstī, ka senos laikos uz salas dzīvojis pareģis jeb krīvs ar palīgiem. Grūtos brīžos vietējie latgaļi te ir upurējuši jaunas meitenes,vēlākos laikos mājlopus. Ja dūmi no upursārta nosvērušies uz Voguļu pusi,tad upuris pieņemts, ja uz Aglonas pusi – tad nē. Pat tad, kad Aglonā bija uzcelta baznīca, vakaros vietējie braukuši ar laivām uz salu upurēt dieviem. Pašlaik šo upurkalnu var arī apskatīt. 2008. gada uz salas izveidota dabas taka (1,8 km). Upursala ir botāniskais liegums ar 264 augu sugām. Uz salu var nokļūt ar laivām katamarāniem vai sup dēļiem… Upursala atrodas Aglonas novadā…
Burkānkalns kā iespējamais Svētkalns vai Baznīckalns. Mūsu atzīmētajā vērojams kultūras slānis, plakums daļēji izteikts, austrumu mala laika gaitā izskatās papostīta, plakuma ziemeļos ierakumu pēdas. Lauskas diemžēl neatradām.
Fotografēts 30.10.2021.g.
Foto: G.Kalniņš. 21.08.2022.g.
Foto: G.Kalniņš. 26.02.2022.g.
Foto: G.Kalniņš. 04.06.2017.g.
Foto: G.Kalniņš. 07.09.2024.g.
Foto: Juris Egle. 20.08.2017.g.
Foto: G. Kalniņš. 05.05.2023.g.
Foto: Gatis Kalniņš. 02.04.2022.g. un 05.05.2023.g.
Foto: G.Kalniņš. 22.11.2022.g.
Foto: Gatis Kalniņš. 16.04.2023.g.
Foto: G.Kalniņš. 16.04.2023.g.
Foto: A.Jordans. 20.04.2023.g.
Foto: G. Kalniņš. 06.05.2023.g.
Foto: G. Kalniņš. 06.05.2023.g. un 30.08.2017.g.
2023.g. decembris
08.04.2023.g.
12.02.2023.g.
Foto: J.Kluša
Foto: G.Kalniņš
19.12.2020.g.
13.09.2020.g.
2018.g.
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota ) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem. Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē. 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni.Toreiz Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.
Foto: G.Kalniņš. 01.07.2019.g.
