Gallery Categories "100 Latgales pilskalni"

24.12.2017.g. Baranovskas. Pīcpadsmytais. Vīns nu Dubnys pilskolnim. Zynoms i byuts, tik Brasteņa aprokstu skaitūt suoka ruodeitīs, ka naasam eistynā vītā. Beiguos, piec specialistu inspekcejis, puorbaudis i ekspertu konsileja nūsprīdem, ka tys pats byus. Vīnā golā sīna ruloni, ūtrā prīžu mežs i naudys racieju īrokumi. Braucieji itamā reizē jau puori divdesmit! Prīks par Joanu, Eināru, Aneti i Georgu nu Ludzys, Renāti i Arturu nu Gadžūņim i Ervīnu nu Daugovpiļa! Visim prīceigus!

14.12.2017.g. Melnais. Četrpadsmytais. Itamā vītā ap Višķu azaru pilskolnim leidzeigūs tik daudz, ka golva grīžās. Malnais ir vēl vīna ituo braucīņa kompeta. Nalelom, pīsnygušom prīdeitem apaudzs, mozu pūreņu i ezereņu apjimts. Mīreigs i kluss, ar meikstu snīgu, meikstu zuoli i meikstu velšonūs nu kolna. Man ruodīs, ka Rogonu kolns.

24.12.2017.g. Višķu. Višķu azara pussolys golā, īspiejams, pa dalei nūskoluots ar breineigu skotu iz azaru i puori jam. Naatrodom nikaidu ziņu par pilskolna statusu i pietejumim. Sūplok kolnam jauna i svaigi taiseita sāta, tik nivīna nasatykom, dieļ tuo ite bez mada.

24.12.2017.g. Zabornajas. Itū reizi cyts saiminīks, laipneiba – tei poša. Īt gobolu leidza i palaiž puori gonu drotim. Paļdis! Pats kolns kai kompeta – opolu, leidzonu augšu i terasem tik precīzom, kai pārn tik bārtom. Austrumu molā akmiņa myurāti pamati (sātai voi Napoleona armejis lelgabalim)? Turpynojūt tradiceju itū reizi Madara īsmeļ zuobokā iudiņa! Gabaleņu tuoļuok braucam puori Tartakam.

24.12.2017.g. Plivdu. Trešais pilskolnu braucīns suokās pi Preiļim ar eistynu latgalīšu vīsmīleibys paraugdemonstriejumu. Pilskolna tyvejuos sātys saiminīks na tik īt gobolu leidza, lai paruodeitu eistū kolnu, a i paduovynoj mums mada burku. Paldis! Pilskolnam skaists stuovums da Preiļupeitei. Bārni nav nūturami – snīgs!

10.12.2017.g. Anspoku. Skaistā vītā tyvu Preilim, žāl, ka pamasts i aizlaists. Ar skaistu egli i na tik skaistom barona medeibu pilsdrupom. Bārnim vysvaira patyka Jezupa guņkurs jau lab tik tymsajā vokorā. Paļdis visim, prīks, ka myusu pulks vairojās!

10.12.2017.g. Pilišķu. Pilišķu centrā, klasiski skaists i apdzeivuots. Ar karūga kuorti, gunskura vītu i beņčim. Ar Pīteradīnys svieteišonys tradiceju i Meteini. Ar babu Jaņi, kas atīt i stuosta par kolna teikom, vītejim cylvākim i vītom. Ar atstuotu bišu dravu i zaldatu izroktim kolna suonim.

10.12.2017.g. Borovkys. Ostoitais pasauļa breinums. Breineigs, sakūpts, nūslāpumains. Ar 15 metru stuovumu i upi apakšā, nūstuostu i nūslāpumu pylns(iz ituo kolna asūt ījimta Krīvejis keizarīne Katrīna I). Ar miļzeigu akmini upis krostā, nūgrymušu pili i okys vītu. Pilskolnu paraugs, šedevrs i etalons.

10.12.2017.g. Svilišķu. Leluokuo dale nu suonu nūorta, tik stuovuokajā golā nazcik kūku. Saiminīki kolnā tur pogrobu i pi kolna alni, kuru bārni var padzonuot. Ivars ar Jezupu atroda nazcik zeimeigu akmiņu, jī myusu pulceņam lels atspaids ar sovu zynuošonu i padūmu.

10.12.2017.g. Buivīšu. Pilskolnā vaci katūļu kopi (nazkod bejuši), tagad taidi džungļi, ka vosorā navarātu īleist. Daudz apguoztu pīminekļu i krystu. Vīnā golā nazkod rokts, tagad tur rūk lopsys i izrūk golvys, kuojis i cytus kaulus. Pi pilskolna sabrukuse ferma i breineigs skots iz Daugovu! Eiropa da itai vītai vēl navā tykuse. Itū reizi žāl…

20.11.2017.g. Jersikys. Nasaverūt iz visim breidynuojumim, saiminīks atsauceigs i saimineica čakla. Cīši draudzeigi kači, vīns taisejuos mums leidza. Traucēje industrialuos zonys tyvums i intensivuo saimnīciskuo darbeiba i juos palīkys pilskolnā i ap jū. Skaisti kūki i skots iz Daugovu. Spieceigi Daugovys vieji. Artefakti iz kotra sūļa!

20.11.2017.g. Dzenes kolns. Vysmozuokais, vysgryutuok dasnīdzamais. Zamā, pūrainā vairuoku gruovu i upieļu satecis vītā, pavysam natuoli nu dzeļžaceļa. Bez vysaidu nūruožu, tik vīgli daīmams pa Dzeņu gruovi, kur Jureits pīsmēle zuoboku. Gruovam skaista, akmiņa myurāta caurtaka zam slīdem. Pilskolna plakums aizaudzs atzolom. Satiksme iz dzeļžaceļa intensiva, taisejom zekserus.

20.11.2017.g. Ģedušu (Gavartīnis). Ceļa molā, vīgli atrūnams, laikam dieļ tam i bez nūruodem. Spieceigā lūpkūpeibys ītekmis zonā, ar radzamim i saūžamim darbeibys blokusproduktim. Juosoka,ka vysu meikstynoj skaistī terasveida suoni, bārnu spieļu laukums kolnā i meikstuos mēbelis. Gonu i sorgu suni pīkluojeigi i draudzeigi.

20.11.2017.g. Dzirkaļu. Mistiskuokais i ekspedicejis daleibnīku vysvairuok nūvārtātais pilskolns. Sakūpts ar pacaltu valsts karūgu meža vydā. Mikeļs kolnā izskrēje pyrmais, stuosteja, ka redziejs boltu zači i ilgi meklēje jū pa mežu. Staigojūt pa kolnu i jam apleik meklējem i mes – kurs boltu viersi, kurs mozu syvānu, kurs dagūšu plošku, kurs oluta vītu.

Asote. Solts i viejains,styrnu i lopsu apdzeivuots. Ar nūruodem, informacejis dieli, slavens. Kotrā kūrmu rokumā muola goboli i trauku lauskys. Ar skaistu skotu iz Daugovu i na tik skaistu iz cytom pusem, kur nu blokus asušajim kopim izsvīstys pučis i televizori. Valsts svātkim par gūdu himna i nūsprīžam kotrā kolnā izkuopt i apīt jam apleik.

07.01.2018.g. Baranovskas. Pīcpadsmytais. Jā, jā pīcpadsmytais ūtrū reizi. Ite poruods nu īprīkšejuos reizis, kod naaizguojem da eistuo. Paldis Jūlijai Munčai, kura pastuosteja, kai atrast pareizū. Pareizais izaruodeja nūsaglobuojs aiz Galvānu HES pošā Dubnys krostā, kaidus 200 metrus nu naeistuo. Nalels, skaists, dīzgon aizaudzs, ar daudzom izrokumu pādom. Pādejuo pieteišona taiseita pyrms Galvānu HES rakšonys. Pilskolnu braucieju palīk vys vaira, itū reizi kluot ir Alfrēds, Juoņs, Jurs i Edvards. Heisā!!!

07.01.2018.g. Grītys. Muns jauneibys pilskolns, da kura nazkod īts vairuok reižu. Vīns nu skaistuokajim i leluokajim Dubnys pilskolnim. Ar īspaideigu valni, atrodumim, Dubnys stuovumu, kūkim, mylzu pyupiežim i golvonais – kolna saiminīku i saimineicu. Jī, izaruoda, verās leidza myusu braukšonai i sagaida myus pi kolna. Paldis jim par dorbu pilskolna sakuortuošonā, ekskurseju, stuostim i atbolstu. Lai vairuok itaidu cylvāku Latgolā i Latvejā! Nūsprīžam, ka Grītys kolnā varātu dzeivuot vasalu dīnu, i mudri laižam tuoļuok.

07.01.2018.g. Ļāperu. Ostoņpadsmytais. Vēl vīns Dubnys pilskolns tik nalelu gabaleņu tuoļuok nu Grītys. Da itim obim nu ceļa beja taids gabaleņš juopaīt i bārnim napatyka. Apleik kolnam mozi pūreni i janvara dubli. Apaudzs ar mežu, klasiski skaists. Kolna molā atrūnam akmini, kas izaver piec cierva ar nūlauztu kuotu. Itamā braucīnī akmiņu atrodumu daudz i Ivars – laimeigs.

07.01.2018.g. Brīveru. Deveņpadsmytais. Ībraucam Aglyunys nūvodā, tik prūjom nu Dubnys vēl nateikam. Pilskolns skaistā vītā, stuovom molom, breineigu skotu iz upi i ryuceiša izgrauztu grovu. Meiluokais ituo braucīņa pilskolns gondreiž visim bārnim. Bebru paradīze, aizsprūsts pi aizsprūsta. Jī kuopuši stuovajā kolnā piec kūku i šļukuši atpakaļ. Pi poša pilskolna iz Dubnys vacys dziernovys ar aizsuoktim remontim.

07.01.2018.g. Belogrudovys(Egļu). Divdasmytais. Jau lobā timseņā braucam da divdasmytuo. Dziļi gruovi, slapni teirumi i snīgs. Pi kolna vēl palics nadaudz snīga i dieļ ituo Belogrudovys ir Kārļa meiluokais kolns. Bārni pykojās, raugam mudri sasastuot iz bildi i apīt kolnam apleik, kab vyss piec lykumim. Tymsā izkuopam iz nazcik akminim. Jezupa guņkurs, Alfrēda himna i vyss varātu jau beigtīs. A, nē, izaruoda, ka myus gaida Ambeļu kultūrys noma vadeituoja Ingrīda ar syltu čaju, torti i ekskurseju pa “Ambeļu skreini”. Lels paldis, Jai! Da nuokamai reizei i paldis visim. Hei!

28.01.2018.g. Murānu. Divdesmit pyrmais. Pīktū ekspediceju suokam ar gryuši atrūnamū Murānu pilskolnu Kruoslovys nūvodā. Napalels ar jūkaini savārptom prīdem apaudzs. Plakuma vīns gols ar pacālumu, pilskolnam vīnūs suonūs akmiņu kruovums. Pilskolnā atrūnam akmini, Ivars dūmoj, ka jauns dūbeišu akmins Latgolā!!!

28.01.2018.g. Izvoltys. Divdesmt ūtrais. Itys atrūnams jau daudz vīgļuok, tik vysleidza bez kaidu nūruožu. Breineigs skots nu kolna iz apleicīni, vīni suoni ar lelu stuovumu. Pilskolns cīši aizaudzs ar seikom atzolom. Bārni īmiegynoj jaunū snīgu i pilsolna suonus.

28.01.2018.g. Vecračinas. Divdesmit trešais. Pyrmais nu Daugovys leikumu pilskolnim. Itys ir ar pasi i sovu velosipedistu trasi(oho repojam)! Pūsteits vairuok reižu – pyrma ar staraveru kopu īreikuošonu, tod ar myrušūs puorapbedeišonu 80-tajūs(beja planavuots, ka tī vyss byus zam iudiņa – Daugovpiļs HES). Nazkodejuo turisma infrastruktura pilskolnā tagad pavuorguse. Vysleidza, stuovumi da Daugovai i skoti – varoni.

28.01.2018.g. Markovas. Divdesmit caturtais. Itys ir vīns nu mozuokajim Latgolys pilskolnim i jam lūbīs, ka jis ir sūplok Slutiškom. Nazcik nūruožu no poša lelceļa, Eiropys leidzīņa stuovlaukums i sova styga. Tei gon nazi dieļ kuo nūsaukta par Mārkovys stygu. Sovā laikā plokonums lab tik daudz nūrokts, a vys jau kolns ar breineigim stuovumim i skotim.

28.01.2018.g. Naujenes. Divdesmit pīktais. Vairok slavons kai Dinaburgys pils i Daugovpiļs piļsātys īsuokuma vīta. Atrūnamys i zinis nu senejuokim pilskolna laikim. Otkon ar nūruodem, stuovvītu, bārnu spieļu laukumu, kiosku i Eiropys leidzīņa kuopņu i platformu sistemu tikšonai da pilskolna. Kolnā apsaverami myura pils pamati i Dinaburgys pils makets, tik, pa munam, na tys golvonais. Golvonais – Daugova zam kuoju! Itū varātu nūsaukt par dzīdamū zīmys i snīga braucīni. Paļdis jaunajim – Dacei, Lidejai i Juram, taipat i visim pyrma jau radzātajim. Da cytai reizei!

11.02.2018.g. Balbīte. Divdesmit sastais. Jau kaidu laiku gaidejom soltumu, lai varātu tikt iz lada, i itū reizi izsprīdem – tagad voi ar laivom! Itys braucīns velteits Latgolys solu pilskolnim. Suokam ar Balbīti – solu i pilskolnu Rāznys azarā, par kuru ziņu vysā moz. Sīnamēs pi viervis, jamam vāzys, salomojam bārnus i īmam. Iz lada jau palīkam drūsuoki, redzīs i pa kaidam mukšornīkam. Zivs azarā ir, vīna īzlāc poša bez vysaidys giušonys. Sola skaista, sakūpta i ar kinīšu čaja nameņu pošā kolna golā. Aizejam vēl i da sābru solai(ka tik tuoli aizguojuši), tik Ivara stuosteitūs akmiņu vītā(laikam apsnyguši), atrūnam īspaideigu vuornu koloneju solys kūkūs. I tagad pats golvonais – solu ar vysu pilskolnu var nūpierkt sevkurs, kam skanūšais voi čaukstūšais kuldā. 100 Latgolys pilskolnu akcionari apdūmoj vareibu sasasvīst i pajimt sev čaja nameņu!

11.02.2018.g. Rušenicas. Divdesmit septeitais. Pa ceļam da Aglyunai, ībraucam apsavērt skaistū Rušenicys pilskolnu. Kai roksta Brasteņš, pilskolnā nikod nav bejs nikaidys saimnīciskuos darbeibys, dieļ tam kolns izaglobuojs cīši lobā stuovūklī. Jam taisneiba, reši kur var atrast tik izteiksmeigys pilskolna nūcītynuojumu i azsardzeibys formys. Kolns sakūpts, ar informacejis dieli, kuopnem, stuovvītom(2) i pilskolna nūsaukuma dieli kolna golā. Datryukst tik nūruožu nu ceļa.

11.02.2018.g. Upursolys. Divdesmit ostoitais. Pa Cireiša azara ladu nu Aglyunys vydsškolys pogolma da Upursolai ejam pavysam drūsi – bez viervu i vāzu. Jau pa gobolu redzīs solys laivu dastuošonys vīta i Latvejis vaļsts meži. Ka Latvejis valsts meži kur sovu rūku dalīk, tys labi, tik man nazkai ruodejuos, ka itū reizi ir drupeit par daudz. Drupeit par daudz dieļu aizgoldu, pi kuo dasaturēt, drupeit par daudz Aglyunys zvonu, drupeit par daudz tilteņu puori krytušajim kūkim. Taida jušona, ka Tevi stygys suokumā pajam zam rūkys i aizvad da gola. Par lobu skaistumam navā guojs ari nazkaids lokalais Aglyunys orkans, kas papūstejs solys mežu. Pretruneiga ari informaceja par pošu pilskolnu, skaidrs tik vīns – vīta ir bejuse intensivai apdzeivuota i izmontuota.

11.02.2018.g. Reuta. Divdesmit deveitais. Par Reuta pilskolnu informaceja vysai skūpa i vairuok, par laiku, kod tī Kamenecys muižnīks Mihails Reuts ītaisejs sovys saimis kapleicu. Tei nazy dieļ kam 2.pasauļa kara laikā sasprydzynuota. Pilskolns Skudreņu azara krostā i dūmojams apdzeivuots daudz seņuok par Reuta kunga vaļdeišonys laiku. Vītejais Jurs, kurs nu ituo kolna sovā laikā iz plēvis gobola braucs, stuosta, ka padūmju laikūs ap Reuta kolnu ir bejuse mototrase. Juos līceibys var atrast i tagad.

11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!

18.02.2018.g. Sāvienas. Treisdesmit pyrmais. Itei ir snīga, iudiņa i zīmys olimpiskūs spieļu ekspediceja, kas suokās Ataišīnē pi kulturys centra ar nūsaukumu – Annys sāta. Laižam! Sāvienys pilskolnam tryukst tikai vīna līta – nūruodis. Cytaiži, perfekti skaists. Pilskolnu žurnālm iz vuoka līkams. Prīks itaidu atrast, aptausteit i atstuot citim. Braucit pasavērt!

18.02.2018.g. Sildu. Treisdesmit ūtrais. Nūruožu tryukumu vēļ vaira atrūnam, meklejūt Sildu pilskolnu pošā Teiču pūra molā. Pilskolns apsamets augstuo krosta kaidā nu gobolim. Izstaigojam garu streipi i atsevišku vītu ar plokuma i vysaidu nūcītynuojumu fragmentu variantim atsarūn daudz. Lela dale nu gruovu izaver piec 2.pasauļa kara īrokumu atlīkom. Turam cereibu, ka asam pabejuši i eistynajā pilskolnā. Kūpeigu bildi taisam vītā, kur nazkod īreikuoti siežamī i akrytumu grūzs.

18.02.2018.g. Lisiņas. Treisdesmit trešais. Bez nūruodem izteik i myusu nuokamais pilskolns natuoli nu Borkovys. Jam nūruodis vajadzeigys kai kuorteigam skeletonistam Olimpiskos spēlis Korejā. Tys ir – pavysam nav vajadzeigys. “Myužeigajā” leidzonumā jis redzīs kilometrim tuoli i nav sajaucams ni ar kū cytu. Plyks i bolts kai moza bārna vādars, izastīps pret palākajim i snīga pylnajim dabasim. Dīvamžāļ samaituoti visi juo nūcītynuojumi.

18.02.2018.g. Īdeņas. Treisdesmit caturtais. Navaru jums nūdūt braucieju sajiutys, varu tik ceļu pa Lubuona aizsprūstu da Īdeņis pilskolnam raudzeit saleidzynuot ar šliukšonu kamaneņuos pa reni, kur kotra klaida ir izliduošona nu trasis. Īdeņis pilskolna tyvumā vēl atrūnamys divys apmetnis i kopulauki. Ir nūruode da kolnam, golds ar beņčim, grils ar īsmim i breineigu skotu serials da Lubuonam. Slavona vīta!

18.02.2018.g. Pļuskovas. Tresdesmit pīktais. Pļuskovas pilskolnā asam bejuši jau vairuok reižu i nūruožu tryukums natraucej. Garons ar uzbārtim vaļņim obūs plokuma golūs i dzeļža tūrni pa vydu. Bārni realizej vysa braucīņa gaideituokū – guņkuru, mes meklejam molku i puorsprīžam tuoluokūs planus. Otkon mums ir jauni pilskalnīši, itū reizi nu Ūgris. Paldis Ingai, Aldim, Esterei i Katrīnai, gaideisim jūs otkon. Veritēs vēl dalykumu i vasali da nuokamai reizei. Jyusu 100.

04.03.2018.g. Rēzeknes. Treisdesmit sastais. Soltā i snīguotā svātdinis reitā suokam ostoitū pilskolnu ekspediceju ar Latgolys sirds – Rēzeknis centra kolnu. Vairuok zynoms ar sovom myura pilsdrupom, tik kolns nazkod ness iz sovys mugurys i latgaļu kūka pili, dieļ tam daskaitams pi myusu elitaruos pilskolnu kompanejis. Itam kolnam ir sovs turisma informacejis centrs, tik jis, lobuokūs tradiceju gorā, svātdinēs atsapyuš.

01.04.2018.g. Karakapu. Četrdesmit pyrmais. Itū ekspediceju suokam otkon zīmā, koč carāts beja iz pavasari, i suokam ar kopim. Kai ruoda plani, pilskolns ir vacūs Vydsmuižys draudzis kopu vīns gols. Informacejis par pošu kolnu ir moz i pošu kopu teritoreja miļzeiga. Napagaist sajiuta, ka bejom vacūs kopūs, na pilskolnā. Nu ūtrys pusis, daudz akmiņu i prīks otkon vysus redzēt!

01.04.2018.g. Kantinieku. Četrdesmit ūtrais. Iz Kantinīku pilskolnu aizbraucam kai pa dīdzeņu, jam ir vairuokys nūruodis, stuovlaukums i sova mukšornīku paradize. Pylnu svātlaimi maitoj tik pastateitais cegls pyrms poša stuovlaukuma. Laižam tik garom i tod sprīžam, voi policeja 7 ekspedicejis mašynom raksteitu struopi? Pats kolns skaists i bārni, izvylkuši jau īvosoruotūs šliucamūs, bļaudami jamās pa kolna stuovajim suonim. Prūmbraukdami, kolnā gondreiž atstuojam Mārteņu, tik vyss beidzās laimeigi i ar vīglom nūbailem.

01.04.2018.g. Kakarviešu. Četrdesmit trešais. Vīns nu daudz cītušajim pilskolnim gon senejuokūs, gon na tik senejūs laikūs. Brasteņš roksta, ka jau Bīlenšteins jū atrads izroktu. Nasaverūt iz tū, kolna palīkys vēl tagad īspaideigys ar skaistajim skotim, zoruotū prīdi, nasaskaitamim akmiņim i žvyradūbis stuovumim. Meklejam svyna ūlu i poši nasprūtam, nu kurīnis svyna ūla?

01.04.2018.g. Bēržu. Četrdesmit caturtais. I otkon kopi. Žāl, ka itys skaistais pilskolns samaituots ar rakšonys uorpruotu. Kai roksta Brasteņš: “Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kuŗa sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuŗas nav uzglabātas. Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.” Juosoka, ka jam ir taisneiba, i mes atrūnam bezripys trauka lausku. Vēl tagad, garom īdami, snīgā, namaklādami. Tymā pošā laikā kopu kapliča svaigi i smolki atjaunuota. Punkts.

01.04.2018.g. Pilskalns. Četrdesmit pīktais. Pilskolns pi Pilskolnim. Pilskolns pūrā. Pilskolns bez kolna. Aizaugušais i izroktais pilskolns. Nazynūt, ka ite jam juobyut, nikai naatrostu. Pūrs apleik beja gona sasaļs, i kolna apleicīni izūšņuojem kai nikod. Bebru tūrni, aļņa pādys, vysaidys pūra zuolis, zīdi i ūgys, pūra kūku sīvītis… Tradicionalais guņkurs i 100 Latgolys pilskolnu tuoluokūs planu apsprīšona. Kai vysod mums ir jauni kadri – Valērijs, Jans i Laura. Paldis visim, dreiži otkoņ!

09.04.2018.g. Kalvānu. Četrdesmit sastais. Pilskolns atkluots 2008. goda 17. novembrī i otkoņ jau kopu, itū reizi staraveru, samaituots. Kai guodoj J.Urtāns, izmontuots, kai nūcītynuota karaspāka apsamesšonys vīta divu azaru saduruos. Atrūnam nazcik vacu, akminī koltu pīminekļu, nazcik nūgrīztu kūku i īrostū plastmasa puču boguoteibu kopūs i pilskolna suonu kryumūs. Prosuos piec tolkys. Pavasars jau i pi myusu Latgolā, zīd pučis, bārni i jaunys meitys.

09.04.2018.g. Šņepstu. Četrdesmit septeitais. Pošā Preiļu – Aglyunys ceļa molā ar nūsaukuma zeimi. Brasteņš roksta – Šņopstu Lelais kolns. Lels gon, jam taisneiba. I boguots ar atrodumim, nūstuostim, akmiņim. Ceļa molā nūrokts, kryumu vēl naīkaruots, pošā augšā redzējēs Juoņu guņkura palīkys. Žāl tik, ka rīpys dadzynuotys.

09.04.2018.g. Kategrades. Četrdesmit ostoitais. Pyrmuo blūdeišona itamā braucīnī. Ceļu kartē pilskolns īzeimāts 300 metru tuoļuok, kai vajadzātu. Izmaļam kryumus nazkaida kalneņa viersā, saprūtam, ka nav, i līkūt vysus pruotus kūpā, pabraucam drupeit atpakaļ. I tī jau Jis ir. Laikam jau skaistuokais ituos ekspedicejis pilskolns ar stuovumim, milzeigim gruovim, vyzbuļu pļovom, pyrmajom sienim i vacu rūbežu akmini. Bārni bļaun jau pušdīņu i braucam tuoļuok da “Jurim”.

09.04.2018.g. Krupenišku. Četrdesmit deveitais. Paļdis Lidejai i divim Jurim par pušdinem i sīru pyrms garuo i dubļainuo ceļa iz Krupenišku pilskolnu. Kartei otkoņ navar eistyn ticēt. Kolns nūsaglobuojs Zolvys azara zīmeļu golā, nalels i skaistai aizaudzs. Nu izaguozuša kūka saknem rūkuos īkreit vuoveris nūglobuotais rīksts i palels muola pūda gobols. Izlūžņojam vēl sābru kalneņus da pošam azaram, tī varātu byut vēl treis taidi pilskolni. Saulis vonnys, pyrmī taurini i ērcis.

09.04.2018.g. Vinmines. Pīcdasmytais!!! Eistyn laikam byutu Vīmyna pilskolns. Pilskolns pošā centrā i braukdami ceļa molā īsaveram vīnu krytušū. Ejam paleigā nu saulis, svaiga gaisa i Jezus augšāceļšonuos pīkusušajai. Jei soka, ka jai vyss labi i Dīvs grib jū jimt leidza. Sprīzdami, ka Dīvs jū atrass i ustobā, īceļam gultā i atstuojam. Kolna vītā aizaudzs haoss. Pošvaļdeibai dorba pylnys rūkys i Leluo tolka jau dreiži!

09.04.2018.g. Karņecka. Pīcdesmit pyrmais. Vārdamīs, ka saule vēl augši, nasaklauseidami pruoteigūs bārnu, kuri bļaun, ka juoatstuoj vēl cytai reizei, braucam da Karņecka pilskolnam. Vyss izaver vīnkuorši, kolns ceļa molā i tik kaidi 5 kilometri nu īprīkšejuo. Teikam eistajā vītā i kolns jau prīškā, kuopšonys vaine. Tuoļuok vairs naīt tik gludai, suokam saprast, ka kolns na tys. Dasaslādzam ar vysom tehnikys vīneibom pi visim teiklim i resursim i natycam sovom acim! Eistyn kolns ir pavysam cyta ceļa molā 3 km nu atzeimātuos vītys(taisnā linejā 1,5 km). Tī ari nav tik vīgli, kolns nazkod rokts grantī i par pilskolnu var saukt vīnu palykušu molu ar lelu akmini golā. Pavuiceišonai nu ituos ekspedicejis – lobuok juosagatavej i jau pyrma juolīk visi pruoti kūpā. Paļdis visim, myusu jaunais beja Pipars, vuiceisim jū, ka pilskolnūs rakt nadreikst! Nuokamū reizi planavojam 30. aprelī, da tuo visim braukt grybātuojim byutu juodaboj pīrūbežys jūslys terminātuos caurlaidis. Tū var izdareit elektroniski www.latvija.lv. Ka vyss izadūs, brauksim apsavērt pošys rūbežys pilskolnus.

01.05.2018.g. Peiteļa. Pīcdesmit ūtrais. Par Peiteli sapynuojem jau nu pošys pyrmuos ekspedicejis. Gryuši byutu atrast pilskolnam vēl klusuoku vītu – vīnā pusē azars i Krīvejis rūbeža, ūtrā pūrs. Paļdis rūbežys sorguotuojim, jī paruoda sovys stidzenis. Ar vysu ruodeišonu pūra ruovu zuobokūs īsmeļ vairuoki ekspeditori. Kai vieļuok puorrunojam, skaistuokais ir guojīns da pilskolnam – smuordeigais pūrs, zūsu bori iz azara i pavasars. Pats pilskolns ir nalela pussaleņa, kas tik nadaudz augšuok par pūru. Kolna suoni i krosts styprynuots ar akminim. Sovaida vīta, kas pajam daudz spāka i laika i dūd tik daudz prīka i skaistuma, ka gona byutu i ar vīnu itaidu pilskolnu dīnā.

01.05.2018.g. Naumku. Pīcdesmit trešais. Itys nu myusu ilgi globojās, i tik piec pušdīņu piknika svešā pogolmā saprūtam, ka jis ir nūgrīzts pavysam plyks. Kaidu godu senejuo ciersma aiz seva ir atstuojuse zorus, calmus i jaunuos atzolys, kas līn jau vacuo meža vītā. Nuokamvosor jau byus pavysam gryuši atrast garonuo kolna vīna gola dziļūs gruovus i apīt jam apleik. Kolns gona lels, ar trejom stuovom molom i vairuokim zeimeigim akminim.

01.05.2018.g. Duboviku. Pīcdesmit caturtais. Ceļā da Duboviku pilskolnam pyrmū reizi ekspediceju viesturē izmontojam mašynu vilkšonys i gryusšonys pajiemīņus. Kolns ceļa molā i skaista azara krostā, tik tai aizaudzs, ka nav vīgli īsaverams. Samiercejam kuojis, kolna apakša slapņa. Plakumā radzami 2.pasauļa kara saroktī vuocu īrokumi i blindažys vīta.

01.05.2018.g. Meikšānu. Pīcdesmit pīktais. Vēl vīni kopi pilskolnā. Laikam, dieļ tam vysvīgluok atrūnamais, izkuopamais, apleik apejamais itamā ekspedicejā. Sovs lobum nu taidim kopim. Pilskolnā daudz skaistu i vacu prīžu, poši kopi vēl izmontojami i sakuortuoti.

01.05.2018.g. Poļiščinas. Pīcdesmit sastais. Kai nuokamais piec plana beja Kausa pilskolns. Da jam kuojom kaidi kilometri četri.Guodojūt, ka ar bārnim kaidu laiku vēl byus juosadzeivoj, nūsprīžam pasadūt i nuokamū pīrūbežu pilskolnu braucīni suokt ar Kausu. Ejūt da Poļiščinys pilskolnam cīši gryuts nūsaturēt i naīkopt Boltkrīvejā, Tai i nīz kuojis. Kolns nalels, opols i, kaids breinums, bez kryumu. Atrūnam nazkaidu jaunu i naradzātu ierču perekli, suokās vokora vāsums, trešuo elpa i nūsprīžam braukt vēl da Andžānu pilskolnam.

01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.

13.05.2018.g. Gūteņu. Pīcdesmit ostoitais. Gūteņu pilskolnā vyss beja breineigs. Ar itū i varātu byut gona runuots, tik vys jau drusku seikuok. Breineigs laiks, breineiga kolna saimineica i juos sāta, breineigys gaiļa biksis, breineigs azars, breineigs iudins azarā, breineigi akmini, breineigi stuovumi, breineigys ērcis i breineigs ituos ekspedicejis suokums. Grybātūs tik vēl kaidu breineigu sūleiti nu Aglyunys nūvoda pusis ar nūruodi i tod vyss!

13.05.2018.g. Skuju. Pīcdesmit deveitais. Skuju pilskolna saiminīks ar sovu suneiti Čižiku īt vērtīs, kas ite klaigoj pa kolna golu. Cīši laipneigs i runeigs cylvāks. Jis stuosta par pogrobu kolnā, kurā bejuse nazkaida svātuo statuja, da kurai cylvāki guojuši lyugtīs, žālojās par dzeivi i okys rakšonu, stuosta Ivaram par akminim i miera kopim natuoli, kur nalels byudams atrads akmiņa zūbynu, tik jis nazkur nūsvaideits i izgaiss. Kolns aizaudzs i pyrmuo pasauļa kara īrokumu sarokts, pogroba palīkys vēl apsaveramys. Ekspedicejis profesionali konsultej saiminīku okys lītuos, jis myus palaiž da mašynu i var redzēt, ka jam ar prīks. Mūs ar!!!

Valaiņu. Sešdasmytais. Valaiņu pilskolnu atrūnam pūrā. Vysapleik slapnis, leidzons pūrs ar nazcik gruovim i izbraukuotim celenim, i pa vydu kolns. Tai i nasaprotom nu kurīnis jis tī atsarads. Pyrma pilskolna atrūnam vēl vīnu kalneņu ar akminim, par jū palīk daudz vaicuojumu i miniejumu. Pilskolns skaists ar sovim dzagužu zvonim, pučem i smuordim. Drusku samiercejam Muoru, tik jei nabādoj! Visi bādojam par atrostū māslu kolnu pūra celeņa vydā. Laikam dieļ tuo ituo kolna saiminīku nasateikam, jam kauns!

13.05.2018.g. Sekļu. Sešdesmit pyrmais. Sekļu pilskolns pošā Aglyunys – Kruoslovys ceļa molā pi Sekļu autobusa pīturys. Augsts i lels kolns, tik cīši aizaudzs. Pošā kolna golā divi akmini, nu kurim vīns seņ jau sadauzeits. Itī akmini tod i palīk Sekļu pilskolna golvonī varūni, cytu ziņu par pilskolnu navarējem atrast.

28.05.2018.g. Madelānu. Sešdesmit sastais. Pilskolns ar vuordu. Pilskolns ar nūruodi, informacejis stendu i braukšonys aizlīguma zeimi. Pilskolns ar sovu gruomotu. 100 Latgolys pilskolni ekspediceja var līleitīs ar divim ekspeditorim(Gitu i Teni), kuri 30 godus atpakaļ kai jaunī arheologi jāmuši daleibu izrokumūs pilskolnā i kopulaukūs. Itam pasuokumam par īguoduošonu, Madelānu pilskolnā šuovem gaisā korķus i litrim leja Mežaazars!!! Juosoka tik, ka sasaglobuojušīs pilskolna nūcītynuojumi jau pacīš aizauguši i gryuši atrūnami.

28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…

28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.

28.05.2018.g. Stanovišku. Sešdesmit deveitais. pa vydu pušdīnem i saļdiejumam braucam da Stanovišku pilskolnam. Kolns ceļa molā, siejumu i apstruoduotu teirumu vydā. Jau Brasteņš roksta – “Pilskalns pagaidām nav arts, bet tīrumi žņaudzas ik gadus ciešāk ap pilskalnu un zemes trūkums spiedīs izmantot melno pilskalna zemi.” Tagad kolns apaudzs ar mežu i, guodojams, nu aršonys jis pasorguots. Kolns boguots ar vysaidim nūstuostim.

31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.

28.05.2018.g. Saldu Piliņgore. Septeņdesmit pyrmais. Kolns atrūnams labi i mudri, pi kolna sāta, tik saiminīkus nasateikam. Kolna suonūs divejis dūbis i vīnai nu jom suoni izlikti ar akminim. Varātu byut oluta vīta, tik tagad tī sauss. Kolns tai pat labi aizaudzs, tik vys jau pilskolna pazeimis radzamys i apteikamys. Akmiņu ituo pilskolna suonūs daudz i kaidu puoreiti varātu ruodeit😋 Ivaram.

28.05.2018.g. Žaunerānu. Septeņdesmit ūtrais. Ituos ekspedicejis pādejais i pyrma naparadzātais. Pilskolnam tyvejā sātā dzeds kuļ izkapti, taisuos pļaut sīnu i prīceigs par myusu ekspediceju. Prīceigs i juo suneits Družoks, kas par reizi teik bārnim par draugu. Dzeds stuosta, ka kaidu laiku atpakaļ, jam vēl bejs zyrgs i ganejīs pilskolnā. Īdams zyrgu puorsīt jis īsaviers, ka zyrgs ar kuoju izkass sovaidu akmini. Paciels i atness da sātai. Palaids zini da Kruoslovai i nu muzeja atbraukuši pakaļ. Laikam iz juo gryudus molušu voi barzuši. Juobrauc da Kruoslovai vērtīs! Kolns ar skaistim skotim i lelu stuovumu vīnā molā. Stuovuma apakša tagad sausa, tik pārnejuos vosorys plyudi tī izruovuši dziļu gruovi. Ekspedicejis nūslāgums otkoņ Grāverūs Jazinka azara krostā ar mauduošonūs, dasom i planim. Ituos reizis jaunais ekspeditors – Džordijs nu Spanejis! Kai izaver, 100 Latgolys pilskolni īt atvalinuojumā. Festivalu, nūmetņu, dorbu i nadorbu laiks. Byusim atpakaļ piec kaida laika i planavojam vēl daudz pilskolnu i puorsteigumu! Vasali!

24.09.2018.g. Udrijas. Symtu pirmais. Ūtruo symta pyrmajam pilskolnam asam izalasejuši pilskolnu zvaigzni. Vīns nu myusu ekspeditoru – Alfrēds, vēl padūmju laikūs apbraukuodams Latveju i Latgolu, jimā kuops, i stuosteja par īspaideigu pilskolnu natuoli nu Bukmuižys. Salasejuši vysu svineibom vajadzeigū kuopem ūzulim apaugušajā pilskolna stuovumā. Stuovums pamateigs i kuopums – 50 metru iz augšu. Leluokuo dale pilskolna suonu apauguse i kuopūt apleik nikuo daudz navar redzēt. Plakums augšā aizaudzs mozuok i puorradzams. Moksa par kuopumu sagaida vītā kur nazkod bejuse sliepuošonys trase. Tī kolna stuovuokajūs suonūs gona plots gobols nūteireits nu kryumu i kūku. Saceišu, ka tys ir juoredz iz vītys i biļde datora ekrānā moz kū var paleidzēt. Visi pyutem i gavilējem kai bārni. Kurynuojem jubilejis guni, šuovem gaisā burbuļu iudini ar grādim i bez, ēdem svātku peirāgu i kiupynuojem bārnu cigārus. Bez itaidu pilskolnu byutu gryušuok sasajimt iz nuokamajim braucīnim, a tagad nūsprīžam, ka vajag vēl. Tradicionali sveicynojam myusu jaunūs ekspeditorus – Irisu, Ivaru i Agri. Brauksim dreiži vēl!!!

23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.

23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.

23.07.2018.g. Septendesmit pīktais. Piec pyrmajim divim partizanu pilskolnim bez mauduošonuos i kuorteigu pušdīņu nikai. Rekomendejam Pušys azaru i skaistu mauduošonys vītu. Pušā ir divi pilskolni, da kurim ir nūruode nu ceļa. Tik nūruode ir apmāram taida – tī nazkur mežā. Itū reizi lobs cylvāks ceļu paruodeja, pogolmā mašynys nūlikt īlaide i vēl soldonu uobuļu deve. Pilskolns augstā vītā ar skaistim skotim i avīkšu ūgom.

23.07.2018.g. Septendesmit sastais. Gabaleņu atpakaļ nu Pušas II i otkoņ kolnā, cauri kuodeilu pļovom da Pušas I. Skaists pilskolns ar breineigu, aizaugušu mežu viersā. I skudrys, skudrys, skudrys.

23.07.2018.g. Stalidzānu Svilušais. Septendesmit septeitais. Pa ceļam da juo, ībraucam gostūs pi Aleksandra Lubāna i Kroma kolna bruolestis. Bārni cīši prīceigi, ite var redzēt pošu pili, ite nav kryumu i skudru. Ite brauksim vēl cytā reizē. Stalidzānu Svylušais kolns ir boguots ar nūruodi, sovu stuovlaukumu i stygu. Nalels, sakūpts i sirsneigs. Melneicu plantacejis jam apleik tik dalīk viertiejuma punktu.

23.07.2018.g. Černoručjes. Septendesmit ostoitais. Itū pilskolnu vēl navar atrast nivīnā kartē, atrosts tik pours godu atpakaļ. Jū mums ruoda Aleksandrs i stuosta par pilskolna saminīku, kurs, zynuodams, ka juo zemē byus jauns pilskolns, vēl paspiej nūgrīzt i aizvest mežu. Pilskolnu nu trejom pusem sorgoj Baldys upeite, a caturtajā molā gruovi. Vīta skaista.

23.07.2018.g. Beitānu. Septendesmit deveitais. Kilometru nu Černoručjes šūgod atrosts Beitānu pilskolns. Kai stuosta Aleksandrs, ite vēl vīns puoru pilskolns. Pavasara tolkā sakūpts, var just saiminīka rūku. Baltu vīneibys dīnā 22.septembrī iz kolnu aicynuoti visi Latvejis Beitāni, i sevkuram tiks daškierts sovs guņkurs kolna suonūs. Lels, skaists pilskolns ar vuortim, tyltu i sātmaļa suokumu. Ekspedicejis suokumā bāduojem, ka itū reizi nav nivīna jaunuo ekspeditora. Da gola pādejūs divūs pilskolnūs mums dasavīnuoje vasali pīci – Aleksandrs, Uģis, Lija, Andis i Rita. Lels paļdis Aleksandram i visim espeditorim. Itis nabeja vīgls braucīns, laikam jau gryutuokais da šam. Dreiži ruļavuosim otkoņ!!!

13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.

13.08.2018.g. Fridrikovas. Ostoņdesmit pyrmais. Par ceļu da Fridrikovys pilskolnam vaicojam rūbežsorgu birojā. Izaruoda, ka tys nav vīgls, skaidruošonā daleibu jam rūbežu sorguotuoji i vītejais zemnīks. Jis atbrauc ar lelu traktoru i stuosta, ruoda, dūd padūma. Pa teirumim i kryumim teikam da sātai, kur vacais saiminīks pa vosorom dzeivoj ar bitem i uobuļu suodu. Vēl kaids kilometrs kuojom pa latvāņu pļovom i mežu, tod puori teirumam i asm kluot. Pilskolns nalels, skaists, ar divom metala plāksnem, kur nazkod krīvu volūdā bejs nazkas raksteits. Cik saprotom – par pilskolna vaļsts aizsardzeibu. Kolna vydā atrokts pavysam pruovs akmins, par kuru Ivara vuordim varam saceit – tuorpa golva i vyss. Pilskolns nu treju pušu apjimts ar nalelu upeiti – Čaušicu. Pi mašynu myus gaida Jezups ar mada burku duovonai i stuosta par Fridrihshof muižu, ka bejuse pavysam natuoli, tagad palics tik akmiņa pogrobs.

Ostoņdesmit ūtrais. Misnikovys pilskolnam daudz nūsaukumu, mes dasaturam pi tuo, kurs kartē. Pa ceļam da kolna atrūnam daļu nu pīminis zeimis Latvejis rūbežsorguotuoju kordonam, poša plāksne atdūta restauracejai. Da ituo pilskolna ari kaids gobols kuojom, pats kolns mežā i pavysam natuoli nu Boltkrīvejis rūbeža. Nu pošys pilskolna apakšys padūmju laikūs ar buldozeru izstumts ceļš cauri vysom terasem i puori gruovim da pilskolna plakumam. Kai dūmojams, lai prīceigajim kolhoznīkim varātu sataiseit svātkus latviskā gorā i vītā. Kultura! Pyrmū reizi dalei nu ekspeditoru rūbežu sorgi dokumentus puorbauda jau natuoli nu Kausys pilskolna, ūtrū reizi sarokstu ar personu datim atstuojam jūs birojā i trešū reizi myus stuodynoj prūmbraucūt nu Misnikovys pilskolna. Itei reize izaruoda liktineiga divim ekspeditorim, jūs mašynai i bārnim. Jī treis stundis teiruma vydā gaida, roksta paskaidruojumus i protokolus. Mes puorejī atstuojam jūs i braucam da Rūbežnīku pilskolnam, taisam vakarenis, smierejam zuobokus i iztaisam dūšu pyrms zaļumballis. Ar timseņu puorkuopieji teik atkonvojāti da myusu. Vēl varu saceit, ka zaļumu bals Osyunē beja i 100 Latgolys pilskolni īlūceja kuojis!

13.08.2018.g. Robežnieku. Ostoņdesmit trešais. Rūbežnīku pilskolnu mes daskaitam jau pi ūtruos ekspedicejis dīnys, par tū, ka ekspeditoru bildi taisam reitā pyrms braukšonys prūm. Itys pilskolns cīši labi sataiseits gostu sagaideišonai ar goldim, beņčim, guņkura vītu, molku, i karaoke skatuvi. Leita nakti mes tī puorlaidem labi i varam citim ekspeditorim syltai īsaceit itū vītu. Cauri pilskolnam ītaiseita styga, tī seņ atpakaļ vīns bazneicys kungs reitūs staiguojs vērtīs iz azara i peiļu.

13.08.2018.g. Gorodiščes. Ostoņdesmit caturtais. Ceļa molā natuoli nu Indrys apsamets pilskolns kuru jau Brasteņš daskaita pi iznycynuotu. Nu seneju laiku orts i vēl tagad kolnā pasātys auzys. Nikaidus senejūs nūcītynuojumus naatrodom, tik pošu kolnu apsavērt i Latgolys tuolumus nu juo var sevkurs garombrauciejs. Pošā kolna golā nazkaida betona kaste, tū i īdoncojam. Indrā atrūnam eistynu Laimis zemi!

13.08.2018.g. Ostoņdesmit pīktais. Ostrovnys pilskolnu Ostrovnys azara krostā ekspeditori varātu saukt ari par Guļbu voi Bišu kolnu. Kolna viersā treis guļbu pogrobi i vēl nazcik dūbu duorzuoju globuošonai. Vīnā nu pogrobu taisam bildi. Bitis pasaruoduos nazy nu kurīnis i kūž cik spāka. Citi bāg, citi klīdz, citi soka – seikums. Rezultats; Kryšam – 2, Mikeļam – 2, Madarai – 1, Rūtai – 5. Vajadzēs saļdiejuma, kab suope aizamierstūs. Tyvuokais kolna saiminīks, pi kura atstuojam mašynys, stuosta par Starinys mežu aiz Ostrovnys azara, kur malnajai žugurei pereklis i atrosta rata zuole voi syuna.

13.08.2018.g. Udinovas. Ostoņdesmit sastais. Meklejūt Udinovas pilskolnu nu lelceļa īsagrīžam palelys saimisteibys pogolmā. Atīt sirdeigs saiminīks i klīdz: kto vam razrešil, častnaja sopstvennostj, vyzovu policyju, pocerjaece mošini, i taidā gorā. Ar lelu sasajimšonu i diplomateju izadūd naidnīku nūmīreit i jis žieleigi atlaiž myus puori sovam teiruman iz Garuo azara krostu. Vēl vaira, jis stuosta, ka pilskolnā bejuse bazneica(kostjol), tik jei īkrytuse azarā, i tys bejs pyrms 200 godu. Pilskolns garonys kaupris pošā golā. Bazneicys palīku tī naatrūnam, tik kotrā kūrma rokumā pa vacu pūdu lauskai i dagušim akminim gon.

14.08.2018.g. Daudzišu Kozys. Ostoņdesmit septeitais. Ituo pilskolna vuords vēl var meitīs, jis puors mienešu atpakaļ vēl nabeja zynoms. Pilskolns ītaiseits garonys kaupris vydā. Nu vīnu suonu pilskolnam miļzeiga grova ar mozu upeiti apakšā, golus i ūtrus suonus sorgoj pamateigi nūcītynuojumi ar dziļim gruovim i plotom terasem. Vīnā golā pīci gruovi i sasaglobuojuse īīšonys vīta, ūtrā golā treis gruovi. Garonajam plakumam obejūs golūs izbārti vaļņi. Kolns apaudzs ar skaistu līpu, malnūs eļkšņu, bārzu i ūzulu mežu. Upis dybyns pylns akmiņu, nu pilskolna suonu upē ītak daudz olūtu, zeme meiksta. Upis vydā atrūnam lelu akmini, kū cylvāka rūkys nazkod raudzejušys saplēst. Pi poša pilskolna sāta, kurys saimineica sorgoj nu suņu, izmierkušajim ekspeditorim atnas spani ar vysaidim duorza lobumim i vēl šokoladi bārnim. Vysaidi cylvāki dzeivoj pi Latgolys pilskolnu.

14.08.2018.g. Indricas. Ostoņdesmit ostoitais. Kartē itei vīta atzeimāta kai Indricys nūcītynuotuos muižys vīta, tik jau Brasteņš roksta, ka pyrma muižys itamā vītā vysdreižuok bejs pilskolns voi seneja apmetne. Vīta skaista, pavysam natuoli nu Daugovys. Tagad tī nav ni muižys, ni pilskolna, varam tik drupeit aptikt vītu, kur īopols kalneņš apaudzs ar nuotrem i garu zuoli.

14.08.2018.g. Ostoņdesmit deveitais. Ekspediceju nūsprīžam beigt Kruoslovā i konsileja lāmums – juoredz obi Kruoslovys pilskolni. Vīns nu jim saukts par Adamovys pilskolnu pavysam iznycynuots tasūt Daugovpils – Kruoslovys šoseju. Tagad tī mašynu stuovvīta i skotu laukums da Daugovai. Ībraucam paēst pušdīņu i gūdynojūt pilskolna vītu taisam bildi. Myusu oficialajam potograpam nasaceļ rūka iz vēl kaidu kadru nu izmaituotuo nazkod varenuo kolna.

14.08.2018.g. Šokolādes. Deveņdasmytais. Ūtrais nu Kruoslovys pilskolnim drusku lobuokā situacejā. Deļ bryunūs muolu jau jaunuokā laikā nūsaukts par Šokoladis kolnu, vacais vuords kolnam nav izaglobuojs. Pilskolns garons ar stuovumin obuos moluos. Puori pilskolnam īmeita plota styga. Par jū žāluojīs jau Brasteņš. “Lielāko postījumu šais rakumos izdarījušas staigātāju kājas. Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticamā kārtā izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi.” Labi ka tgad pīnu vad ar mašynom. Pi kolna atsavasalojam, kurim da Reigai, vēl tuolejs ceļš. Itei beja 100 Latgolys pilskolnu garuokuo ekspediceja i kai saceja mozais Jureits: “Otrā diena ir nospiedoša”. Paldis visim vacajim kadrim, i vēl vaira paldis Evitai, Santai i Kryšam. Jūs profesionalais viesturnīku i ceļuotuoju redziejums beja nanūviertejams. Da symta vairs nav tuoli, dreiži brauksim vēl!

03.09.2018.g. Deveņdesmit pyrmais. Zīmeļlatgolys pilskolnu ekspediceju suokam natuoli nu Kuorsovys. Vīnim Rogu kopim pabraucam garom braucūt da pilskolna, tik izaruoda, ka iz poša pilskolna ari bejuši kopi. Kopi pagluobuši pilskolnu, jī atstuoti laikā, kod apleik vyss nūrokts grantī dzeļžaceļam. Poša Rogu dzerauņa izaver biedeigi, tik tī, kur nūsprīžam atstuot mašynys, atsarūn puors puišu bez šnaba i peipu. Pilskolns Reitupis molā nalels, vēl labi apsaverams, cīši malnu zemi kūrma rokumūs.

03.09.2018.g. Deveņdesmit ūtrais. Iz Puncuļovys pilskolnu myus vad Imants Slišāns – Baļtinovys vydsškolys direktors, nūvoda dūmis deputats, slavons akters i vysaidi cytaiži gūda veirs. Pilskolns lels, skaists i boguots ar vysaidim nūstuostim, tik cīši aizaudzs ar bīzu jaunaudzi kolna suonūs. Jū sorgoj meža bitis i nažieleigi kūž Madarai i Īvai. Apraugam pūra ezereņu natuoli nu pilskolna i eimūt prūjom losam siens.

03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.

03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!

03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.

24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.

24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.

Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.

24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.

23.10.2018.g. Rasnupļu. Symtu ūtrais. Skaistuo rudiņa, solnys, myglys i puorsteigumu braucīni suokam ar Rasnupļu pilskolnu natuoli nu Rogovkys. Da pilskolnam īmam apleik nalelam ezereņam cauri mežam i jau pa ceļam sateikam zeimeigus akmiņus. Ivars nav ar myusim, syutam jam bildis. Pilskolnam pa vīnu molu cauri izrausts ceļš, kas drusku maitoj plakumu. Stuovumi kolnam suonūs lobi tik goli zamuoki. Upeite izkoltuse i akmynuoja. Opiņku Valna ola aizbyruse. Visi prīceigi i dzonoj suni.

10.03.2020.g. Symtu trešais. Kolns natuoli nu Bieržgaļa ar nūruodem, goldu i beņčim. Kirkys pilskolnā bejuse ļuteru bazneica, tik jai pārkiuņs īspiers i jei nūdaguse. Aprokti vysaidi kungu duorgumi i poši kungi. Tagad kolns pa dalei apaudzs ar prīdem, labi apsaverams i pi poša ceļa.

23.10.2018.g. Symtu caturtais. Silinīku pilskolns taipat ceļa molā i ar nūruodi. Apaudzs ar mežu i izrokuots daudzom nalelom dūbem. Kai stuosta, apleicejuo zeme puordūta zvīdrim i apstateita ar mežu. Sāta pi pilskolna skaista, tik nivīnam navajadzeiga. Suns vēl skrīn, bārni kuop kūkūs.

23.10.2018.g. Jurizdikas. Symtu pīktais. Iz Ludzu braucam ēst pušdīņu i satikt myusu Joanu. Ludzai kai vacuokajai Latvejis piļsātai(?), laikam gona ar sovim centra duorgumim. Iz Jurizdikys pilskolnu, kurs tī pat aiz piļsātys rūbežu navā ni nūrodejumu, ni stygu. Pyrma aizskrīnam par tuoli i pušdinis ādam naeistajā. Karšu Guntis apteik klaidu i kuopam eistynajā puori beigtai vystai, apguoztom mašynom i duorzim. Diveji kači kuop bārnim leidza i grib braukt tuoļuok, vacuokuo paaudze turīs pretim i kači palīk. Cylvāki ap pilskolnu laipni i, radzādami, ka kačus najimsim, grib puordūt mums beigtū vystu. Suns jau pyrma pabaruots i vysta palīk.

24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!

24.10.2018.g. Dekteru. Symtu septeitais. Nalels pilskolns ar nasaskaitomom guļbu dūbem, nūroktu golu i sovu guns dziešamū mašynu. Pi kolna saimisteiba i vacuo saimineica laipneigai ļaun mums kolnu pasavērt. Ir sajiuta, ka kolnā na tik rokti duorzuoji, a i bārti vysaidi atkrytumi i navajadzeigys lītys. Lopys i kryumi rauga vysu nūglobuot, tik tolkys prosuos!

25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!

05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.

05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.

05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.

05.11.2018.g. Vacslobodas. Symtu divpadsmytais. Vacslobodys pilskolnam (222m i.j.l.) ir lūbīs – jam ir nūruode, informaceja, stuovi i augsti suoni, gruovi i terasis, akmiņi, prīžu i līpu sorgi. Jam ir vyss. Vajadzātu tik vairuok kolna apsavāruoju i bārnu bolsu, dzīšmu, dyumu smuorda, cierva i zūbyna skandynuošonys.

05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!

I beja lels bals. I sabrauce vysaidu gostu – skaistu i boguotu. I dzēre, i dzīduoje, i doncuoje visi treis dīnis i treis nakts. I dzeivuoje tuoļuok vēl symts godu visi boguoti i laimeigi. I es tymā balā beju – iežu, dzieru, pa buorzdu tecēje, mutē natyka.👍

08.12.2018.g. Atašīnis pilskolns. Sateikam tyvejuos sātys saimineicu, kurei breinojās par Atašīnis pilskolna izgaisšonu i otkon atsarasšonu. Jei vysu myužu kolnam sūpluok dzeivuojuse i gostus da tīnei vaduse. Kolnam nav ni vainis!

24.12.2018.g. Smagaņu. Symtu četrpadsmytais. Kupluokuo 100 Latgolys pilskolnu ekspediceja suokās jau caturtū reizi Maltā. 28 leli i mozi čyguoni i vīns čyguonu suns, snīguotā i sleideigā Zīmyssvātku laikā beja gotovi īskandynuot vēl naradzātus pilskolnus Rāznys azara apleicīnē. Da Smagaņu pilskolnam 500 metru guojīņs pa pūrainu upieļa molu. Pats pilskolns mežains i skaists. Labi izaglobuojušys terasis apleik kolnam.

24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.

24.12.2018.g. Karātavu. Symtu sešpadsmytais. Piec eisu pušdīņu i sylta čaja kuopam skaistajā i stuovajā Karātavu pilskolnā. 40 metru augstais i stuovais kolns apaudzs ar mežu. Suok snigt. Bārnus nalaižam šļiukt lelajā stuovumā i laiceigi izbraucam da nuokamuo i pādejuo planavuotuo Gorodku pilskolna.

24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!

Silovu. Symtu ostoņpadsmytais. 100 Latgolys pilskolnu 21. ekspediceju suokam soltā i aizsnygušā reitā ar Silovu pilskolnu natuoli nu Ludzys. Pilskolns pošā ceļa molā iz vyds diveju azaru. Nalels, ītaiseits pagarys kaupris vydā, vīnu suonu stuovuoku, ūtru lāzanuoku i nazkod ortu. Vīns nu mudruok apmaklātajim pilskolnim 100 Latgolys pilskolnu viesturē.

28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.

28.01.2018.g. Porkaļu. Symtu divdasmytais. Porkaļu pilskolns nūsaglobuojs aiz vacu žvyra dūbu, nalela kolna golā. Apjūzts ar trejim gruovu gradzinim – skaistim i precizim. Rakšonys dorbi labi izaglobuojuši i atrūnamys ari divejis īīšonys vītys puori gruovim. Iz kolna nav atrostys nikaidis ilguokys dzeivuošonys pazeimis.

28.01.2018.g. Solomenku. Symtu divdesmit pyrmais. Solomenku pilskolnam vīta atrosta cīši breineiga. Osys i stuovys kaupris vydā, kur obejuos pusēs azari. Garons plakums ar gruovim i terasem apleik. Da pilskolnam brydom puori azaram ar meikstu iudiņa putru zam boltuo snīga. Ejūt nu pilskolna da mašiņu, sateikam vīneigū itamā braucīnī vītejū dzedu – sliepuotuoju. Jis drusku aizblūdejs i vaicoj nu myusu ceļa. Mes moz kū saprūtam nu vītejūs vītu nūsaukumu i sliepuotuoju žargona, jis atmat ar rūku i raun ūtru reizi pa sovom slīdem.

28.01.2019.g. Gaveiku. Symtu divdesmit ūtrais. Gaveiku pilskolns nazkod ir bejs varons, lels, augsts i skaists. Vēl tagad nu lelceļa pusis jis izaver styprs. Izkuopūt palelajā stuovumā, atsaduram pi pūstažys. Leluokuo dale nu milzeiguo pilskolna ar 1m bīzū kultursluoni nūrokta. Palykuse tik kaida trešuo dale nu plakuma i vīni pilskolna suoni. Vēl 90-tajūs godūs ite rokta grants, a piečuok vēl bārti atkrytumi! Kauns tim kas tai dareja i vēl leluoks kauns tim, kas itū navarēja(nagribēje) apturēt! Piec myrūņa plākstera izaver zeime, kas tagad dalykta pi dūbis pilskolna vītā.

Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!

Apmeklēts 19.04.2019.g. “100 Latgales pilskalni” akcijas laikā. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis

Apmeklēts “100 Latgales pilskalni” akcijas laikā 19.04.2019.g. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis

Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.

Apmeklēts 19.04.2019.g.

Atrodas netālu no Ekšu pilskalna. Apmeklēts 19.04.2019.g.

Apmeklēts 19.04.2019.g.

11.03.2019.g. Dagdas. Symtu divdesmit septeitais. Skaists, lels pilskolns azara i upeitis molā. Garonu i plotu plakumu ar obejūs golūs izroktim dzilim gruovim. Jam ir sova nūruode, galdeņš i nūjume, guņkura vīta i ateja. Jušona taida, ka visim pilskolna maklātuojim pi tuos atejis juopalīk i pošā kolnā nav kuo meklēt. Plakums i pilskolna suoni raudoj piec saiminīka rūku. Dieļ kryumu i vysaidu krytolu nav baudams pilskolna plašums i skaistī skoti iz azaru i upi. Pilskolna suonūs nazcik miļzeigu egļu, tik vosorā i juos nabyus atrūnamys kryumu bīžņā. Dagdys pošvaļdeibai byutu juoguodoj par pīnuoceigu kolna izskotu i sakuortuošonu. Leluo tolka tyvej, var tū izdareit jau šūgod!

20.11.2017.g.

19.04.2019.g. Gaisa. Symtu divdesmit deveitais. Gaisa kolnu natuoli nu Kombuļim meklejam skaistā apreļa reitā, kod nūskaidruots, ka Kombuļūs ir treis veikali, posta nūdale, bazneica i Kombuļu pussola. Kolns lels i augsts, meklejams Ildža azara i ceļa molā. Kolnam vysapleik suonūs daudz vysaidu akmiņu. Augša plota i lela, aizauguse ar mežu i kryumim. Vīnā golā plokonums leidzons, ūtrā pacālums opoluoks.

23.04.2019.g. Brāslavas. Symtu treisdesmit pyrmais. Itys ir vīns nu ratajim “plykajim” pilskolnim. Lels, plots, nu tuolīnis radzams i atrūnams. Visi pilskolna gruovi i rokumi godu guojumā nūorti i nūleidzynuoti, palykuši tik kara laiku īrokumi vīnā pilskolna molā. Stuovuo mola da Sivera azaram izaglobuojuse vyslobuok, tī atrūnam i nazcik breineigu akmiņu. Atrūnam ari, ka kaids pošūs pilskolna suonūs taisuos iz dzeivi, voi vismoz grib mozguotīs. Naseņ pastateita pierts ar eistim betonātim pamatim i izrokts kanalizacejis gruovs ar okys vītu. Rokuma dūbē skaidri radzama malnuo pilskolna zeme i atrūnami sadauzeitu pūdu goboli. Itys nav pyrmais gadejums myusu ekspediceju eisajā viesturē, kod nasaprūtam, voi saiminīkam visi papeiri kuorteibā?

23.04.2019.g. Aulejis voi Zylūs vyzbuleišu pilskolns. Itys vēl naīt kūpejā 100 Latgolys pilskolnu riekynā. Pavysam navuošmi īprīkšejā vokorā, puorsaverūt Brāslovys pilskolna apleicīni, atrosts pošā Aulejis azara krostā. Navaram nūsaturēt i braucam vērtīs. Īspiejamū pilskolnu nu divom pusem apjam stuovys i dzilis grovys, nu trešuos kolnu sorgoj azars. Caturtajā pusē kolna nūcītynuošonai rokti diveji gruovi, jī labi pasaglobuojuši i apsaverami. Kolns apaudzs ar mežu, zeme, cik varam sprīst, na vysai malna, dreižuok palāka. Gluozis, vysaidam gadejumam, paceļam, vuordus īdūdam divejus – realistim i romantikim, īpušdīņojam i braucam tuoļuok.

Foto: Gatis Kalniņš. Foto tapuši 02.04.2022.g. “100 Latgales pilskalnu” brauciena laikā.

Foto: Gatis Kalniņš. Foto tapuši 02.04.2022.g. “100 Latgales pilskalnu” brauciena laikā.

Foto: Gatis Kalniņš. Foto tapuši 02.04.2022.g. “100 Latgales pilskalnu” brauciena laikā.

Daži foto veidoti 06.03.2022.g. no Daugavas pretējā krasta, Dignājas pilskalna apmeklējuma laikā un 02.04.2022.g. “100 Latgales pilskalnu” brauciena laikā.. Spēcīgā vēja dēļ baidījos laist dronu pāri Daugavai.

23.04.2019.g. Ekšu. Symtu treisdesmit trešais. Da Ekšu pilskolnam itamā sausajā laikā teikam pavysam tyvai ar mašynom. Pilskolns ir augstuokuo vīta leluokai apleicīnei. Kolns gona lels, apaudzs tik nu zīmeļu pusis, dīnavydūs skaisti skoti da Styrna azaram. Pilskolna viersai tryukst plokonuma i nav atrūnami nūcītynuojumi.

23.04.2019.g. Ekšu pilskalneņš. Simtu treisdesmit caturtais. Vīta pošā Styrnu azara krostā, par kuru nu vītejūs ļaužu dzierdāti nūstuosti, tik 500 metru nu Ekšu pilskolna. Vēl tagad tyvejuos sātys saiminīki, vaicuoti par kalneņu azara krostā ruoda eistynā vierzīnī. Tī, garonys kaupris vydā atdaleits voi atsadalejs vīns gobols, kur tod i atrūnam Ekšu pilskalneņu. Kolna viersam nav eistyna plokonuma, vītom saroktys dūbis, golu gruovi voi grovys nasaprūtamys. Poša kaupre apauguse ar mežu i kryumim.

23.04.2019.g. Grundānu. Symtu treisdesmit ūtrais. Pyrma par Grundānu pilskolnu nūturam cytu kolnu, kas eistajam stuov pavysam suonūs. Eistais izaruoda mozuoks, nu treju pušu stuovs, caturtajā nūšļaubons iz ortim i acātim teirumim. Jau Brasteņš roksta par bīzu i atrodumim boguotu zemi pilskolnā i juo suonūs. Vēl tagad natuolejā teirumā, kur traktors gatavej zemi siešonai, myusu ekspeditori, kai žuguris staiguodami, salosa vasalys rīškovys senejūs pūdu sadauzeitūs gobolu. Tyvejuos sātys saiminīks stuosta, ka nazkod pi kolna bejuse dalykta zeime, tagad seņ kai izgaisuse. Zeme lelu gobolu ap kolnu malna i augleiga, cikom tuoļuok muolaina.

23.04.2019.g. Baterijas. Symtu treisdasmytais. Nu ituo pilskolna nagaidejom nikuo daudz, kartēs i nu gaisa ruodejuos pavysam leidzona vīta. Eistineiba izaruodeja skaista, Pilskolns garons ar nūpītnu stuovumu da Dreidža azaram. Skaist skoti, pavasara saule, stiprī kūki i akmiņi. Visi nūsprīž, ka itys ir azara zvejuotuoju pilskolns. Myusu putnu zynuotuojs Miķeļs atrūn i visim ruoda palādu atreitūs spolvu komuļus.

07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!

28.05.2019.g. Ļaksu. Symtu treisdesmit septeitais. Pilskolna rūbeži na vysai saprūtami. Pats kolns vysai lels, ar vīnu stuovu molu i meža zvieru olom. Ūtra puse kolnam lānom nūsāst da apleicejom pļovom. Kolna viersa vēl na tik seņ, kai orta i pļauta, visi īspiejamī nūcītynuojumi iznycynuoti. Nazkū leidzeigu terasem var īsavērt tik četrūs kolna styurūs.

04.04.2022.g. Ļūbasta pilskolns. Itys nasagloboj. Īguļs ceļa i dzeļžaceļa molā, nu vīnu suonu sorguots ar Ļūbastes upeiti. Jis tagad Daugovpiļam tyvuokais pilskolns. Augumā nalels, labi izaglobuojušim gruovim i vaļņim, precizs i styurains. Cīši grybātūs saudzeigu i darbeigu rūku, kurys paleidzātu jam izavērtīs vēl skaistuokam. Cīši paļdis visim pilskolnu brauciejim, itū reizi bejom 22 (leli i mozi) cylvāki i vīns suns. Dreiži brauksim vēl!

02.04.2022.g. Sylavišku pilskolns – skaists i gludons kai maizis kukuļs nūlykts cytu leidzeigu vydā i tik laika zūbi īgrauzuši nazcik rūbu juo mežainajūs suonūs. Atrūnams vīgli, natuoli nu ceļa, izbrīnams na tik vīgli, aizaudzs ar bīzu apšu jaunaudzi. Nu divu pušu apjūzts ar nalelu upieleiti, trešā molā pūraina leja. Apleik saule, ceiruļi i pavasara soltī vieji!

19.04.2019.g. Stāvais. Symtu treisdesmit pīktais. Stuovais kolns ītups iz vyds diveju azaru – Styrna i Ustubnīka. Stuovs vairuok nu vīnys pusis, ūtra – nūorta i nūleidzynuota. Stuovuokuo mola apauguse ar kūkim, tik leluokuo dale kolna bez apauguma. Pi kolna myus sagaideja plyks i biedeigs rameits, kai saprūtams, nu nazkodejuos nūruodis. Kolna apakšā pi Styrna azara ītaiseita gunskura vīta ar molku, galdeņu i grilu. Ite i taisejom ekspedicejis nūbeigumu ar syltom dasom i pruoteigom runom. Itū reizi sovā pulkā sajēmem Latvijas pilskalni tāvu i radeituoju Gati, drona operatoru nu historia.lv Gintu i divejus breineigus, sen naguliejušus jaunus cylvākus ar mocikletu (Ivara Logina syuteitus) – Kārli i Ansi! Prīks par visim leidzabrauciejim! Sveicynuojumi Zalānu, Putānu, Lubānu i Mičuļu Jurim Vuorda dīnā, tai poš sveicynuojumi myusu nazkodejim ekspeditorim – Jurģim i Georgam!

02.04.2022.g. Veipieša pilskolns. Itys muok globuotīs nu svešu ocu. Jau seņ vairuokuos kartēs īraksteits kai pilskolns, tik eistyn atrosts i pīzeits par taidu pavysam naseņ. Nūleids cylvāku moz apdzeivuotu mežu vydā i atrūnams tik piec garuoka guojīņa kuojom. Ar meikstu, dzaltonu smiļti, vacim i jaunuokim rokumim i dūbem, divom viersyunem i skaistu skotu nu kolna viersa.

Pieejams arī PDF variants. Nosūtīšu pēc pieprasījuma 🙂