Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
Piemineklis atrodas Čausicas upes labajā krastā, kas Fridrihovas pilskalnu aptek no trim pusēm. Patlaban upe vietām atkāpusies no pilskalna – pat līdz 40 m attālumam, veidojot mitras palienes, kurās kultūrslānis nav vērojams. Šķiet, ka kādreiz straume tecējusi gar pašu pilskalna pakāji.
Pilskalns ierīkots A-R virzienā orientētā zemes ragā, kas krauji izbeidzas pret Čausicas upi. Pieminekļa noapaļoti četrstūrainajam plakumam, kas ir ap 45 m garš un 20 m plats, ir vairāku metru kritums, un R. Fridrihovas pilskalnam nav verojami nekādi mākslīgi veidoti nocietinājumi. D, A un Z malas kalnam jau no dabas ir stāvas un 8-9 m augstas, bet R no apkārtnes pilskalnu atdala lēzena ieleja. Iespējams, ka šeit bijuši vēl kādi papildnocietinājumi, jo no šīs puses pilskalns ir visneaizsargātākais, tomēr, ja tādi bijuši, tie noarti. jo kādreiz pilskalna R gals arts.
Pilskalna plakumā un nogāzes ir izteikti melns kultūrslānis, kurā atrastas bezripas švīkāto trauku lauskas. Plakuma centrā ir divas lielākas mantraču bedres; trešā bedre, kas izrakta ap palielu akmeni, ir plakuma A galā. Pec nostāstiem zem šī akmens paslēpta naudas lāde, kas izrokama tikai Jāņu naktī. Kalns daļēji apaudzis kokiem.
Spriežot pēc bezripas trauku lauskām, Fridrihovas pilskalns būtu attiecināms uz I g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t. pirmo pusi.
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.