Dzenes kalna pilskalns ierīkots Dzeņu grāvja un tā kreisās puses pietekas — strauta sadurē, kur visumā līdzenajā apkārtnē izveidojies ap 10 m augsts zemes rags. No parējas apkartnes tas bija atdalīts ar vismaz diviem vaļņiem un grāvjiem, no kuriem tagad saglabājies tikai pilskalnam tuvākais valnis un grāvis. Pārējie noarti un to gali jaušami zemes raga nogāzes augšmalā. Arī pats pilskalna plakums kādreiz arts; kalnā bijuši I Pasaules kara ierakumi. Pēc saviem izmēriem šis ir neliels nocietinājums. Pagaidām pieminekļa datējums nav zināms. Varbūt kādas norādes var dot pilskalna tuvumā atrastā viduslaiku rotāta māla pīpes galviņa. Vispār šajā apvidū cilvēku apdzīvots ir tikai pats Daugavas krasts, jo tālāk uz ziemeļiem un austrumiem sākas lieli pulvi un meži. Pieminekli atrada E.Brastiņa pilskalnu ekspedīcija 1925.gadā.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no austrumiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 5. jūlijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Dzenes kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Dzenes kalns” ir jaunzemnieka Mārtiņa Dāboliņa zemē Līvānu pagastā. Senāk šī zeme esot piederējusi baznīcas draudzei. Tuvējās mājas Donas, puskilometru no Daugavas krasta. Viņām dienvidos tek strautiņš saukts par Dzenes grāvi, kas sākas plašajos krievu purvos. Vispār šai vietā apdzīvojams ir tikai pats Daugavas krasts, bet ziemeļos tam sākas nepārredzami purvi un meži. Pie dzelzsceļa stigas Dzenes grāvī ietek otrs valciņš no austrumiem. Šo strautiņu gravu starpā radies 10 m. augsta zemes laida. Viņas dienvidus gals atgriezts ziemeļu pusē ar grāvjiem un uzbedumiem. Labi redzams vēl plakumam tuvākais uzbedums un grāvis. No pārējiem uzbedumiem atlikuši vairs tikai gali rietumpusē, jo viņu vietas tiek artas. Pirms 30 gadiem ticis arts arī kalna plakums. Minētais plakums ir 50 m. garš un 35 m. plats, pret dienvidiem dažus metrus slīps. Kalna sani nostāvināti 6 m. augstuma. Apkārt piekājei pļavas.
Ieeja vērojama uzbedumu austrumgalā, kur tie atkāpušies no pilskalna sāniem atstādami vietu vārtiem.
Apkārtnes plāns M 1: 75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalna zeme sastāv no stingra mala. Tā kā plakums kādreiz arts, tad mītņu kārta uzglabājusies tikai gar plakuma malām. Trauku atlieku mītņu kārtā samērā maz. Dažus paraugus izdevās atrast tikai pēc ilgākas meklēšanas.
Apskatīšanas brīdī pilskalnā bija ierīkota izpriecas vieta ar soliem un ieraktiem stabiem.
Donu “Dzenes kalns” skats uz plakumu. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Rietuma sānos rēgojās dziļas bedres no ierakumiem, kuri šeit ierīkoti pasaules karā. Kalns neievērojams, zemā vietā un apkārtnē nepopulārs. Viņu nejauši atrada pilskalnu ekspedīcija apkārtni pārmeklēdama.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva. 20.11.2017.g.
You might also like
