Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 29. jūnija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Dzeldes pilskalna šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šo pilskalnu uzdevis Bielensteins savā “Die Grencen”, bet sīkāk tas nekur nav aprakstīts. Viņš atrodas Briņķu-Mazdzeldes pagastā, Aizputes apriņķī, netālu no Kojas upes labā krasta. 3 kilometri austrumos pilskalnam ir Lieldzeldes muiža, bet pats tas atrodas Jaunzemju mājas robežās.
Dzeldes pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1:21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns ierīkots 13 m. augstā uzkalnā, kas radies no Kojas upītes ūdeņu grauzumiem. Dabīgais kalna cilnis ar rakumiem un nelieliem uzbedumiem pārveidots tā, ka plakuma vidū palicis ap 2 m. augsts uzkalniņš 15 m. caurmērā. Ziemeļu un austrumu pusē, kur pilskalna nogāze zemāka, gar plakuma malu redzamas uzbeduma atliekas. Dienvid-austrumu pusē pilskalns sabojāts granti grābjot ceļu labošanai. Grants bedrē redzams mitņu slānis pusmetra biezs ar bagātu ogļu un pelnu saturu.
Pilskalns apaudzis priedēm, tāpat kā viņa apkārtne. Redzams, ka zeme pilskalna apkārtnē senāk arta, jo samanāmas vagas un noarumi.
Jaunzemju māju saimnieks Kārkliņš stāsta, ka pēc nostāstiem kalngalā senāk esot caurums bijis. Ja tur ielaiduši pīli, tad tā izpeldējusi avotiņā, kas turpat tuvumā. Kalna augstākā vietā patiesi ir bijusi neliela bedre, bet nevar ne runas būt par kādu aku, pa kuru pīle izpeldētu avotiņā.
Pilskalna uzkalniņš plakuma vidu. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Netālu no pilskalna, pāris simts soļus uz Kriču pusi, Tuņņu mājas daļā pašā upmalā atrodas vieta, saukta “Kapkalniņš”. Tas ir apaļš neliels uzkalniņš, bez šaubu cilvēka rokām samests. Tas apaudzis sīkiem krūmiem un gluži nesabojāts.
Kādu gabaliņu tālāk ir tīrumā vieta, kuru dēvē par “Baznīckalnu”.
Divi kilometri rietumos Dzeldes pilskalnam, aklā meža, Tuļču māju tuvumā atrodas kāda cita vieta, kuru sauc par pilskalnu. Šī vieta ir Dinsdorpes mežā, Asītes pagastā. Tas ir kalns, kuram apkārt staigna grava un tam pāri vienādi 150, otrādi 80 soļu. Kalns nav nekur ar rakšanu apstrādāts, nav arī gluži nekāda mītņu slāņa. Teika stāsta, ka šai kalnā arī bijis caurums, kurā ielaistā pīle izpeldējusi 10 kilometru attālajā Durbes ezerā.
Apvidus minēts senrakstā no 1253. g. kā “Celde”.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
