Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 21. maijā 1923 g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Dundagas apcietinātās vietas šķērsgriezums no ziemeļ-rieturniern uz dienvid-austrumiem Mērogs 1: 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Dundagas novads atrodas Ventspils apriņķi, Kurzemes ziemeļu stūrī. Tas ir visā Latvijā vislielākais un aizņem tā saukto Dundagas augstieni, kas ziemeļos izbeidzās stāvā kraujā, Zilos jeb Slīteru kalnos. Augstienes pamats sastāv no sarkanā smilšakmeņa, kuram virsū mālaina arama kārta. Augstienes piekaje ir aizaugusi purviem un mežiem, kas gandrīz neapdzīvota. Tikai gar pašu jūrmalu daudz lībiešu zvejnieku ciemu. Apvidus vairāk izdevīgs lopkopībai, kā zemkopībai, tāpēc māju zemes šeit plašākas, jeb kā kur citur Latvijā. Šai apvidu jau sen tika meklēts senču pilskalns, bet bez sekmēm. Beidzot tika izteiktas domas, ka Dundagas mūra pils būšot celta uz tās pašas vietas, kur agrāk stāvējusi pirmatnējā koka pils (Konv. vārdn. 719. lapp.). Tomēr vēlreiz šo viduci pārmeklējot, izrādījās, ka vecā pils stāvējusi iepretīm tagadējai Dundagas pilij, ezera otra krastā. Tur atrodas starp ezeru un avotainu gravu kāds zemes rags, kurš 50 metru tālāk atgriests no apkārtēja līdzenuma ar grāvi un uzbedumu.
Dundagas pilskalna apkārtnes plāns Mērogs 1:84.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pēc savas uzbūves šī vieta uzrāda visas pilskalnā pazīmes un ir tipiska savā izskatā. Apcietinājuma plakums stāv 4 metri virs ezera, kurš uzstādināts jaunākā laika. Uzbeduma augstums 2 m. un gar viņa riet. galu samanāma ieejas vieta. Šā pilskalna nosaukumu neizdevās saklaušināt. Ļaudis atminējas, ka senāk šaī vietā noturētas izpriecas. Šis pilskalns ir neliels, bet labi izpildītiem zemju darbiem un spēcīgu mitņu slāni. Uzbedum a ziemeļu pusē redzams vecs rakums, kas domājams mantraču darbs. Citādi pilskalna veids labi uzglabājies.
Krišjānis Valdemārs 1855. g. iekš „Inland“ rakstījis sekošu teiku par Dundagas pilskalnu: „Senlaikos viss tas apgabals, kur tagad Dundaga, bija biezu mežu, purvju dēļ pilnīgi nepazīstams. Beidzot ļaudis apcēla vienu vietu, kur pils nogrimusi. Sanāca ļaudis spriezdami vienādi, otrādi, te beidzot kāds svešinieks, doņus, purvus ieraudzījis, iesaucies: “D o n d an g a!“ un lūk, tādaļ pacēlusies pils augšup. To nosaukuši par Dondangu.
Dundagas pilskalna uzbedums no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Daudz teiku saistas ap kādu kalna stūri Dundagas Slīteru kalnos, kas pie pirmās gravas uz rītiem no vecās bākas. Viņu saturs liecina, ka še varētu atrasties pilskalns. Senrakstos Dundaga minēta pirmo reizi 1248. g. kā Donedange, Mūra pils tiek pirmreiz piesaukta 1318. g. Arī par šo mūra pili uzrakstīts daudz teiku. Vispazīstamakā ir teika par “zaļo jaunavu” (Latv. taut. teik. un pas. VIL).
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
