Dreimaņu pilskalns

Pirmās ziņas par pilskalnu, kura veidols tāpat ticis ieraudzīts aerolāzerskenēšanas reljefa modelī, 2019. gada 20. martā sniedza Tenis Nigulis. 2019. gada 24. martā T. Nigulis, zvanot no šī kalna, puspajokam to sauca par Krāku pilskalnu, jo vietai vislabāk var pieiet no pazīstamā Krāku avota takas puses.

Vieta tika apsekota 2019. gada 28. aprīlī, un tas tiešām izrādījās iepriekš nezināms pilskalns: Pilskalns ierīkots kādā aptuveni ziemeļu—dienvidu virzienā ejošā stāvā, augstā un relatīvi šaurā kalnu grēdā vispār kalnotā un reljefa pārejām bagātā Krustkalnu rezervāta teritorijā. Pilskalna plakuma augstums virs tuvākās apkārtnes ir vairāk nekā 20 m.

Šaurā un ļoti stāvā grēda ziemeļu pusē ir nodalīta ar ap pusmetru augstu mākslīgi uzmestu valnīti, kas veidots no grunts, kas izrakta no tālāk uz dienvidiem esošā ap metru dziļā grāvja. Tad seko liels, augsts un ievērojams valnis, kas pret ārpusi, respektīvi — pret ziemeļiem, ir 3—4 m augsts un vairāk atgādina kukuļveida kalniņu:. Starp valni un pilskalna plakumu ir 3—4 m dziļš labi iezīmēts mākslīgi rakts grāvis. Pirmais grāvis pilskalna rietumu nogāzē pārveidojas terasē, kas ap 6—8 m zem plakuma līmeņa ieloko visu nogāzi un izbeidzas pilskalna dienvidrietumu stūrī. Terase ir 2—4 m plata, zīmīga un nepārprotama. Otrs,  lielākais grāvis pilskalna rietumu pusē arī pāriet plašā terasē, kas nav īpaši veidota un saplūst ar plakumu (tā garums ap 70 m, platums D daļā ap 10 m, Z daļā ap 20 m). Plakums ir izlīdzināts, ar izteiktu pāreju uz nogāzēm. Plakumā ir kultūrslānis, arī nogāžu augšpusē zeme ir tumša. Kultūrslānis veidojies lielu oļu grantī, ir irdens un ir tikai velēnas kārtas, respektīvi, apmēram 10 cm biezumā. Kādu seno trauku lausku zem izgāzto koku saknēm neizdevās atrast.

Pilskalna plakuma dienvidu galā ir ap pusmetru augsts puslokveida grāvītis. Zemāk par to ir 3—4 metrus augsts stāvināts aprāvums, kas noslēdzas ar mākslīgi veidotu 1—1,5 m dziļu grāvi. Tā priekšā ir tikpat augsts valnis, tad atkal pastāvinājums. Dienvidaustrumu pusē zem šī pastāvinājuma ir vēl viens ap 2 m dziļš grāvis. Abi grāvji izbeidzas stāvajās austrumu un rietumu nogāzēs. Ieejas vieta pilskalna plakumā vedusi pa šauru un nedaudz lēzenāku rozu pilskalna austrumu galā un nogāzē. Ieejas vietā, kas varētu būt bijusi ap 2—3m plata, abos grāvjos ir aizmilzums.

Pilskalns atrodas apmēram vienādā attālumā starp Dreimaņiem un Lāčiem, tomēr jaunatklāto pilskalnu tika lemts saukt par Dreimaņu pilskalnu, jo tādā vārdā tiek saukts arī netālais Svētes ezers. 2017. gadā netālo Mazlāču saimniece Velga Briede zināja stāstīt, ka agrākos laikos kādā vietā pie netālā Dūku ezera atrasta liela bronzas aproce, kaklariņķis un vēl kādas citas senlietas, kas varētu iezīmēt Dreimaņu pilskalnam atbilstošu kapulauku. Starp pilskalnu un Dreimaņiem Svētes (Dreimaņu) ezera krastā iztek pazīstamais Krāku avots, kurā arī ir atrastas senlietas, turpat tam pretim ezerā ir pussala ar zīmīgo nosaukumu Velna pirksts, no ezera iztek Svētupe, kas, iespējams, liecina par apkārtnes kādreizējo sakrālo raksturu.

Dreimaņu pilskalns, kas ir nepostīts, labi saglabājies, izveidots no dabas ļoti izdevīgā vietā. Iespējams, tas nav bijis ilgstoši apdzīvots, jo nav izveidojies nozīmīgāks kultūrslānis. Pilskalna senie nocietinājumi kombinācijā ar jau no dabas doto nepieejamību liek to saprast kā stipru senatnes nocietinājumu.