Dobeles pilskalns

Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.

Uzmērojama mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 1. augustā 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Poču ziem. austr. galā esošie mūra darbi rāda ļoti vecu darbu, kamēr, plašais dienv. riet. gals, pēc izskata un vēst. ziņām spriežot, celies vēlāk. Aplūkojot tuvāk vietu uz kura stāv vecākās mūra atliekas, redzams, ka šī vieta ir kādreizējais zemgaļu pilskalns.

Šis senais pilskalns bijis ierīkots uz tagadēja ordeņa pilskalna šaurā ziemeļgala, kurš atrakts nost no pārējā kalna ar platu grāvi. Grāvja platums vēl tagad redzams mūru ārpusē, kamēr starp mūriem esošā grāvja daļa aizbērta un nolīdzināta. Tāpat, nolīdzināts uzbedums, kuram vajadēja būt grāvim ziemeļpusē.

Visumā senais pilskalns līdzinājies kā lielumā, tā augstumā Kurzemē un Zemgalē parastiem pilskalniem. Dobeles senā pilskalna malu augstums austrumos pret Bērzes upi ir 15 m. ziemeļos 12 m. bet rietumos 9. m. Pašlaik rietumos uzstādināti dīķi.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kāds izskatījies senā Dobeles pilskalna plakums un uzbedums, vairs nav pasakāms, jo caur vēlākām apbūvēm zeme pārveidota. Archaioloģiski šī pilsvieta vēl nav izpētīta, bet nav šaubu, ka archaioloģiskie atradumi apstiprinās to, ka ordeņa pils uzcelta senās zemgaļu “Doblēn” pilsvietā.

Tagad pilspočas līdz ar veco pilskalnu ir pārvestas pilsētas apstādījumos un tiek sargātas no postītājiem.

Dobeles “Pilskalna” aizmūrētais grāvis no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dobeles senā Zemgaļu pils vairākkārt minēta Rīmju kronikā. Dobeles apvidus minēts arī Zemgales dalīšanas senrakstos.

Plašākus aprakstus senajam un ordeņa pilskalnam veltījuši Bilensteins (Mag. 14 un „Grenzen”) K. v. Lovis (Kuri. S.B.lB9s;Burgenlex) Arbuzovs v. c.

Teikas, kuras saistās ap Dobeles pilskalnu, stāsta par naudu. “Balsī” 1987. g. uzrakstīta teika par skrodeli, kuram palaimējies veselu kazasādu pilnu ar naudu pielasīt, bet tā nauda nenesusi nekāda labuma – jo cik iztērējis, tik bijis jāatliek atpakaļ, citādi pārējā pazuduse. Bīlensteins pierakstījis līdzīgu teiku. (Mag. XIV.)

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.