Divkšu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. augustā 1925. g.

“Zelta kalns” 0,5 km. austrumos Dūkstu (Diukštu) ciemam Nerzas pag. Ludzas apr.

Pilskalns novietojies Nerzas ezera rietumgalā 0,5 km. dienvidos Līdeksnes ezeram. Šeit valsts mežā, starp Dūkstu ciemu un ezeru paceļas liels grants kalns, kurš sadalās trijās virsotnēs. Trešajā virsotnē, no ciema skaitot, ierīkoti apcietinājumi ar ierakumiem un uzbedumiem. Kalna virsa no dabas pret ziemeļiem slīpa, savā izskatā robaini-apaļa ap 100 m. caurmērā.

Pats pilskalns ierīkots neparastā kārtā, jo šeit skaidri redzam, ka plakums iedalīts divās daļās. Viena daļa — augstākā vietā, bet otra tai ziemeļos. Augstākai vietai apkārt aprakti trīs grāvji, izņemot dienvidpusi, kur stāvam kalna sānam nav vajadzējis nekādu apcietinājumu. Šis pirmais plakums ap 60 m. garš un 30 plats.

Aiz šā pirmā apcietinājuma grāvjiem un uzbedumiem sākas otrs plakums, kurš divas reizes lielāks par pirmo. Šo otro pagalmu ietver divi uzbedumi.

Visi uzbedumi plati, nevienādi un sasteigti. Liekas, ka šis apcietinājums ir kāda sveša karaspēka īslaicīgs patvērums.

“Zelta kalna” iekārtai daudz līdzības ar Volkenbergas pilskalnu pie Rāznas ezera.

Apkārtnes plāns M1:75000.

Kā zināms Volkenberga celta ordeņa laikos kā komtura pils. K. von Lovis „Burgenlex.” izteiktās domas, ka Volkenberga varbūt esot celta kādā senākā pilskalnā, neapstiprinājās.

Pēc sava lieluma un veida šim “Zelta kalnam” pieslienas vēl “Gorodišče” pie Meļņikiem. Turpmāk noskaidrojams, vai šie apcietinājumi nav ordeņa laikos celti cīņai pret Krievzemi.

Plakumos trūkst kaut cik redzamas mītņu kārtas. Vienīgi grāvjos atrod pa oglītei un kaula gabaliņam, bet arī tikai dažās vietās. Plašākus izrakumus šai pilskalnā izdarīja 1925 g. vasarā prof. Balodis. Arī viņam nav izdevies atrast neko tadu, kas noteiktu ša kalna vecumu un izcelšanās iemeslus.

Pirmās ziņas par aplūkoto pilskalnu sniedzis K. von Lovis savā “Burgenlex.” 28. lp.