
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērījuma
Dauguļu Kapču kalns, saukts arī par Gorodoki, atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, ap 4 km uz ZRR no Andzeļiem un 900 m uz A no Luknāja ezera Dauguļu sādžas D pusē. Kalns apaudzis kokiem: tā DR pakājē atrodas Dauguļu sādžas Vidžupa viensēta. Pirmās ziņas par pilskalnu 1925. gadā sniedza O.Bērziņš. 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja P.Stepiņš.
Dauguļu pilskalns ierīkots ZR-DA virzienā orientētas kaupres DA galā, kur kaupre ir visaugstākā un platākā un kur tā virs tuvākās apkārtnes paceļas par 12-14 m. Pilskalna plakums plānā ir ovāls: tā garums – ap 50 m, platums – ap 20 m. No kaupres turpinājuma ZR virzienā pilskalna plakumu norobežo četri vaļņi un grāvji. Pirmais valnis uzmests pašā plakuma galā un ir tikai pāris desmit centrimetru augsts. Tikai nedaudz augstāks ir otrais valnis, kamēr trešā vaļņa augstums jau pārsniedz vienu metru. Ceturtais ārējais valnis ir tikai dažus desmitus centimetrus augsts. Visu pilskalna stāvu no trijām pusēm ieloko divas terases. Pirmā terase veidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otra terase – ap 2 m zem pirmās terases, un tā ir līdz 3 m plata. P. Stepiņš pilskalna DA gala nogāzē saskatīja vēl arī trešās terases paliekas, kuras mūsdienās vairs nav iespējams konstatēt. Pilskalna ZR galā abas terases pāriet grāvjos starp otro – trešo un trešo – ceturto valni. Visas pilskalna izbūves, lai arī nav bijušas īpaši darbietilpīgas,
labi saglabājušas savu sākotnējo veidu.

Apkārtnes plāns M 1:200 000
Kultūrslānis, kas konstatēts arī pilskalna D un DR pakājē, pašā pilskalnā ir visai neizteiksmīgs. D pakājes apmetnes vietā iegūta bezripas trauka lauska.
Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem kalnā bijusi franču karaspēka nometne. Pilskalna mākslīgos pārveidojumus – grāvjus, vaļņus un terases – labi raksturo tautas dotais nosaukums: Kapču kalns.
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.