Daugmales pilskalns ir viens no varenākajiem Piedaugavas nocietinājumiem, nozīmīgs Baltijas amatniecības un tirdzniecības, iespējams, arī politisks centrs. Šķiet, ka pirms Rīgas izvirzīšanās galvenā loma Daugavas lejtecē piederēja Daugmales pilij un senpilsētai. Pirmās ziņas par pilskalnu ievācis A.Bīlenšteins. Arheoloģiskajos izrakumos (1933, 1935 — 1937, V.Ģinters; 1966 – 1970, V.Urtāns; 1986 — 1992, A.Radiņš, G.Zemītis) noskaidrots Daugmales pilskalna datējums (II g.t.p.m.ē. beigas — 12.gs.), atsegtas dzīvojamo celtņu, podnieka, rotkaļa, kalēju un citu amatnieku darbnīcu paliekas, atklāti senpilsētas vārti, izpētīts pilskalna nocietinājumu valnis un aka. Izrādījās, ka nocietinājumi valnī atjaunoti vismaz 14 reizes. Mūsu ēras sākumā pilskalnā dzīvoja zemgaļi, bet ar 11.gs. te pārsvarā mita lībieši. Kultūrslānī atrasti vairāki tūkstoši senlietu un to starpā akmens vāles galvas puse ar skandināvu rūnu rakstu, kas aptuveni tulkojams «Šīs rūnas izgrebis…» Uzraksts turpinājies uz vēl neatrastās vāles galvas otrās puses. Iespējams, ka Daugmales pilskalns jeb pilsēta (Dunam urbem) un tās valdnieks Anduans (Handwanum) — Piedaugavietis minēti Hadinga un Frodi sāgās, kurās tēlotie notikumi, ticamāk, attiecas uz 9./10.gs. Lai arī
pilskalnā veikti plaši izrakumi, pagaidām par Daugmali lielāku apkopojošu publikāciju nav.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no rietumiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. jūlija 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Trijus kilometrus augšpus Boles salai Daugavas kreisā krastā Daugavmales (Līves-Bramberģes) pag. atrodas liels pilskalns. Viņš stāv 1 klm. augšup Bramberģes muižai starp Tiču, Bikšu un Baltgalvju mājām. Šo pilskalnu apkārtnē dēvē par Daugavas pilskalnu, jo tuvumā ir vēl otrs t. s. Sakaiņu pilskalns.
Šā Daugavas pilskalna ierīkošanai izmantots 20 m. augsts stāvs radzes iezis, tai vietā, kur to izgrauzis kāds neliels strautiņš. Tā radies no divām pusēm ar dabīgu kraujumu ierobežots zemesstūris. Pēdējais atdalīts no pārējās zemes ar 7 m. augstu uzbedumu, kas pieskaitāms augstākiem zemju darbiem Latvijas pilskalnos.
Apkārtnes plāns. M 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Plakumam trijstūra veids un tas ir līdzens, pret rietumiem 4 m. slīps.
Pasaules karā pilskalns noderējis vāciešiem kā valdošais augstums un tādēļ stipri cietis. Tas izrakņāts ierakumiem un patvertnēm. It īpaši uzbedumam daudz pāri nodarīts. Daļa tranšeju plakumā jau aizbērtas un kalns sagatavots aršanai.
Mītņu kārta visai dziļa un satur sevišķi daudz trauku lausku. Lielākā daļa no tām virpotas un rotātas viļņotu rakstu. Esot atrastas arī metāla lietiņas un naudas gabali.
Baltgalvju „ Pilskalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalns atrodas jaukā vietā ar skatu uz Daugavas ūdeņiem. Otrā Daugavas krastā redzams 2 km. attālais Spolīšu pilskalns, bet veroties uz otru pusi — tuvējais Sakaiņu pilskalns. Redzot Daugavu šai vietā no pilskalniem apsēstu, neviļus rodas doma, ka Daugavā gan laikam nevarēja rādīties neviena nelūgta vikingu laiva. Šā iemesla dēļ šķiet taisnība tiem vēsturniekiem, kuri norāda, ka „lielais ūdens ceļš“ no Skandināvijas nav gājis vis pa Daugavu, bet aplinkus pa Ladogas ezeru. Protams, pilskalnu tuvums Daugavai šai vietā gan pats par sevi vien vēl nav nekāds pierādījums. Pirmās ziņas par šo pilskalnu ievācis Bīlenšteins. Vēlāk to aprakstījuši un pieminējuši arī citi dzimtenes pētnieki. Tomēr, literatūrā nav ziņu, ka kalns būtu arī archaioloģiski pārmeklēts.
Teika stāsta, ka kalnā esot pils nogrimusi. No šejienes senis laikus esot cīnījušies pret salu (Doles).
Foto: G. Kalniņš. 06.05.2023.g. un 30.08.2017.g.
Foto: Photo Agency F64. 03.03.2020.g.
