Nosaukums “Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais “Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Viņa vieta ir dienvidos Purpļu ciemam, Rapšu ezera dienvidus galā 2 km. ziemeļos Dagdas miestam.
Šis pilskalns ierīkots uz šauras kalna kaupres, kas stiepjas ezeram blakus no ziem.-austr. uz dienv.-riet. Viņa augstums ap 20 m., bet platums svārstīgs. Kaupres platākā vieta ar rakumiem abos galos norobežota un tā radīts pilskalna plakums.
Plakums ļoti plašs, nevienāda četrstūra veidā. Viņa garums 100 m., bet platums 50m.; tam vidū lēzena ieleja ar 2 m. kritumu.
Vislabāk ierakumi un uzbedumi uzglabājušies plakuma dienvidgalā. Šeit divi grāvji, pie kam plakumam tuvākais ir 4 m. dziļš, bet tālākais niecīgs. Starp abiem grāvjiem 3—4 m. augsts uzbedums, kurš iesākas kalna kraujā austrummalā un dodas ar slaidu līkumu šķērsām pār kaupri, lai kalna otrā pusē pamazām pārietu terasē. Šī terase virzīdamās gar pilskalna rietumsāniem uz ziemeļpusi, pamazām it kā saplok un izjūk. Redzams, ka šie lēzenākie kalna sāni kādreiz noarti. Ziemeļos, kur plakums pāriet šaurā astē, atkal redzams 3 m. augsts uzbedums, aiz tā — vēl viens, tikai stipri noplacis. Visa austrummala plakumam ierobežojas ar kalna kraujo 20 m. augsto sānu, kas ieslīgst ezerā.
Pilskalna zeme ir smilts un grants. Sevišķu postījumu nav. Apaudzis abos galos vecu mežu. Viducī mežs tikai ap 20 gadu vecs.
Mītņu kārta dziļāka par lm, melna un bagāta trauku lauskām. Plānāku mītņu kārtiņu var vērot arī uz kalna turpinājuma aiz grāvjiem dienvidpusē.
Teiksmo, ka šai kalnā esot apglabāts kara laikos lielāks vairums zelta.
Šis ir viens no nedaudziem Latgales pilskalniem, par kuriem atrodamas literatūrā kādas ziņas. Tās sniedzis 1882. g. A. Bīlensteins dažās rindās savā ceļojuma aprakstā: “Kalna kauprē pie upītes (Dagdicas), kas ietek Dagdas ezerā atrodas ne visai acīs krītošs pilskalns, kura četrstūrainais plakums ir 80 soļu garš. Grāvji izgriež pilsvietu laukā no pārējās kaupres. Aršana to pārveidojusi”.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.