Cimpēnu pilskalns

Cimpēnu pilskalns atrodas starp Kocēniem un Mujāniem. Braucot pa Kocēnu – Mujānu lielceļu, apmēram divus kilometrus no Kocēniem ceļa kreisajā pusē atrodas Vītolēnu mājas. Jādodas pa lauku celiņu caur Vītolēniem uz Cimpēniem, kuri atrodas 1,5 km attālumā no lielceļa. Starp Vītolēniem un Cimpēniem ceļa labajā pusē ir sens kultakmens – Vītolēnu Velna pulkstenis. Cimpenu māju pudurī ceļš strauji pagriežas uz rietumiem un 100 m aiz pēdējās Cimpēnu ēkas, šķērsojis Anuļupīti, kā augštece tiek dēvēta Jumera, ielokās mežā un tālāk izved līdz Kocēniem.

Cimpēnu pilskalns atrodas Anuļupītes un ceļa kreisajā puse. Tā pilskalna daļa, kas tuvāka ceļam, jau vismaz pagājušajā gadsimtā norakta 30 x 50 m platībā. No pilskalna zemēm izveidots ceļa uzbērums zemajā un purvainajā Anuļupītes ieleja. Cimpēnu pilskalns, kas tagad apaudzis kokiem, orientēts ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā. Gar tā austrumu sāniem tek Anuļupite, rietumu pusē starp Cimpēnu pilskalnu un Cimpēnu majām ir purvaina, krūmiem aizaugusi leja. Kāds bijis pilskalna agrākais izskats, grūti pateikt. Nenoraktā kalna daļa ir apmēram 45 m gara, 5-6 m plata un 6-7 m augsta. Ziemeļrietumu daļa kaupres gals atdalīts af grāvi, aiz kura kaupres nolaidenais gals vairs ir tikai apmēram 30 x 10 m liels.

Cimpēnu pilskalnu savās publikācijās par Jumeras apkārtnes senvietām aprakstīja V. D. Balodis, kurš uzskatīja, ka Cimpēnu pilskalns saistāms ar hronistu Indriķi un viņa darbošanos Beverīnas apkārtnē V. D. Balodis 1909. gadā rakstīja, ka “domājams, ka rakumi rāda, ka zem uzdambētā ceļa ir bijusi pieejas vieta (pilskalnam — J. U.), t.i., zem ūdens virsas sakrauti lielāki akmeņi, ko ienaidnieks nevarēja zināt un tikai paši varēja droši pārstaigāt”. V. D. Balodis pierakstīja un publicēja arī teiku par naudas žāvēšanos Cimpēnu lejā pie pilskalna: “Kāda vecenīte gājusi uz klēti sevis pēc un viņai rādījusies — jau sapnī — naudas kaste, lai tik ejot viena pati citiem nezinot par dienvidus laiku pie slīkšņa dzelmes un paņemot. Dienvidū viņa arī bridusi turp, bet kāds cits viņu pamanījis un uzsaucis: kur tu bridīsi? Un naudas kaste nozudusi.”

Cimpēnu pilskalna un Vītolēnu Velna pulksteņa apkārtnē vēl atrodas Bērmetkalns, kuru V. D. Balodis uzskatīja par mirušo cimpēniešu sadedzināšanas vietu, un Ogkalns, kas pēc viņa domām varētu būt bijis senais Elka kalns.

Diemžēl nekas vairāk kā minējumi par Cimpēnu pilskalna datējumu nav zināmi. Arī mūsdienu vēsturnieki neizslēdz iespēju, ka Cimpēnu pilskalns bijis Indriķa Livonijas hronikā bieži pieminēto imeriešu — Imeras novada (nosaukumu guvis no Jumeras upes) ļaužu — dzīvesvieta.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.